Foto: no personīgā arhīva

Mārtiņš Pavasaris: Komponists Kalniņš – pret peldi vienā virzienā 23

Autors: Mārtiņš Pavasaris

Laiku pa laikam, mūsu melanholiskajā sabiedrības ķīselī, kultūrpilsoņi mēdz uzrīkot mazas viesuļvētras. Tā viņi dara, tādi tie mākslinieki ir – peld savā privātajā izplatījumā un šad tad aplaimo mūs ar tiešu savu klātbūtni. Tas nav ne slikti, ne labi, tā vienkārši ir, taču brīžos, kad tas notiek, nereti mēdz sacelties diezgan liela jezga – nu kā tad tā.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

14. janvāra rīts iesākās ar kārtējo komponista, Imanta Kalniņa, publisko uzsaukumu, ka Latvijas attīstība drīzāk meklējama austrumu pusē, ne rietumos, kuri sen kā iegājuši neatgriezeniskā bojāejas fāzē, piemetinot, ka tikai Aināra Šlesera sīkmuižnieku partija – “Vienoti Latvijai!”, varot ko iesākt lietas labā.

Nu kā tad tā, un vieglā ģībienā pakrīt sabiedrība. Ātri vien mobilizējās virtuālie Jāņi Če Gevari, un vienbalsīgi nonāca pie slēdziena, ka Kalniņš ir vecs, dumjš, uzpirkts un pats ir pretīgs, nevis eiro. Nedrīkst piemirst, ka slēdziena medicīniski politiskais pamats bija dažādi vēsturiski fakti, kuri pierāda, ka krievi ir vainīgi pie absolūti visa, un ja tomēr, pie kaut kā viņi nav vainīgi, tad nekas, jo vēl ir baltkrievi ar Lukašenko priekšgalā. Visnotaļ skumja aina, taču ne jau Kalniņš te būtu jāanalizē vai krimināli zemais anonīmo komentētāju izteiksmes un procesu interpretācijas līmenis. Nē, tie ir tikai (latvāņu) ziediņi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmkārt, šādas situācijas ļoti spilgti izgaismo faktu, ka mums patiesi nav konkrēta mērķa, ne kā nācijai, ne kā valstiskam veidojumam. Jā, mēs it kā aizelsušies skrienam un sakām, ka visu ko jā, ka tik ne Krievijas varu mūsu saimniecībā – ne maigu, ne raupju. Ļoti labi, gribam tā – lūdzu – ES, NATO, Šengena, drīz arī OECD. Nē, atkal nav labi, viņi mūs par pēdējiem nabagiem uztaisīja, precizējot, ceturtie nabagi Eiropas Savienībā. Kas atliek – būt pašiem par sevi? Nevar, ģeopolitika neļauj.

Otrkārt, šis precedents kārtējo reizi parāda, ka demokrātija šeit ir tikai uz papīra un eksistē kaut kāds neapstrīdams pareizais viedoklis, kurš vienmēr pieņem citas formas un sejas, tā neļaujot sev izsekot un sevi izprast. Lielai daļai sabiedrības šķiet, ka demokrātija sākas un beidzas ar tiesībām uz vārda brīvību, jeb publisku noķengāšanu, gadījumā, ja indivīds sagājis īsajā un vairs neiekļaujas aitu barā. Tas arī noved pie konkrētās situācijas valdības izveidē, kura ir reti odioza. Neapzinoties, nedomājot, neveicinot dažādību ideju attīstībā, pārdesmit nomenklatūras atraugas mierīgi pārdala ietekmes sfēras nevis sabiedrības interešu un pamatvajadzību (!) realizāciju, mierīgi pārplāno ES fondu (5 miljardi eiro) pielietojumu pa savam un tā tālāk. Ja kāds uzdrīkstas pajautāt kāpēc tik jocīgi – tad pēc atbildes nav ilgi jāmeklē – redzat, tas ir tā saucamais politiskais process un tā loģika.

Treškārt, cilvēki ir izdresēti nevis uz cīņu, kā nereti pašiem šķiet, bet gan uz iekļaušanos. Protestiem šodien ir jābūt sekundi sekundē, saskaņotiem ar pašvaldību, tiem ir dažādi noteikumi un regulējumi kā arī pastāv iespēja saņemt atbildi, ka izvēlētajā datumā tomēr nedrīkst protestēt, lūdzu izvēlieties citu datumu. Kur paliek konkrētu pārmaiņu pieprasīšana, bezkompromisa uzstādījumi, lepnums par ideju? Nav, tas viss ir iemainīts pret ļoti pazemojošo papildus 50 eiro diedelēšanu, lai tuvinātu iekļaušanos bezveidīgā masā, kuras garīgās nostādnes ir autobusa biļetes vērtībā.

Neskatoties, ka ar Kalniņu neesmu meties uz vienu roku, es esmu priecīgs, ka viņš tomēr atsakās no instinktīvi kolektīvas spermatozoīdu peldes vienā virzienā uz nekurieni. Var piekrist, var turpināt meklēt piemērotākās naglas viņa krusifikācijai, taču noliegt ideju to neizpētot līdz kaulam, bez diskusijām, gan nebūtu smalki, tad mums atliek vien kāpt atpakaļ kokos vai apmesties alās, kas nu kuram labpatīk.