Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
22. janvāris, 2014
Drukāt

Matemātiķe pie politiskā reizrēķina (1)

Foto: LETAFoto: LETA

Dotā vārda ķīlniece


“Es esmu piekritusi, nolēmusi uzņemties atbildību, ko nevaru pusceļā nolikt,” saka Ministru prezidenta amata kandidāte. Tieši šādiem vārdiem. It kā atkal valdība būtu nomesta pie kājām. Varbūt trafareti, bet no Laimdotas Straujumas mutes skan tik negrozāmi nolemti, ka vēlos saprast, kāpēc tāda neizbēgamība. Jo vēl līdz jaunā gada pirmajām dienām viņa dzīvoja pārliecībā, ka nenāksies uzņemties šo nastu.

Pirms Ziemassvētkiem bijuši divi citi kandidāti, kas, pēc viņas domām, bija spēcīgāki – Solvita Āboltiņa un Edgars Rinkēvičs. To otro “Vienotības” spice nepieņēma, jo nāk no Reformu partijas un tā nespēj viņam piedot “rīkojumu Nr. 2”. Itin visi valdes locekļi iestājušies par to, ka valdības vadīšana jāuzņemas Solvitai Āboltiņai. Valdis Dombrovskis izspieda Laimdotas Straujumas solījumu uzņemties šo nastu, ja neviena cita nebūs. Viņai šī iespēja likās maz ticama…

Atgriezusies no brīvdienām, Āboltiņa tomēr atsacījās. Bet 5. janvārī, kad Laimdotai piezvanīja Valdis Dombrovskis, viņa sapratusi “man tas jādara”.

Kāpēc? Pēc mēneša 24. februārī Laimdotai dzimšanas diena – paliek 63 gadi, varētu doties pensijā un pavadīt vairāk laika ar sešiem mazbērniem. “Jā, arī sev vaicāju: kāpēc man tas jādara?” atzīstas 
L. Straujuma. “Atbildība un pienākums brīdī, kad nav citas iespējas,” viņa vēlreiz atkārto.

“Visus solījumus, ko Laimdota man devusi, ir izpildījusi. Neatceros nevienu gadījumu, kad es būtu vīlusies par norunāto,” saka viņas labākā draudzene Baiba Bāne, kas ilgi kopā ar Straujumu strādājusi gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), gan Zemkopības ministrijā (ZM), bet tagad Finanšu ministrijā ir valsts sekretāres vietniece. To pašu apliecina arī viņas kolēģi: godīgas un atklātas sarunas vedēja. Kompromisa meklētāja. Ja var atrisināt, tad apņemas un pilda. Ja nevar – 
tā arī pasaka un nesola.

Vērtē argumentus


“Šais gados viņai nākusi klāt diplomātiskā pieredze,” piezīmē Aivars Lapiņš, ZM valsts sekretāra vietnieks, kurš viņu pazīst 18 gadus. Visvairāk viņa norūdījusies tad, kad ministrs Alberts Kauls gribēja likvidēt konsultāciju centru Ozolniekos, kad tika veikta reģionālā reforma un veidoja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (RAPLM). “Viņai ir krampis, ko no ārpuses neredz. Krīzes gados par 30% bez trokšņa RAPLM samazināja,” pārliecinājies Edgars Zalāns, tā laika pašvaldību ministrs.

“Mana zemkopības ministru reitinga tabulā viņa ir augšgalā,” saka Andris
Felss, Krustpils pagasta Vīnkalnu saimnieks. “Pirmais, viņa saprata lietu kārtību. Intelekts, īpašības un prasmes ļāva norunāto novest līdz galam. Viņa ir cilvēks, kas ieklausās citu viedoklī. Un tad vērtē nevis emocijas, bet argumentus. Nemīlam jau tos priekšniekus, tāpēc tautsaimniecībā visu izšķir viņu zināšanas.” Felss atzīst, ka ne vienmēr viņa viedoklis saskanējis ar ministres, taču viņa piespiedusi paraudzīties uz lietām no cita skatpunkta.

“Kaut izskatās, ka abi nāk no birokrātiskas vides, Straujuma būtiski atšķiras no Dombrovska, jo bijusi daudz tuvāk reālām pro-blēmām, reālajai dzīvei. Atšķirībā no citiem valsts sekretāriem viņa iedziļinājās visās tēmās. Viņa atbilst tam manam priekšstatam, kā premjeram vajadzētu saprast lietu kārtību,” diezgan pārliecināts par viņas varēšanu Zalāns.

Komandas cilvēks – 
ietekmējams?


Lauksaimnieks Valdis Dzenis Laimdotu Straujumu ilgi vērojis pie lauksaimniecības organizāciju sadarbības galda. “Viņa ir pielikusi pie savas varēšanas klāt. Kļuvusi izlēmīgāka. Ceru, ka ne jau pateicoties kādam priekšāteicējam. Viņa pati ir gana gudra ekonomikā. Kad ir pārliecināta par atrasto risinājumu, tad viņu vairs nevar dabūt nost no tā.”

Painteresējos, vai, ilgstoši strādājot kopā, apēdot puspudu sāls, Straujumai daudzi ir kļuvuši par draugiem. “Draugs ir, tas ir ļoti tā…” viņa meklē vārdus un neatrod. “Man ir daudz draugu. Nē, man nav daudz draugu.”

Zinot, cik topošā premjere ir vienkārša un pieejama, pieņemu, ka sevi par viņas draugiem uzskata daudz vairāk cilvēku nekā otrādi. “Bet vairākās valstīs man ir tādi cilvēki, pie kuriem varu aizbraukt jebkurā laikā, palikt un parunāties. Bet Latvijā… brīvo laiku varu pavadīt ar nedaudziem.” Viņa nosauc Baibu Bāni, Valdi Blūmu no Ozolnieku laikiem (tagad AS “Latfood” direktors), Juri Borzovu no studiju gadiem (LU Datorikas fakultātes dekāns), Vitu Razminoviču, ar ko kopā strādāti 14 gadi.

Vai citādi “draugi” tagad ir uzmeklējuši? “Nē. Man nepatīk, ka mani ietekmē!” Divus ļoti lielus spiedienus viņa esot izjutusi, veidojot valdību – lai VARAM nodotu ZZS pārraudzībā un lai Pavļutu paņemtu par ekonomikas ministru.

Kā var nepakļauties ietekmei, ja strādā komandā? “Komandā ir kon-struktīva ietekme,” viņa paskaidro. Kas nekonstruktīvs ir kādas grupas vai pat cilvēka ekonomiskajās interesēs? “Ietekmes ir dažādas. Kad mēs kopīgi apspriežam dažādus jautājumus, mēs spriežam par nozarei būtiskām lietām. Tā nav savtīga interese. Ja man raksta desmit e-pastus, kuros norāda: ja nebūs tā, tad būs tā… tad mēs vēl kaut ko darīsim, tas jau ir spiediens. Tā nav konstruktīva diskusija, bet spiediens.”

“Laimdotai nevar iestāstīt lietas, kamēr pati tās nav izkodusi līdz kaulam,” saka Lapiņš. “Ministre mūs visus veda uz jēgpilnu darbību – jāzina, kāpēc ko darām. Nevar atnākt kāds labs paziņa vai kāds pietuvinātais, kuram ko vajag, un tad nu mēs tam piemeklēsim argumentus!”

Politiskā vientulība


Alojas tie, kas domā, ka pie valdības deklarācijas strādā ierēdņu vai vismaz politiķu un viņu palīgu pulciņš. Deklarāciju Straujuma gatavinājusi divatā ar viņas topošā biroja vadītāju Ringoldu Arnīti, kurš jau divas nedēļas strādā sabiedriskā kārtā.

Tā kā vienīgā saikne ar “Vienotību” ir Valdis Dombrovskis, ar kuru portfeļa pārņēmēja regulāri sazinās, tad Straujumu var uzskatīt par “Dombrov-ska projektu”. Taču pārējo ietekme jau ir mitoloģizēta. Ak, jā, Solvita Āboltiņa jau pirmoreiz uzaicinājusi viņu uz savām šaurā loka vakariņām.

Tīrasiņu latgaliete 
ar igauņu uzvārdu


Laimdota Lustika dzīvojusi netālu no Krievijas robežas, piecus kilometrus no Baltinavas un mācījusies Pilskalna pamatskolā. “Dzimtas uzvārds ir Lustiki. Kopā ar vedeklu pētot Lustiku dzimtas koku, atklāju, ka senči piecās paaudzēs ir bijuši tikai latgaļi, tiesa, uzvārds 1837. gadā pierakstīts poliski – Lustikow. Tēvs stāstīja, ka uzvārds esot igauņu, taču igaunisku izcelsmi neatradu.”

“Man līdz 6. klasei mājās nebija elektrības. Māte skolotāja, tēvs – matemātikas skolotājs un direktors Pilskalna skolā. Viņš prata spēlēt vairākus mūzikas instrumentus un vakaros sveču gaismā muzicēja. Ar brāli spēlējām šahu un dambreti.” Tagad Laimdota Straujuma ar mazbērniem spēlē modernas galda spēles – “Monopolu” un “Al Hambra”.

Katru vasaru vecmāmiņa apmetas kādā no Latvijas viesu mājām kopā ar zēnu komandu – trim mazdēliem.

“Mās stāv klāt!”


“Viņa ir cilvēks ar val-stisku domāšanu un augstu vērtību sistēmu. Godīga. Tas noteikti būs liels pluss. Atsaucīga, sirsnīga, izpalīdzīga, dzīvesgudra sieviete, kas vienmēr no četrām izvēlēm izvēlas optimālāko. Tīri cilvēcīgi viņa ļoti pārdzīvo, visus lēmumus laiž caur sevi, kas prasa nervus un veselību,” tā viņu raksturo Baiba Bāne.

Ģimene ieteica veselību nebendēt šajā amatā. Māsa – ģimenes ārste Daina Lustika – pat teikusi: “Ja tu pieņemsi šo amatu, es vairs neuzņemos atbildību par tavu veselību.” Taču tad visi samierinājušies un saliedējušies atbalstam. Tagad Daina vai katru dienu apvaicājas, kā māsa jūtas. “Publiskie izgājieni nav viņas dabā, tāpēc vēroju katru raidījumu un uzmanu viņas veselību.” Sestdienās māsas kopā dodas peldēties. Laimdota bijusi vecākā māsa, kas rūpējusies par brāli un māsu, kad tēvs agri aizgājis. “Tagad es rūpējos par māsu. Mēs viena otru netraucējam, bet viena otru jūtam,” saka Daina. “Mās stāv klāt!” izmeta Laimdota, kad vaicāju par šaubām veselības dēļ.

Straujuma ir ļoti ģimeniska, bieži tiekas ar dēlu ģimenēm, bet pašas pieredze iemācījusi dēlu ģimenēs neiejaukties. Tagad viņa nevēlas runāt, kāpēc izšķīrusies. Atgādinu, ka žurnālā “Ieva” pirms pāris gadiem atzinusies, ka vīramātei viss, ko viņa darījusi, šķitis nepareizi – putru vārījusi nepareizi, bērnus audzinājusi nepareizi. Tad Laimdota likusi vīram izvēlēties starp māti un sievu. “Kaut kas tāds bija,” viņa negribīgi piekrīt. “Ne jau visi, kam ir draudzīgas attiecības, spēj nodzīvot kopā visu dzīvi. Joprojām man ar Uldi (tagad LU Programmēšanas katedras vadītājs. – Red.), viņa ģimeni ir labas attiecības. Ar bērniem piedalāmies viņa ģimenes jubilejās – 25. decembrī arī biju.”

Kaut arī viņai ir kārtīgas lauku sievas tēls, Laimdotai nepieder ne kvadrātmetra zemes. Viņa jūtas kā matemātiķe, nevis kā lauksaimniece. Dzīve ievirzījusi par ekonomisti, vēlāk – par lauksaimniecības ekonomisti. Kaut arī lauki patīk, viņa dzīvo Rīgā savā trīsistabu dzīvoklī, par kuru vēl bankai atmaksā kredītu (vēl tūkstoši 30 palikuši), un… te viņa novelk sarkano līniju, pāri kurai žurnālistus nevēlas laist.

Vēlāk, taujājot par grāmatām, noskaidroju, ka aizmieg viņa kopā ar Stīvu Džobsu. Pašlaik lasa viņa autobiogrāfiju. Vispār viņai patīkot autobiogrāfiski stāsti un ģimenes sāgas, tādas kā “Forsaitu teika”.

Divi dēli. Gluži kā Tautas partijas, kurā viņa reiz iestājās ideālistisku motīvu vadīta, nozīmītē – abiem pa trim bērniem. Atis, kurš nodarbojas ar IT drošības kodiem, atceras, ka mamma bijusi stingra un taisnīga. Kad bijuši mazāki un izdarījuši blēņas, tad ātri noskaidrojusi, kurš vainīgs. Viņas taisnīgais sods – likt stāvēt kaktā. Ģirts, kurš strādā “Norvik” bankā, mammu raksturo kā kārtīgu, taisnīgu un augstas ētikas apveltītu, kas abiem brāļiem ir piemērs. “Nevaru pat iedomāties, ka es vai kāds cits varētu pie viņas aiziet un mēģināt sarunāt sev izdevīgu darījumu.”

Laimdota Straujuma 


 Izglītība: 1992. g. – ekonomikas doktora zinātniskais grāds (Dr. oec.); 1987. g. – aspirantūra lauksaimniecības ekonomikas specialitātē LZA Ekonomikas institūtā, disertāciju aizstāvējusi par tēmu “Latvijas uzņēmumu ražošanas resursu izmantošanas novērtēšana”; 1973. g. – matemātiķa izglītība Latvijas Valsts universitātē. 1968. g. – Tilžas vidusskola

 Darba pieredze: no 2011. g. 25. oktobra – zemkopības ministre, iepriekš – valsts sekretāre un vietniece VARAM, ZM; darbs Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrā; Valsts plāna Plānošanas ZPI sektora vadītāja, zinātniskā līdzstrādniece ZA Ekonomikas institūtā

 Svešvalodas: angļu un krievu

 Zinātniskā un pedagoģiskā darbība: kopš 2006. g. Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas īstenā locekle; kopš 2008. g. ievēlēta LLU Padomnieku konventā

 Apbalvojumi: LR Atzinības krusta II šķira, ordeņa lielvirsniece

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. hitra,iedomiiga,latgalju komuniste,kas paasrdodas gan oranzajiem gan citiem…padeviga kalpone oligarhiem..

Draugiem Facebook Twitter Google+