Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
8. septembris, 2013
Drukāt

Maskavā notiek mēra vēlēšanas

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Šodien notiek Maskavas mēra vēlēšanas, kurās Kremļa atbalstītajam līdzšinējam Krievijas galvaspilsētas vadītājam izaicinājumu metis opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs.

Būdams viens no skaļākajiem prezidenta Vladimira Putina kritiķiem, Navaļnijs savu kampaņu balstījis uz masu mītiņiem un brīvprātīgo mobilizēšanu, kas Krievijas politikā nav visai ierasta parādība.

Likmes vēlēšanās ir augstas gan no opozīcijas, gan no Kremļa puses. Kamēr opozīcija cer atdzīvināt protesta kustību, kas uzliesmoja pēdējo parlamenta un prezidenta vēlēšanu laikā, tikmēr Putina administrācija vēlas pierādīt, ka opozīcija nespēj piedāvāt kādu reālu alternatīvu.

Navaļnijs jūlijā tika notiesāts par kokmateriālu nolaupīšanu kādā valstij piederošā uzņēmumā, un viņam tika piespriesti pieci gadi cietumā. Opozīcija gan apgalvo, ka tiesas process bijis politiski motivēts un spriedums nav pamatots ar pārliecinošiem pierādījumiem. Lai gan pēc sprieduma nolasīšanas Navaļnijs tiesas zālē tika apcietināts, jau nākamajā dienā, pamatojoties uz prokuratūras prasību, līdz apelācijas izskatīšanai viņš atkal tika atbrīvots.

Daudzi politikas eksperti uzskata, ka Kremlis Navaļnija piedalīšanos vēlēšanās atļāvis tāpēc, ka cer uz viņa pārliecinošu sakāvi, tādējādi opozīcijas līderi pazemojot un likvidējot kā politisku draudu esošajam režīmam.

Tomēr Navaļnija kampaņai ir plašāka ietekme, nekā tika gaidīts, un Kremļa iecere var Putinam atspēlēties, lai gan joprojām tiek prognozēts, ka vēlēšanās uzvarēs pašreizējais Maskavas mērs Sergejs Sobjņins.

“Brīdī, kad tika atļauta jebkāda konkurence, brīdī, kad viņi atļāva Navaļnijam kandidēt, situācija sāka izslīdēt no Kremļa kontroles,” atzīst neatkarīgais politikas analītiķis Pāvels Salins.

Sobjaņins pieturējies pie vēl komunistiskā režīma laikā ierastās “kampaņas”, kas sastāvējusi no statiskām priekšvēlēšanu sapulcēm, kurās zāles aizpilda amatpersonas un vēlētāji no “darba tautas vidus”, kamēr oficiālajos televīzijas kanālos dominē stāsti par pilsētas mēra gaitām un veikumu. Tajā pašā laikā no tiešām debatēm ar konkurentiem Sobjaņins ir izvairījies.

Tomēr jāatzīst, ka Sobjaņinam ir ko parādīt kā savu veikumu kopš 2010.gada, kad viņš sēdās mēra krēslā. Maskavā parādījušās pievilcīgas gājēju ielas, daudz jaunu namu, uzlabojusies situācija ar automašīnu stāvvietām un radusies iespēja uz ielas stūra noīrēt velosipēdu.

Tāpēc Sobjaņins ir pārliecināts, ka Naviļnijs viņu uzvarēt nespēs. Taču pat, ja tas izdotos, visticamāk, mēra krēslā opozīcijas līderim sēsties nebūs lemts. Ja vien tiesa neapmierinās viņa apelācijas prasību, drīz vien pēc vēlēšanās Navaļnijam nāksies uzsākt piespriestā cietumsoda izciešanu.

Tomēr trešdien sniegtajā intervijā aģentūrai AP un Krievijas valsts televīzijai Putins solījis, ka “federālās varasiestādes strādās ar ikvienu nākotnes Maskavu mēru, lai ko ievēlētu maskavieši”.

Vienlaikus viņš gan pauda pārliecību, ka Navaļnijs nav piemērots mēra amatam un ka viņam trūkst pieredzes, lai vadītu pilsētu, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 12 miljonus.

Tomēr Navaļnija kampaņa ir uzmundrinājusi opozīciju, kas bija vīlusies pēc neveiksmīgā mēģinājuma apturēt Putina kārtējo ievēlēšanu prezidenta amatā, un atguvusi ticību, ka Kremlis nevar vienkārši sarīkot jebkuras vēlēšanas pēc sava prāta.

Ja svētdien Saobjaņinam neizdosies savākt vairāk par 50% balsu un nāksies rīkot otro vēlēšanu kārtu, to varēs uzskatīt par Navaļnija triumfu, kas, visticamāk, radīs Kremlī nopietnu satraukumu.

“Otrā kārta būs katastrofa visai Putina radītajai politiskajai sistēmai,” norādījis Navaļnija kampaņas vadītājs Leonīds Volkovs. “Jebkurā gadījumā, jau tagad kampaņa izvērtusies pilnīgā valsts politiskās ainavas apvērsumā.”

Kopumā vēlēšanās startē seši kandidāti, un kampaņā dominējuši tādi jautājumi kā mājokļi, transports, darbavietas, izglītība un korupcija, kā arī nekvalificēto viesstrādnieku lielais pieplūdums no Vidusāzijas.

Lai gan Krievijā visa vara atrodas prezidenta rokās, Kremlim ir jārēķinās ar galvaspilsētas mēru, kurš kontrolē 1,8 triljonus rubļu (28 miljardus latu) lielo galvaspilsētas ikgadējo budžetu.

Kādreizējais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs, kas šo amatu ieņēma no 1992. līdz 2010.gadam, kļuva par tādu traucēkli Kremlim, ka toreizējam prezidentam Dmitrijam Medvedevam nācās viņu atcelt no amata. Savukārt Boriss Jeļcins faktiskā Maskavas vadītāja amatu, kas tolaik tika dēvēts par Komunistiskās partijas pilsētas komitejas pirmā sekretāra posteni, izmantoja par tramplīnu, lai kļūtu par visas Krievijas līderi.

55 gadus vecais Sobjaņins ir bijušais prezidenta administrācijas vadītājs. Tieši viņu Kremlis izvēlējās, lai nomainītu Lužkovu. Tiek runāts, ka ar laiku Sobjaņins varētu nonākt premjerministra krēslā.

Sobjaņins “ir ļoti pieredzējusi persona, mierīgs, viņam pārāk netīk publicitāte, viņš pazīstams ar savu mazrunību. Man patīk šādi ļaudis. Viņš mazāk runā, vairāk dara”, savu protežē raksturojis Putins.

Arī Navaļnijs, kurš sākotnēji kļuva pazīstams kā korupcijas apkarotājs, neslēpj savas pretenzijas uz prezidenta amatu un mēra krēslu uzskata par tramplīnu lielākām lietām. Pat viņa kampaņas sauklis vēsta: “Maini Krieviju: sāc ar Maskavu!”

Tas gan joprojām šķiet ārkārtīgi grūti veicams uzdevums. Protesti pret Putina varu, kas 2011.gadā sākās Maskavā un dažās citās lielākajās pilsētās, tā arī nepārsviedās uz provinci un ātri vien izplēnēja pēc Putina uzvaras prezidenta vēlēšanās 2012.gada martā.

Tomēr Navaļnijam ir izdevies atkal atmodināt entuziasmu daļā gados jauno pilsētnieku.

“Viņš ir citādāks un vienīgā persona, kuru zinu, kas var ko mainīt. Bez viņa nav neviena, par ko balsot,” atzīst studente Katja Volkova, kas ieradusies uz vienu no Navaļnija mītiņiem.

Grūtāk Navaļnijam ir pārliecināt gados vecākos vēlētājus, kas no pārmaiņām baidās, atceroties haosu, kas Krieviju pārņēma pēc Padomju Savienības sabrukuma.

Vienlaikus pat daudzi opozīcijas pārstāvji norāda, ka Navaļnijs patiesībā ir vienīgi populists, kas nevairās, piemēram, no ksenofobisku noskaņojumu izmantošanas un uzkurināšanas. Pats gan viņš to noliedz, lai gan mītiņos skaļi iestājas par imigrācijas stingru ierobežošanu.

Varasiestādes Navaļniju apsūdz arī nelikumīgā finansējuma piesaistīšanā no ārvalstīm. Kopš viņa kandidatūras izvirzīšanas Navaļniju divkārt īslaicīgi aizturējusi policija, bet viņa dzīvoklī veikta kratīšana.

Tikmēr Kremlis noliedz visas apsūdzības manipulācijās ar vēlēšanām un noraida Navaļnija apgalvojumus, ka arī šoreiz balsu skaitīšanas rezultāti tikšot viltoti.

Tajā pašā laikā aptaujas liecina, ka Putins joprojām ir populārākais Krievijas politiķis un ka Navaļnijam ārpus lielajām pilsētām ir niecīga atbalsta bāze. Šobrīd nepastāv nekādi reāli draudi, ka Putins varētu zaudēt savu amatu, bet opozīcija ir sašķelta.

Saskaņā ar sabiedriskās domas pētniecības organizācijas “Levadas centrs” veikto aptauju jau pirmajā kārtā uzvarēs Sobjņins, kas varētu iegūt 60% balsu, kamēr par Navaļniju gatavojas balsot vien 18% maskaviešu.

Taču Navaļnija sekotāji uzsver, ka tā esot ilgtermiņa cīņa, kas devusi viņiem cerību.

“Viņš, iespējams, neuzvarēs, taču svarīgi parādīt, ka Krievijā ir opozīcija Putinam,” norāda nepilnus 30 gadus vecā mājsaimniece Anna Ivanova, kas ieradusies uz vienu no opozīcijas priekšvēlēšanu mītiņiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+