Timurs Subhankulovs

“Maxima traģēdija”: veikala būvprojektā iesaistītie pārkāpumus savā darbībā nesaskata 12

Šo ceturtdien sabrukušā veikala “Maxima”, Priedaines ielā 20, būvniecības procesā iesaistītie uzņēmumi pārkāpumus savā darbībā nesaskata.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

Šodien preses konferencē būvprojektā iesaistītie uzņēmumi uzsvēra, ka viņi ir pārbaudījuši būvprojektadokumentāciju un katra atbildību, tomēr pārkāpumi netika konstatēti.

Tajā pašā laikā uzņēmumu pārstāvji atzina, ka projekta dokumentācija ir apjomīga, tāpēc tiks veikta padziļināta analīze, pieaicinot ekspertus. “Patlaban izteiktās versijas būtu spekulācijas,” sacīja uzņēmēji.

CITI ŠOBRĪD LASA

Būvfirmas “Re&Re” pārstāve Mārīte Straume uzsvēra, ka traģēdijas iemeslus noskaidros ekspertīze, tāpēc patlaban nevarot izslēgt nevienu no trīs policijas izvirzītajām versijām – kļūda projektā, kļūda būvdarbu laikā, kļūda ekspluatācijā.

Straume informēja, ka būvnieki ir lūguši Latvijas Arhitektu savienību izveidot neatkarīgu ekspertu kolēģiju, kas pārbaudīs projektu, materiālus un būvdarbu gaitu.

Viņa piebilda, ka metāla konstrukcijas lielveikalam piegādāja un montēja “Vikom Industry”, savukārt jumta paneļu pārsegumus – “Consolis”.

“Vikom” mājaslapā norādīts, ka uzņēmums pazīstams Eiropas tirgū kā nopietns un uzticams metāla velvējumu piegādātājs, bet “Consolis”, pēc kompānijas sniegtās informācijas, ir vadošais saliekamā dzelzsbetona ražotājs Eiropā.

Būvuzraudzības veicēja “CM Consulting” būvuzraugs Markuss Molls stāstīja, ka par objekta uzraudzības pārkāpumiem varēs spriest pēc ekspertīzes. Tomēr pēdējā uzraudzība uz veikala jumta tika veikta šo otrdien un pārkāpumi netika konstatēti.

“Ir pārbaudītas visas iekšējās procedūras, un nekādi pārkāpumi nav konstatēti. Otrdien, pārbaudot jumtu, izmērījām arī uz jau pabeigtās un vēlāk iebrukušās jumta daļas uzklātā kūdras substrāta biezumu, un tas nepārsniedza projektā paredzētos 15 centimetrus,” sacīja Molls.

Būvuzraugs arī norādīja, ka lielveikala būvniecības laikā regulāri tikuši testēti būvniecībā izmantoto metāla konstrukciju un betona paraugi un nekādas novirzes no normas netika atklātas.

Reklāma
Reklāma

Uzņēmēji atspēkoja ziņas, ka uz veikala jumta būtu sakrauts pārāk daudz būvmateriālu. Viņi atzina, ka būvmateriāli atradušies blakus veikalam un uz veikala jumta materiālu bijis tik daudz, cik atļauj slodze.

“Re&Re” tehniskais direktors Aldis Gulbis norādīja, ka ceturtdien apakšuzņēmējs SIA “Gartens” apzaļumošanas darbus bija pabeidzis jau par 80-90% un apzaļumotā jumta atklāšana bija paredzēta 29.novembrī.

“Ceturtdien darbi tika veikti tajā jumta daļā, kas nav iebrukusi, savukārt iebruka tā jumta daļa, kurā apzaļumošanas darbi tika pabeigti pagājušās nedēļas nogalē,” sacīja Gulbis.

Viņš piebilda, ka sākotnējās pārbaudes liecina – atbildīgais būvdarbu vadītājs ir rīkojies saskaņā ar projektu un atbilstoši saskaņotajai būvdarbu veikšanas kārtībai un to nav pārkāpis.

Tehniskā projekta izstrādātāja SIA “HND Grupa” īpašnieks un projekta autoruzraugs Ivars Sergets norādīja, ka lielveikala projektētā jumta noslodze bija 1,5 tonnas uz vienu kvadrātmetru un tā netika pārsniegta. Ēkas konstrukcijas, tāpat kā visām citām ēkām Latvijā, ir projektētas tā, lai izturētu sešas balles stipru zemestrīci.

“Iepriekšējos divus gadus uz jumta atradās 15 centimetrus bieza oļu kārta, kā arī divas ziemas pēc kārtas uz tā atradās sniega kārta, kas netika tīrīta. Sākot apzaļumošanu, jumts būtībā tika atslogots, jo oļu kārta tika noņemta un tās vietā uzklāts daudz vieglākais kūdras substrāts,” uzsvēra Sergets.

Viņš arī noraidīja izplatījušās baumas, ka uz jumta esot atradusies slapja smilšu kārta, jo smiltis uz jumta neatrodas vispār. “Uz jumta ir tikai vieglais kūdras substrāts,” sacīja Sergets.

Viņš piebilda, ka jumts tika paredzēts šādām slodzēm pat ar rezervi, tomēr piebilda, ka būvniecības normatīvie akti neparedz šādām būvēm pirms nodošanas ekspluatācijā veikt nestspējas slodzes pārbaudi, kā tas notiek tiltu gadījumā.

Jau ziņots, ka ceturtdienas vakarā, darba dienas noslēgumā, daļēji sabrūkot lielveikalam “Maxima” Rīgā, Zolitūdes mikrorajonā, gājuši bojā vairāk nekā 30 cilvēki.