Foto: LETA

Maza apmēra civilprasības varēs iztiesāt ātrāk 0

Saeima ceturtdien otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz noteikt jaunu procesuālo kārtību, kā tiesā tiek izskatītas pārsūdzētās civilprasības, kurās prasījuma summa nepārsniedz 2100 eiro.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 72
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Šādas pārsūdzības no 1.aprīļa plānots skatīt apgabaltiesā apelācijas kārtībā, piemērojot procedūru, kas ļaus paātrināt lietu izskatīšanu un atsijāt nepamatotās sūdzības, informē Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā.

Jaunā kārtība ir vēl viens solis procesuālās ekonomijas virzienā, kas palīdzēs izskaust Latvijā raksturīgo “tiesāšanos tiesāšanās pēc” un tādējādi taupīt tiesu resursus. Apgabaltiesas skatīs tikai tās lietas, kurās būs saskatāmas pirmās instances kļūdas. Tas būs liels ietaupījums, zinot, cik būtisku tiesu darba daļu veido tieši maza apmēra prasības, iepriekš norādīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmās instances tiesas gadā izskata 12 – 14 tūkstošus maza apmēra prasību, kas veido gandrīz ceturto daļu no rajona (pilsētas) tiesās izskatāmajām lietām. Apelācijas kārtībā kopumā vidēji tiek pārsūdzēta desmitā daļa lietu, tādējādi apgabaltiesas gadā vidēji papildus saņems vairāk nekā 1000 maza apmēra civilprasības. Vienlaikus tiks atslogota Augstākā tiesa, kas šādas lietas patlaban skata kasācijas kārtībā, liecina Tieslietu ministrijas (TM) prognozes.

Ņemot vērā ārvalstu pieredzi maza apmēra prasību iztiesāšanā, ar likuma grozījumiem tiks ieviestas tā dēvētās “apelācijas atļaujas”, pieļaujot apelācijas tiesvedību tikai noteiktos gadījumos un procesuālās ekonomijas nolūkā paredzot minētās lietas pamatā izskatīt rakstveida procesā.

Apelācijas tiesvedību varēs ierosināt tikai tad, ja apelācijas tiesas tiesnesis uzskatīs, ka pirmās instances tiesa būs nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo vai procesuālo normu vai nepareizi konstatējusi faktus, nepareizi novērtējusi pierādījumus vai sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko novērtējumu, kas novedis pie lietas nepareizas izspriešanas. Jaunā procesuālā kārtība paredz, ka apelācijas instancei par apelācijas tiesvedības ierosināšanu jāizlemj 30 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

Tiesnesim individuāli vērtējot, vai ir pamats attiecīgās lietas izskatīšanai apelācijas kārtībā, tiks ievērotas gan iesniedzēja tiesības uz taisnīgu tiesu, gan efektivizēta un paātrināta maza apmēra lietu iztiesāšana un mazināta apgabaltiesu noslodze, norāda TM.

Ja tiesa atteiksies ierosināt apelācijas tiesvedību, sūdzības iesniedzējam tiks atmaksāti 50% no iemaksātās valsts nodevas summas, tādējādi paredzot saprātīgu ieturējumu par tiesas resursu izmantošanu.

Saeimā atgādina, ka parlamenta 2013.gada 19. cecembrī pieņemtie Civilprocesa likuma grozījumu nosaka, ka, sākot no 2014.gada 1.aprīļa, tiesas spriedums lietās par maza apmēra prasībām pārsūdzams apelācijas, nevis kasācijas kārtībā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.