Foto – Timurs Subhankulovs

Mārupieši noraida piedāvāto “Rail Baltica” atzara trasējumu novada teritorijā 10

Mārupes novada dome noraidījusi sabiedriskajai apspriešanai nodoto Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa projekta “Rail Baltica II” atzara trasējumu novada teritorijā, pavēstīja pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Uva Bērziņa.

Reklāma
Reklāma
“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Lasīt citas ziņas

Viņa norādīja, ka pašvaldība šādi lēmusi domes ārkārtas sēdē ceturtdien, 12.martā. Vienlaikus gan pausts atbalsts pašvaldības, Rīgas pilsētas un lidostas “Rīga” plānošanas dokumentos iestrādātajam pamattrases savienojumam ar lidostu caur Rīgas centrālo dzelzceļa staciju pa dzelzceļa līniju Rīga-Tukums no Ziemeļu puses. Domes lēmums nosūtīts Vides pārraudzības valsts birojam.

“Apkopojot visus sabiedriskās apspriešanas gaitā iesniegtos priekšlikumus, viedokļus, ekspertu atzinumus un citus saistošos dokumentus, Mārupes novada domes deputāti lēmuši neatbalstīt piedāvāto “Rail Baltica II” pamattrases atzara trasējumu, kas paredz šķērsot novada teritoriju caur jaunizveidoto Vētras ciemu. Ņemot vērā 7.marta sabiedriskajā sanāksmē projekta izstrādātāju pausto gatavību rast alternatīvus trasējumus līdz šim piedāvātajam pamattrases atzaram Mārupes teritorijā, dome ir gatava izskatīt citus “Rail Baltica II” dzelzceļa līnijas trasējumus novada teritorijā, ja tādi tiks iesniegti. Domes lēmumā norādīts, ka tehniski un ekonomiski pamatotu alternatīvu izvirzīšanas gadījumā nepieciešams organizēt atkārtotu sabiedrisko apspriešanu, ievērojot likumā par ietekmes uz vidi novērtējumu noteiktās prasības,” klāstīja Bērziņa.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lēmumu noraidīt sabiedriskajā apspriedē izvirzīto “Rail Baltica II” pamattrases atzara trasējumu Mārupes novada dome pamato ar tā neatbilstību Mārupes novada attīstības plānošanas dokumentiem. “Līdz šim piedāvātais atzara trasējums ir ieplānots citā funkcionālajā zonā, nekā paredzēts Mārupes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2013.-2026.gadam un Mārupes novada teritorijas plānojuma 2014.-2026.gadam vispārīgajos transporta attīstības plānos. Līdz ar to šāds trasējums ir pretrunā ar Teritorijas attīstības plānošanas likumā ietvertajiem ilgtspējības, savstarpējās saskaņotības un integrētas pieejas principiem. Plānotāju veiktā daudzkritēriju analīze, kurā vērtētas lietotāju, infrastruktūras pārvaldītāju, vides un sabiedrības, kā arī valsts un pašvaldības intereses, nesniedz pārliecību par piedāvātā trasējuma ekonomisko pamatojumu,” sacīja Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs.

Jau rakstīts, ka no 23.februāra 15 Latvijas pašvaldībās, kuras skar “Rail Baltica II” trases, notika sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, kurās iedzīvotāji un pašvaldības izteica priekšlikumus, lai tos vērtētu ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā un izpētes darba rezultātā noteiktu optimālo trases novietojuma variantu.

Sākotnējai sabiedriskajai apspriešanai noteikts pagarināts, 32 dienu, periods, kas noslēgsies 15.martā, un tā laikā ikviens aicināts iepazīties ar paredzēto darbību un nosūtīt rakstiskus priekšlikumus un komentārus Vides pārraudzības valsts birojam, norādot, kas jāņem vērā, veicot ietekmes uz vidi novērtējumu.

Iepriekš veiktā izpētes darba rezultātā noteikts, ka “Rail Baltica II” trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas novadu, Limbažu novadu, Sējas novadu, Inčukalna novadu, Ropažu novadu, Garkalnes novadu, Stopiņu novadu, Salaspils novadu, Ķekavas novadu, Iecavas novadu, Bauskas novadu, Baldones novadu, Mārupes novadu, Olaines novadu un Rīgu. “Rail Baltica II” Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti veic pilnsabiedrība “RB Latvija”.

“Rail Baltica II” projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas “Aecom Ltd.” 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs – 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma lieluma. “Rail Baltica II” projekts var pretendēt uz līdz pat 85% lielu ES līdzfinansējumu.

Reklāma
Reklāma

“Rail Baltica II” dzelzceļa līnijas posma kopējais garums ir 728 kilometri. Tostarp Lietuvā tas būs 264 kilometrus garš, Latvijā – 235, bet Igaunijā – 229 kilometrus garš, tomēr, tā kā šobrīd visās trijās Baltijas valstīs vēl tikai notiek izpēte par precīzu līnijas novietojumu, trases garums varētu tikt koriģēts.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.