Māstrihtas inflācijas kritēriju izpildei nākamgad ir vairāki izaicinājumi 0
Nākamgad Māstrihtas inflācijas kritēriju izpildei ir vairāki izaicinājumi – augošās naftas un pārtikas cenas, kā arī ekonomikas attīstība eirozonā, biznesa portālam “Nozare.lv” atzina ekonomisti.
“Nordea bankas” vecākais ekonomists Andris Strazds norādīja, ka šā gada martā vidējais cenu līmenis pieaudzis daudz straujāk nekā februārī, kas bija gaidāms, ņemot vērā degvielas cenu pieaugumu pasaules tirgū.
“Inflācija mēneša griezumā 0,6% apmērā pat ir nedaudz zemāka, nekā gaidīts, arī kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā cenas martā pieauga par 1% – tātad straujāk nekā Latvijā. Tas, visticamāk, nozīmē, ka daļa no degvielas cenu pieauguma efekta inflācijas statistikā parādīsies aprīlī. Tāpat degvielas cenas ar nobīdi laikā turpinās ietekmēt pārtikas cenas,” secina ekonomists.
Viņš prognozēja, ka inflācijas kritums gada griezumā, visticamāk, tuvāko mēnešu laikā nav gaidāms, lai gan mēneša griezumā cenas augs lēnāk nekā martā.
“Māstrihtas inflācijas kritēriju izpilde nākamā gada pavasarī droši vien nebūs iespējama bez netiešo nodokļu, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa, samazinājuma jau šī gada rudenī,” sacīja Strazds un norādīja, ka būtiskais cenu pieaugums martā varētu negatīvi ietekmēt pieprasījumu vietējā tirgū un tādējādi arī ekonomikas izaugsmi šī gada otrajā ceturksnī.
Arī “Swedbank” ekonomiste Lija Strašuna norādīja, ka Māstrihtas inflācijas kritērija izpildīšana 2013.gada sākumā Latvijai ir reāla, tomēr izaicinājumu kļūst arvien vairāk. Tie iekļauj gan straujo naftas cenas kāpumu šogad, kas Latviju ietekmē vairāk nekā attīstītās Eiropas valstis, gan arī nenoteiktību ap to, kāds tad īsti būs kritērijs, ar ko Latvija tiks salīdzināta.
“Cenu stabilitāte ir svarīga neatkarīgi no tā, vai Latvija izpilda vai neizpilda Māstrihtas kritērijus. Pārāk strauja inflācija mazina iedzīvotāju pirktspēju un valsts konkurētspēju. Līdz ar to ir nepieciešams pastāvīgi sekot cenu izmaiņām un to veicinošiem faktoriem. Ir nepieciešami tādi pasākumi, kas uzlabo ekonomikas struktūru, veicinot efektivitāti un konkurenci, kā arī mazinot jūtību pret ārējiem cenu satricinājumiem, un tādējādi mazina inflācijas riskus ne tikai šodien un rīt, bet arī pēc vairākiem gadiem,” uzsvēra Strašuna.
Tajā pašā laikā “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka krasi polarizētā ekonomisko procesu attīstība eirozonā apgrūtinās Māstrihtas inflācijas kritēriju izpildi.
“Vājā ekonomikas aktivitāte eirozonā būs cenu pieaugumu bremzējošs apstāklis, kā arī daudzās valstīs īstenojamie pasākumi, lai uzlabotu konkurētspēju, spiedīs cenas uz leju. Tajā pašā laikā inflāciju eirozonā uzturēs augstās Vācijas darbaspēka izmaksas, kā arī taupības pasākumu diktētā nepieciešamība celt nodokļus. Tādejādi atsevišķu valstu zemais inflācijas rādītājs var būt ļoti zems, bet ārējie faktori, kas ietekmē Latvijas patēriņa cenu indeksu, var radīt apstākļus, kas liedz izpildīt kritēriju,” secināja “SEB bankas” ekonomists.
Jau ziņots, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2012.gada martā, salīdzinot ar 2012.gada februāri, palielinājās par 0,6%, bet salīdzinājumā ar 2011.gada martu patēriņa cenas augušas par 3,3% liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Precēm cenas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 0,2%. 2011.gada martā, salīdzinot ar 2011.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,7%.
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām martā bija cenu kāpumam apģērbiem un apaviem, pārtikai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem un veselībai.
