Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
3. septembris, 2014
Drukāt

Krieviju uztrauc NATO “militārās infrastruktūras” tuvošanās tās robežām (6)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks Mihails Popovs intervijā ziņu aģentūrai “RIA Novosti” atklāja, ka padomes ietvaros darbu sākusi īpaša darba grupa, kurai ir uzdots izstrādāt izmaiņas valsts militārajā doktrīnā, lai tā atbilstu pašreizējai drošības situācijai. Paredzams, ka izmaiņas Krievijas militārajā doktrīnā tiks veiktas līdz gada beigām, un tās, pēc Popova vārdiem, būs saistītas ar “draudiem Krievijai, kuri radušies “arābu pavasara”, bruņotā konflikta Sīrijā, kā arī dēļ situācijas Ukrainā”.

Atbilde NATO aizsardzības pasākumiem


Popovs neslēpa, ka labojumi doktrīnā ir arī atbilde NATO un ASV lēmumiem palielināt savu klātbūtni Austrumeiropā. “NATO dalībvalstu militārā infrastruktūra tuvojas Krievijas robežai,” norādīja Popovs, paskaidrojot, ka NATO darbības ir viens no “galvenajiem ārējiem draudiem” Krievijai. “NATO plānotās darbības ir pierādījums ASV un NATO līderu vēlmei turpināt ar Krieviju attiecību saspīlēšanas politiku,” intervijā “RIA Novosti” paziņoja Popovs. Tiesa, konkrētības par to, ko nozīmēs gaidāmās izmaiņas doktrīnā, Popova sacītajā izpalika.

NATO paziņojusi par plāniem izveidot ātrās reaģēšanas vienību, kurai būs uzdevums aizsargāt aliansē ietilpstošās Austrumeiropas valstis no iespējamas Krievijas agresijas. Nedēļas sākumā NATO ģenerālsekretārs Anderss Rasmusens apstiprināja, ka Krievijas agresija Ukrainā rosinājusi militāro aliansi izveidot jaunu ātrās reaģēšanas vienību ar aptuveni četriem tūkstošiem karavīru tās sastāvā. “Trieciengrupu sabiedrotie nodrošinās rotācijas kārtībā, un tajā tiks iekļauti vairāki tūkstoši karavīru, kuri ar gaisa, jūras un sauszemes spēku atbalstu būs gatavi reaģēt tur, kur nepieciešams,” paziņoja alianses ģenerālsekretārs. Viņš pastāstīja, ka šādas vienības izveidei būs nepieciešams attīstīt “uzņemošās valsts” infrastruktūru. “Mēs izskatīsim iespēju uzlabot nacionālās infrastruktūras. Tas varētu ietvert lidlauku un ostu attīstīšanu, ja radīsies nepieciešamība,” sacīja Rasmusens. Tiesa, viņš atteicās minēt gan to, cik daudz karavīru šo pasākumu ietvaros vienlaicīgi tiks izvietoti Austrumeiropā, gan to, cik bāzēs viņi darbosies. Par šīm detaļām dalībvalstu vadītāji vienošoties Velsā gaidāmajā divu diena samitā, kas sāksies rīt. Rasmusens uzsvēra, ka šie plāni nebūs pretrunā 1997. gadā parakstītajam NATO–Krievijas līgumam, kas aizliedz pastāvīgu militāro bāzu izvietošanu Eiropas austrumos un vidienē.

Putins draud 
ieņemt Kijevu


Tikmēr Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīgs ārpolitikas jautājumos Jurijs Ušakovs asi izteicies par Itālijas laikrakstā “La Repubblica” publiskoto informāciju, ka Kremļa saimnieks telefonsarunā Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Barozu aizrādījis: “Ja es gribēšu, es ieņemšu Kijevu divās nedēļās.” Nenoliedzot, ka Putins teicis šādus vārdus, Ušakovs sūkstījās, ka tie bijuši izrauti no konteksta un ka telefona sarunas apspriešana neatbilst diplomātiskajai praksei. “Tā nav nopietnas politiskās figūras cienīga rīcība,” kritizējot Barozu par sarunas atstāstīšanu, sacīja Putina palīgs.

Itālijas laikraksta versiju par Putina un Barozu sarunu apstiprinājusi arī augsta ranga ES amatpersona, apliecinājis britu avīzes “Financial Times” Briseles biroja vadītājs Pīters Špīgels. “Augsta ranga ES amatpersona apstiprina – Putins sacījis Barozu, ka viņš varētu būt Kijevā divu nedēļu laikā, ja tiešām gribētu iekarot Ukrainu,” tviterī paziņoja Špīgels. Vācijas kanclere Angela Merkele ES apspriedē bijusi sadusmota un sašutusi par Putina rīcību, kurš nav izpildījis saistības, kuras uzņēmies pēdējo sarunu gaitā ar Berlīni”, norāda itāļu laikraksts.

Savukārt kaujās Ukrainas austrumos panākumus guvuši teroristiskie grupējumi, kuri saņēmuši Krievijas armijas palīdzību. Ukrainas armijas vienības bijušas spiestas atkāpties no savām pozīcijām kā Luhanskas un Doņeckas apgabalā, tā netālu no stratēģiski svarīgās Mariupoles pilsētas. Ukrainas armija paziņojusi, ka tā arī bijusi spiesta atstāt Luhanskas lidostu, kurai uzbrukuši Krievijas armijas tanki. Savukārt Minskā bez panākumiem noslēgušās sarunas starp Ukrainas, Krievijas un teroristu pārstāvjiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. man gan liekas ka putins vis labakaijs pasaule nu bet ja es esmu latviete bet man liekas ka putins vis labakaijs pasaule un tie kuri raksta ka krievija iet kara ar ukrainu tie ir meli vispar amerika nogalina tos ukrainas bernus cilvekus pieagusos un ja ka es to varu zinat ka mman 8 gadi

  2. Interesanti, ko Pleskavas apgabalā (mazākā attālumā līdz robežai kā Rīga) dara jau gadus 15 atpakaļ izvietotā gaisa desanta divīzija un 10 nakts redzamības helikopteru eskadriļa (uzbrukuma vienības). Laikam tās tur cūkas gana un ar helikopteriem lido naktīs uz disenēm? Ko gar Latvijas robežu lidinās kolorado krāsas lidmašīnas?
    Jau sen Baltijā vajadzēja būt NATO militārām bāzēm!

  3. Krievija tradicionāli uzbrūk tikai vājākiem pretiniekiem, piemēram kā Grūzijai vai Moldovai, tagad Ukrainai, bet sāk uztraukties, ja šī politiskā huligānisma dēļ sāk veikt pretpasākumus tādi nopietni pretinieki, kā NATO valstis. Putins saprot, tur viņa izredzes nav nekādas, tāpēc taisa politiski-militāru troksni kā, piemēram, to dara daži īpatņi dzīvnieku pasaulē: mākslīgi piepūšas un kļūst divreiz lielāki, cerībā, ka pretinieks tagad nobīsies. Jau no PSRS laikiem zināms, ka lai uzsildītu sabiedrisko apziņu, visur tiek meklēts ienaidnieka tēls. It kā tagad Latvija un citas mazās kaimiņvalstis apdraud Krievijas drošību! Vai nav smieklīgi? Ir tāds sakāmvārds: “otram kož, bet pats kliedz”!

  4. Tomeer, ir sajuuta, ka meegjina ar skaldi un valdi viduslaiku metoodeem atjaunot impeeriju … Taadas impeerijas, lai arii veesture raada ir izdevies izveidot, bet vinjas tik un taa izjuuk… ar speeku maaksliigi salipinaatas kopaa neturas … Dievs nedod cilveekiem ciest, lai ciesh tie kuri meegjina shausmas ieviest citu cilveeku dziivees…

  5. =Tikmēr Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīgs ārpolitikas jautājumos Jurijs Ušakovs asi izteicies par Itālijas laikrakstā “La Repubblica” publiskoto informāciju, ka Kremļa saimnieks telefonsarunā Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Barozu aizrādījis: “Ja es gribēšu, es ieņemšu Kijevu divās nedēļās.” Nenoliedzot, ka Putins teicis šādus vārdus, Ušakovs sūkstījās, ka tie bijuši izrauti no konteksta un ka telefona sarunas apspriešana neatbilst diplomātiskajai praksei. “Tā nav nopietnas politiskās figūras cienīga rīcība,” kritizējot Barozu par sarunas atstāstīšanu, sacīja Putina palīgs.=
    Tā tas varētu būt tikai ar vienu piebildi – tie draudi jau patiesi bija un ne jau par Kijevu ir runa, bet lai ES tur muti, kad Putina tanki braukā pa Eiropas valstīm, kur gribēs…Vai Barozu to saprata, šaubos, tad tiešām būtu sankcijas un pseidosankcijas iesaldējot ierēdņiem naudu Eiropā – ja atmiņa neviļ Putins jau pirms gada lika to naudu no Eiropas bankām izvākt . Tātad sankciju fikcija… un sakcija netirgot briljantus- ?

  6. tas nenormalais tik dzied dziesmu uz vienu pusi … muus apdraud …, bet tas, ka mees mochiijam par to nav ko uztraukties … Gebels te vienkaarshi nobaal!!!

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+