×
Mobilā versija
+11°C
Armanda, Armands
Svētdiena, 22. aprīlis, 2018
11. aprīlis, 2018
Drukāt

“Maskačkas leģendas” turpinās ar stāstu par ebreju atradumiem (1)

Publicitātes attēlsPublicitātes attēls

Lastādijas apkaimes galerijā Turģeneva ielā 15, 14.aprīlī 16:00 tiks vērtas durvis “Ritovu ģimenes kambarim”- vienas dienas izstādei. “Free Riga T17 rezidenti” kopā ar vēsturnieku Iļju Ļenski atklās stāstu par uzņēmēju Ritovu ģimeni caur desmit atlasītiem artefaktiem, kas tika atrasti slēpnī Turģeneva ielā 17, informē projekta pārstāve Anna Štefane.

2016. gadā, kad ēkas daļa nonāca biedrības “Free Riga” rīcībā, Turgeņeva ielas 17 mājas kāpņu telpā tika uziets slēpnis, kurā neviena nepamanīti jau vairākus desmitus gadu stāvējuši simtiem dažādu Ritovu ģimenei piederošu priekšmetu no 19. – 20.gs. sākuma, kad viņi šeit dzīvojuši – grāmatas, mīlestības vēstules, ebreju reliģiskie atribūti, fotoalbumi, svečturi, rasējumi un daudz kas cits.

Latvijas ebreju vēstures pētnieku caurskatīti un kategorizēti, daļa no tiem pirmo reizi tiks rādīti plašākai auditorijai. “Maksačkas leģendu” pasākumā caur stāstiem, ko glabā desmit atlasītie priekšmeti, muzeja “Ebreji Latvijā” direktors Iļja Ļenskijs uzburs klātesošajiem ainu, kāda tad bija dzīve Rīgas priekšpilsētā 20. gadsimta pirmajā pusē.

Jaunu skatījumu un savu interpretāciju par daļu atlasīto priekšmetu piedāvās arī mākslinieces Evelīna Tilts un Anastasija Šneps-Šnepe, kas darbojas “Lastādijas Open Studio”.

“Maskačkas leģendu” projekts tika uzsākts pagājušā gadā, sadarbojoties ar dāņu fotogrāfu Stigu Stasigu, kas gatavoja izstādi “Forštate”. Vasaras garumā Stigs kopā ar “T17” rezidentiem meklēja varoņus, ko viņš bija dokumentējis savā pirmajā vizītē Latvijā 1992. gadā.

Tā rezultātā tika izveidota stāstu karte, kas atklāj sazarotu naratīvu tīklu, kas balansē uz robežas starp izdomāto un reālo, veidojot lokālas leģendas un mītus. Šie laika un telpu raksturojošie stāsti un personāži ir pamats “Maskačkas leģendu” tapšanai, kas tiecas dokumentēt, pārstāstīt un paglābt no izzušanas un aizmiršanas rajona mutisko nu jau folkloru, ko glabā cilvēku atmiņas.

Maskavas “forštate” ir neviennozīmīga vieta un būvēta uz kontrastiem. No viena puse apkaime ir pazīstama ar savu sabojātu reputāciju, no otras – tā ir pilsētas daļa, kura pilna ar priekšdārziņiem un nelieliem pagalmiņiem. Šeit neapzināti rodas vēlme staigāt lēnāk, lai apmierinātu savu ziņkārību. Kas slēpjas iekša – aiz slēģiem, atsevišķas ģimenes dzīvē? Tas ir galvenais jautājums, kuru pētīja un vēl pētīs “T17” rezidenti.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. ” … caur desmit atlasītiem artefaktiem… ”
    .
    Pati atlasīšana, pēc būtības, ir tendencioza.
    Kāpēc ne visus izstādīs un uz ilgāku laika periodu ?

Draugiem Facebook Twitter Google+