×
Mobilā versija
Brīdinājums +18.0°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Sestdiena, 18. augusts, 2018
27. aprīlis, 2018
Drukāt

Zviedrijā populārā troņmantniece šodien ierodas Latvijā (1)

Foto - AP/LETAFoto - AP/LETA

Zviedrijas sabiedrībā 1977. gadā dzimusī kroņprincese Viktorija bauda lielu popularitāti, ko viņa iemantojusi savas cilvēciskās attieksmes dēļ.

Pēc Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ielūguma šodien, 27. aprīlī, oficiālā vizītē Latvijā ieradīsies Viņas Karaliskā Augstība Zviedrijas kroņprincese Viktorija un Viņa Karaliskā Augstība Zviedrijas princis Daniels, portālu LA.lv informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vairākumam zviedru princese Viktorija patīk labāk nekā viņas tēvs Kārlis Gustavs XVI, kas ir Zviedrijas karalis kopš 1973. gada. Par kroņprincesi un troņmantnieci Viktorija kļuva 1980. gada 1. janvārī, kad spēkā stājās izmaiņas 1810. gadā pieņemtajā Pēctecības aktā. Izmaiņas nozīmēja, ka troni manto monarha vecākais bērns neatkarīgi no dzimuma. Konstitucionālās izmaiņas neatbalstīja Viktorijas tēvs karalis Kārlis XVI Gustavs, kurš gribēja saglabāt tradīciju un kā troņmantnieku vēlējās redzēt savu dēlu princi Karlu Filipu, kas pašlaik ir ceturtais rindā uz troni pēc Viktorijas un viņas divām atvasēm.

Viktorija ieguvusi izglītību Jeila universitātē ASV. Brauciens uz ASV bija saistīts ar veselības problēmām, jo Viktorija cieta no anoreksijas. Universitātes pilsētiņā viņa dzīvoja anonīmi un viņai nebija jāraizējas par mediju uzmācību. Viņa strādājusi par praktikanti Zviedrijas vēstniecībā Vašingtonā, bijusi praktikante zviedru uzņēmumos, kā arī izgājusi Zviedrijas armijas militāro pamatkursu. 2003. gadā viņa spēja noskriet vienu kilometru ar 15 kilogramu uzkabi 4 minūtēs un 45 sekundēs. Viktorija beigusi Zviedrijas Ārlietu ministrijas diplomātu sagatavošanas kursus un saņēmusi bakalaura grādu pēc studijām Upsalas universitātē. Viņa sazinās zviedru, angļu, franču un vācu valodā. Savulaik princesei esot piedāvātas fotosesijas kā modelei un aktrises loma, taču šiem piedāvājumiem viņa vienmēr atteikusi. 2010. gadā Viktorija apprecējās ar savu fitnesa treneri Danielu Vestlingu, kuram pēc kāzām piešķirts kroņprinča tituls. Laulībā 2012. gadā piedzima princese Estelle, Esterjētlandes hercogiene, kas ir nākamā rindā uz troni aiz mātes. 2016. gadā princesei Viktorijai piedzima dēls Oskars, kuram piešķirts Skones hercoga tituls. Bernadotu dinastijas kroņprinceses Viktorijas raduraksti ierindo viņu 196. vietā rindā uz Britānijas troni. “Vienlīdzība ir zviedru sabiedrības pamats,” teikts valsts oficiālajā lapā internetā “Sweden.se”. Ar princeses Viktorijas laulībām to var apliecināt arī zviedru karaļnams, jo princeses līgavainis Daniels nav ne princis, ne muižniecības pārstāvis, bet viņas bijušais sporta treneris. “Viņš (Vestlings) nebija cilvēks, kuru karalis bija iedomājies par savas meitas vīru,” atzinis zviedru karaļnama biogrāfs Hermans Lindkvists. “Taču Viktorijai viņš iepatikās, un draudzība pārauga mīlestībā.” Tradīciju karalim precēt citu karaļnamu atvases lauza pašreizējais monarhs Kārlis XVI Gustavs, apprecot vācu vidusšķiras atvasi Silviju Somerlāti, ar kuru iepazinās 1972. gada olimpiādē Minhenē.

Kroņprincesei ir daudz vaļasprieku: fitness kopā ar vīru, slēpošana, golfs, futbola, hokeja, basketbola spēļu apmeklēšana, dārza darbi, kino, gleznošana ar ūdenskrāsām. Kroņprincesei patīk gatavot ēdienu saviem draugiem, bet viņa negatavo sev.

1997. gadā dibināts kroņprinceses Viktorijas fonds, kura mērķis ir nodrošināt atpūtas un brīvā laika aktivitātes bērniem un jauniešiem, kam ir kustību traucējumi vai hroniskas slimības. Kroņprincese ir arī patronese iniciatīvai “Ilgtspējīga jūra”, kas vērsta uz Baltijas jūras reģiona attīstību.

Aptauja liecina, ka vairākums zviedru joprojām atbalsta monarhiju, taču tās pretinieku skaits ir pieaudzis. Punkts par monarhijas atcelšanu vienmēr bijis Sociāldemokrātu partijas programmā, taču partijas vadītāji parasti bijuši aizņemti ar svarīgākām lietām. Tika panākts kompromiss – karalis paliks Zviedrijas valsts galva, taču viņa pilnvaras aprobežojas ar reprezentatīviem un ceremoniāliem pienākumiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Priekš kam viņa te vajadzīga? Kroņmantnieki… – kaut kādi viduslaiki, smieklīgi!

Draugiem Facebook Twitter Google+