Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
3. novembris, 2016
Drukāt

Mati Miliusa kolekcijas darbi galerijā “Antonija”

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Krievu mākslas nonkonformista Ļeva Kropivņickija darbs.

Galerijā “Antonija” līdz 5. novembrim skatāmi slavenā igauņu laikmetīgās mākslas kolekcionāra Mati Miliusa kolekcijas darbi ar ne mazāk slaveniem, pasaulē pazīstamiem un leģendāriem 70. – 80. gadu nonkonformisma, andergraunda gleznotājiem un grafiķiem.

Mākslas darbus kolekcionārs dzīves laikā vāca gan bijušajā Padomju Savienībā, gan jau neatkarību atguvušajās Baltijas valstīs. Neparastā igauņu kolekcionāra Mati Miliusa unikālās kolekcijas darbi galerijā “Antonija” nonākuši pēc viņa nāves.

Mati Miliuss (1945 – 2015) bija viens no lielākajiem Baltijas un Igaunijas laikmetīgās mākslas kolekcionāriem. “Mati Miliusa kolekcija radusies visā viņa dzīves laikā, jo viņš sāka kolekcionēt jau no 17 gadu vecuma. Tas ir, 60. gados. Kopumā kolekcijā bija aptuveni 3000 darbu. Nozīmīgāko kolekcijas daļu veido krievu konceptuālistu darbi. Tur ir slaveni krievu konceptuālisti Iļja Kabakovs, Ivans Čuikovs un Svens Gundlahs, kuri uzskatāmi par konceptuālisma aizsācējiem,” skaidro galerijas direktors Norberts Sarmulis.

Šī savdabīgā, fenomenālā kolekcionāra kolekcijā nokļuvuši arī daudzu Latvijā slavenu autoru darbi, piemēram, Ilmāra Blumberga, Māra Ārgaļa, Edgara Vērpes, Maijas Tabakas, Aijas Zariņas un citi.

M. Miliuss jau pats par sevi veidoja mākslas konceptu un fenomenu. Kolekcionārs izveidoja savu alternatīvu mākslas sabiedrību un teritoriju, kas paplašinās ārpus valsts robežām. Kolekciju veido atmiņas, ko viņš ir uzkrājis cauri savām attiecībām ar māksliniekiem, pretstatot mākslas grandus ar iesācējiem un liekot pārvērtēt to nozīmīgumu. Kolekcijā bija ap 1200 gleznām, grafikām un mākslas priekšmetiem, kas nākuši no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Somijas, Krievijas, Armēnijas, Kanādas, Azerbaidžānas un citām valstīm. Interesants fakts ir arī tas, ka lielākā daļa no šīs kolekcijas darbiem kolekcionāram ir pašu mākslinieku dāvāti.

Krievijas nonkonformisma un konceptuālisma spilgtāko mākslas pārstāvju darbi uzskatāmi par vērtīgākajiem no M. Miliusa 3000 darbu kolekcijas. Izstādē skatāmi slaveni Krievijas mākslu ietekmējoši 70. – 80. gadu andergraunda autoru darbi, piemēram, bijušā Maskavas konceptuālisma pārstāvja Iļjas Kabakova trīs grafiki darbi – viņa darbi pazīstami visā pasaulē un atrodas vairākos muzejos Krievijā, Vācijā, Francijā, Lielbritānijā, ASV un citur. I. Kabakovs vairāk nekā pirms 20 gadiem pārcēlies uz dzīvi Ņujorkā, un viņam pavisam drīz būs izstāde Londonas galerijā “Teit Modern”.

Vēl viens no šīs Maskavas grupas dibinātājiem Andrejs Monastirskijs pārstāvēts ar instalāciju “Моталка”, arī viņa darbi atrodami daudzās pasaules valstīs Krievijas, Lielbritānijas, Spānijas un Nīderlandes muzejos un privātkolekcijās.

Klasiskās Maskavas konceptuālisma grupas pārstāvja Ivana Čuikova pasteļa darbs “Фрагмент картины худ. Чуйкова Ив. “Красный контур”” radīja mūsdienu glezniecības tēlu Krievijā. Izstādē pārstāvēts viens no krievu mākslas nonkonformistiem Ļevs Kropivņickijs, kas savā laikā arī tika represēts. Galerijā apskatāmas sešas viņa radītās grafikas.

Viens no Maskavas avangarda mākslas grupas “Мухoморы” dibinātājiem Svens Gundlahs izstādē pārstāvēts ar piecām kolāžām, kas tapušas 1984. gadā.

Savukārt no Lietuviešu māksliniekiem kā vienu no ievērojamākajiem un pasaulē visvairāk novērtēto gleznotāju, grafiķi var minēt Stagisu Eidrigeviču ar deviņiem oforta tehnikā darinātiem ekslibriem. Arī viņa darbi sastopami Lietuvas, Polijas, Lielbritānijas, ASV, Japānas, Itālijas muzejos un privātkolekcijās visā pasaulē.

Tāpat apskatāmi arī latviešu mākslinieki. Kā vienu no viņiem var minēt Andri Breži, kas viens no pirmajiem 80. gadu otrajā pusē latviešu mākslā pievērsies netradicionāliem izteiksmes veidiem un stilistiskiem meklējumiem. Šoreiz būs skatāma viņa monohromā glezna “Gaisma aiz durvīm”. Izstādē aplūkojami arī Līgas Purmales, Jura Putrāma, Birutas Delles, Pauļa Postaža, Jura Petraškeviča, Lilijas Dineres, Laimas Bikšes un vēl citu latviešu mākslinieku darbi.

Kopumā izstādē ir eksponēti ap 140 darbiem no M. Miliusa kolekcijas, kas lielākoties tapuši 70. – 80. gados, kā arī daži agrīnāki un jaunāki mākslas darbi.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un KalniņuDiriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+