Ekonomika
Īpašums

Masveidīga nekustamā īpašuma nodokļa brīvlaišana nav reāla1

Foto: Dainis Bušmanis

Īstenojot tieslietu ministra Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija) publiski pausto priekšlikumu neaplikt ar nekustamā īpašuma nodokli mājokļus, kuru kadastrālā vērtība nepārsniedz 100 000 eiro, turpmāk šis nodoklis būtu jāmaksā vien aptuveni 1% īpašnieku. Pārējie dzīvokļu un ģimeņu privātmāju īpašnieki šo nodokli nemaksātu. Tā liecina Valsts zemes dienesta (VZD) dati atbilstoši pašreizējam īpašumu kadastrālajam novērtējumam.

No iedzīvotājiem piederošajiem 560 875 dzīvokļiem pašlaik tikai 1372 dzīvokļu kadastrālā vērtība pārsniedz 100 000 eiro. No šī kopskaita 551 885 dzīvokļu kadastrālā vērtība ir pat vēl mazāka, nepārsniedzot 50 000 eiro.

No iedzīvotājiem piederošajām 286 726 ģimeņu privātmājām par 100 000 eiro lielāka vērtība ir vien 2615 ēkām.

Savukārt no uzņēmumiem piederošajiem 29 155 dzīvokļiem tikai 447 īpašumu vērtība pārsniedz 100 000 eiro. No kopskaita 27 509 dzīvokļu vērtība nepārsniedz 50 000 eiro.

Arī no firmām piederošajiem savrupnamiem, kopskaitā 11 103, tikai 239 ēku novērtējums pārsniedz pieminētos 100 000 eiro.

Līdzīga aina paveras lielākajās pilsētās. Pat Jūrmalā, kur lielu un lepni celtu savrupnamu ir krietni vairāk nekā citās pilsētās, no 7578 privātpersonām piederošajiem īpašumiem tikai 760 ir tādi, kuri, balstoties uz pašlaik noteikto kadastrālo novērtējumu, būtu apliekami ar nekustamā īpašuma nodokli.

Savukārt otrajā lielākajā pilsētā Daugavpilī no nodokļa būtu atbrīvoti pilnīgi visi dzīvokļu īpašnieki. Bet no ģimeņu privātmājām ar nodokli būtu apliekamas vien četras.

No 110 novadiem tikai 16 novados ir tādas iedzīvotājiem vai uzņēmumiem piederošas ģimeņu privātmājas, kuru kadastrālā vērtība pārsniedz pieminētos 100 000 eiro.

Izņemot Garkalnes, Ādažu, Babītes, Mār­upes un vēl dažus galvaspilsētai tuvējos novadus, citos vērtīgo īpašumu skaits ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms.

VZD dati vēlreiz apliecina Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktores Astras Kaļānes pausto prognozi, ka, īstenojot tieslietu ministra priekšlikumu, turpmāk nekustamā īpašuma nodokli maksātu tikai Rīgā, Jūrmalā un galvaspilsētai tuvējos novados un arī tad tikai neliela daļa īpašnieku.

Redzot VZD sniegtos datus, gan ļoti jāšaubās, vai tieslietu ministra priekšlikumam nodokļu plānotāji Finanšu ministrijā pievērsīs nopietnu uzmanību.

Tāpat jāšaubās arī par to, vai līdzšinējā kadastrālās vērtēšanas sistēma patiešām atspoguļo visu mājokļu īpašumu reālo vērtību.

Pašlaik rodas iespaids, ka divas ministrijas – Tieslietu, kurā atbild par jaunas kadastrālās vērtēšanas sistēmas ieviešanu, un Finanšu, kas pārzina nekustamā īpašuma nodokļa politiku, – gaida cita uz citu, vairojot neziņu nodokļu maksātājiem.

Saistītie raksti

Pēc Latvijas Pašvaldību savienības prognozēm, 2019. gadā pašvaldību budžetā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi veido 244,5 miljonus eiro, no kuriem gan NĪN par mājokli ir teju puse – 47%. Prognozētie visu nodokļu ieņēmumi pašvaldību budžetā, ieskaitot speciālo valsts budžeta dotāciju, – 1 738,59 miljoni eiro. Tātad NĪN brīvlaišana mājokļiem pašvaldību budžetu samazinātu par 2%.

Masveidīga nodokļa brīvlaišana nav reāla
LA.lv