Maskavā maršē krievu nacionālisti 1
Vakar Krievijas galvaspilsētas Maskavas ielās izgāja tūkstošiem krievu nacionālistu, lai piedalītos ikgadējā krievu maršā, kas tiek rīkots, atzīmējot 2005. gadā iedibināto Krievijas Vienotības dienu un 1612. gadā notikušo poļu spēku padzīšanu no Kremļa. Ik gadus krievu nacionālistu gājienā piedalās aptuveni 30 tūkstoši cilvēku. Taču šogad, kā paziņojuši organizatori, gājienā varētu būt piedalījies mazāks skaits cilvēku. Iespējams, tamdēļ, ka Kremlis sākotnēji vēlējās aizliegt gājienu, bažījoties par drošības riskiem, ko varētu radīt politiski dažādi noskaņotie gājiena dalībnieki. Proti, daļa gājiena dalībnieku paudusi atbalstu Ukrainai, kamēr citi nostājas Ukrainas austrumos karojošo separātistu pusē.
Kremlis vēršas pret organizatoriem
Nedaudz vairāk kā nedēļu pirms gājiena Krievijas policija aizturēja vienu no tā organizētājiem Aleksandru Potkinu, viņu apsūdzot gan krāpniecībā, gan rasu naida kurināšanā. Krievu nacionālista biedri vietējiem medijiem pauduši uzskatu, ka Potkins aiz restēm nonācis politisku apsvērumu dēļ. “Viņš tika saņemts kā ķīlnieks, lai nobiedētu visus pārējos,” paziņojis Vladimirs Basmanovs, kurš ir nacionālistu grupas “Krievi” līderis. “Tā ir politiskā atriebība. Potkins atteicās publiski atbalstīt [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina ārpolitiku Ukrainā un piedalīties brīvprātīgo sūtīšanā uz Doņeckas apgabalu, kā viņam to prasīja prezidenta administrācija.”
Arī cits krievu nacionālistu līderis Dmitrijs Djomuškins izteicies, ka viņu varētu arestēt saistībā ar gājiena organizēšanu, informē ziņu aģentūra “AFP”. “Pirms dažiem mēnešiem runāju ar Krievijas Federālā drošības dienesta pārstāvjiem, kuri man ieteica šogad nerīkot krievu maršu saspringtās ģeopolitiskās situācijas dēļ. Es atbildēju, ka saistībā ar šo situāciju viņiem pašiem uz gadu vajadzētu apturēt savas aktivitātes,” izteicās Djomuškins. Kāds vārdā neminēts Krievijas prezidenta administrācijas pārstāvis sarunā ar Kremļa atbalstīto interneta vietni “Russia Beyond the Headlines” norādījis, ka amatpersonas “vērīgi” izturas pret krievu nacionālistiem, jo lielākā daļa no viņiem paudusi atbalstu Kijevai vai atteikusies nostāties kāda pusē.
Neskatoties uz to, sociālajās interneta vietnēs jau īsi pēc gājiena sākšanās tika publicētas fotogrāfijas, kurās redzams, ka tā dalībnieki nes plakātus, uz kuriem rakstīts “Krievi pret karu ar Ukrainu”, “Krievija būs brīva” un “Nē karam”. Krievu marša viens no organizētājiem Djomuškins krievu medijiem paziņoja, ka gājienā piedalījās aptuveni desmit tūkstoši, savukārt Maskavas policija informējusi, ka pasākumu apmeklēja vien divi tūkstoši cilvēku.
Prasa “Jaunkrievijas” atzīšanu
Taču Maskavas ielās izgāja arī liels skaits krievu nacionālistu, kuri pauda atbalstu Ukrainas apgabalos Doņeckā un Luhanskā karojošajiem prokrieviskajiem teroristiem. Gājienā, kas notika Krievijas galvaspilsētas ziemeļrietumu rajonā, piedalījās arī viens no Ukrainas austrumos karojošo separātistu līderiem Igors Strelkovs. Viņš iepriekš bija publicējis video vēstījumu, kurā aicināja Krieviju sniegt palīdzību Doņeckā un Luhanskā karojošajiem separātistiem.
Atzīmējot Krievijas Vienotības dienu, Maskavā notika arī citi pasākumi. Vienā no koncertiem Krievijas galvaspilsētā gan Komunistiskās partijas līderis Genādijs Zjuganovs, gan Liberāldemokrātiskās partijas vadītājs Vladimirs Žirinovskis, kuru partijas Krievijas parlamenta apakšpalātā jeb Valsts domē atrodas opozīcijā, aicinājušas Kremli atzīt “Jaunkrieviju”, informē Krievijas televīzijas kanāla “Doždj” interneta vietne. “Neļausim apvainot “Jaunkrieviju”. Mēs gribam atzīt Doņecku un Luhansku,” koncerta laikā paziņoja Zjuganovs, piebilstot, ka “cipieši [ar to domāta ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde] un banderovieši pie “Jaunkrievijas” robežas uzsākuši jaunu karu”.
Sadursmes izpaliek
Krievijas mediji informē, ka starp dažādu uzskatu cilvēkiem būtiskas sadursmes nav notikušas, lai gan par nekārtību provocēšanu policija līdz dienas vidum bija aizturējusi vairāk nekā desmit cilvēku. Viens no nacionālistu līderiem Djomuškins sarunā ar interneta vietni “Russia Beyond the Headlines” apgalvoja, ka, neskatoties uz domstarpībām, abas puses iestājoties par krievu interesēm. “Mītus par mūsu šķelšanos rada Kremlis un liberālie mediji. Mums ir dažas domstarpības, taču nekādas sadursmes nav iespējams, jo mums ir vienprātība galvenajā jautājumā – mēs gribam dzīvot nacionālā valstī, kurā tiek ievērotas etnisko krievu tiesības, kur nav etnisko noziegumu un kuru visi resursi pieder tautai, nevis oligarhiem,” paziņoja Djomuškins. Krievijas mediji ziņoja, ka gājienā varētu piedalīties arī viens no skaļākajiem Putina kritiķiem Aleksejs Navaļnijs, kurš arī nav slēpis savus nacionālos uzskatus, taču vienlaikus iestājies pret Kremļa agresīvo politiku pret kaimiņvalstīm. Tiesa, viņa dalība gājienā nav apstiprināta.
