Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
1. janvāris, 2012
Drukāt

Maza auguma ābeļu potcelmi P 22

Foto - Edgars RubauskisFoto - Edgars Rubauskis

Izmēģinājuma mērķis bija noskaidrot, vai starp pārbaudītajām šķirnēm un potcelmu P 22 nav nesaderības, kā šis potcelms ietekmē koku augšanu, ražību, augļu kvalitāti, vienlaikus izvērtējot arī mulčas veida ietekmi.


 

Potcelms P 22 iegūts Polijā, krustojot visā pasaulē izplatīto potcelmu M 9 ar ‘Antonovku’. Tas atzīts par ļoti maza auguma, ļoti ražīgu un ziemcietīgu potcelmu. Atkarībā no augsnes un citiem apstākļiem tas ir vai nu nedaudz spēcīgāks, vai mazāk spēcīgi augošs kā M 9. Nav piemērots vieglām un maz auglīgām augsnēm. Nemīl arī sausas augsnes, tāpēc būtu jāaudzē dārzā ar pilienveida apūdeņošanu. To neiesaka izmantot, ja dārzs tiek stādīts atkārtoti iepriekšējā vietā, jo sevišķi, ja uz tā uzacotas vāja auguma šķirnes. Stādīt iesaka dziļi, tā, lai acojuma vieta būtu tikai nedaudz virs zemes. Pirmajos augšanas gados ļoti nepieciešama ziedu vai augļaizmetņu retināšana, arī balstu sistēma, jo kociņi jau pirmajos augšanas gados ražo pārbagāti. Uz tiem jāaco spēcīga auguma šķirnes. Ja koki uz šī potcelma stādīti seklāk (potējuma vieta augstāk virs zemes), vājāka auguma šķirnēm mazāk auglīgā augsnē augļi mēdz būt sīkāki. Tieši tāpēc Polijā un Lietuvā pašreiz šo potcelmu neuzskata par perspektīvu.

Latvijā un arī Lietuvā pētījumi ar šo potcelmu uzsākti deviņdesmito gadu beigās. Lietuvā izmēģinājumā ar šo un arī citiem Polijā izaudzētiem P sērijas potcelmiem uz P 22 uzacotās šķirnes ‘Jonagold’ un ‘Melrose’ bijušas ar vismazāko augumu. Kādā citā izmēģinājumā šķirne ‘Auksis’ uz P 22 sākusi ražot jau otrajā gadā pēc stādīšanas, bet pilna raža bijusi tikai piektajā gadā.

P 22 kopā ar 12 citiem maza auguma potcelmiem 2001. gadā iestādīts arī izmēģinājumos ne tikai Lietuvā, bet arī Latvijā, Igaunijā un Baltkrievijā. Visur P 22 bijis vismazākais augums un uz tā augošajām ābelēm bijusi arī mazākā kopraža pirmajos augšanas gados. Igaunijā ražas lielums, pārrēķinot uz stumbra šķērsgriezuma laukumu, uz P 22 bijis līdzīgs ‘Pūre 1’ un ‘York 9’.

Dobelē 1998. gadā iestādīts izmēģinājums, kurā uz P 22 bija uzacotas četras pazīstamas vairāk stādītas šķirnes – ‘Auksis’, ‘Sinap Orlovskij’, ‘Zarja Alatau’ un ‘Lobo’.
DSC_0022a

Stādīšanas attālums bija 1,5 x 4 m. Tā kā augsne bija pasmaga ar mazu organisko vielu daudzumu (1,9%) un apūdeņošanu nodrošināt vēl nevarējām, mitruma režīma uzlabošanai apdobes slejas otrajā gadā pēc stādīšanas nomulčējām ar zāģu skaidām, priežu mizām un šķeldu, katru rindu ar sava veida mulču. Diemžēl nemulčētus kokus neatstājām, tāpēc salīdzināt varējām tikai mulčas veidus. Pēc diviem gadiem mulču atjaunojām. Papildu slāpekļa mēslojuma deva mulčas variantiem netika izmantota, visi varianti tika mēsloti vienādi.

Zāģu skaidu un šķeldas mulčas slānis bija ap 5–10 cm biezs. Tā kā papildu slāpekļa deva netika dota, šķeldas mulčas sadalīšanās notika lēnām un vēl pēc desmit gadiem varēja konstatēt tās atliekas. Priežu miza tika uzklāta plānā slānī, jo tā bija ļoti dārga. Tomēr arī tās atliekas vēl ir nedaudz redzamas. Visvairāk ir sadalījusies zāģu skaidu mulča.

Meteoroloģiskie apstākļi, kā jau Latvijā raksturīgi, visā novērojumu laikā bija ļoti atšķirīgi. Piemēram, 1999. gadā veģetācijas periodā bija tikai 184 mm nokrišņu, bet 2010. gadā 520 mm. Gada vidējā temperatūra visā novērojumu periodā bija 6,9°C, kas ir par 1,1 grādu augstāka nekā ilggadējā vidējā.

 

 

 

Koku augšana

Ne ar vienu no šķirnēm potcelmam nevarēja novērot acīmredzamas nesaderības pazīmes. Atšķirības starp šķirnēm bija koku stumbru resnumā un vainaga lielumā. Visresnākie stumbri bija šķirnei ‘Auksis’, bet vistievākie šķirnei ‘Sinap Orlovskij’, kas agrāk veiktajos pētījumos ar citiem potcelmiem bijusi viena no spēcīgāk augošām šķirnēm.

Vērā ņemama bija atšķirība starp mulčas variantiem. Variantos ar šķeldas un priežu mizas mulču kociņu stumbri ir būtiski resnāki nekā variantā ar zāģu skaidām.

Latvijā lielākā daļa kokaudzētavu arī uz maza vai vidēja auguma potcelmiem aco zemu, tāpat kā uz sēklaudžu potcelmiem. Arī mūsu izmēģinājumā acots bija tikai ap 10 cm augstumā. Tā kā pēc iestādīšanas apdobju sleju mulčējām, acojuma vieta un uzbiezinājums, kas izveidojies virs acojuma, bija tieši virs augsnes. Šī uzbiezinājuma lielumu ietekmēja ne tikai šķirne, bet arī mulčas veids. Lielāks tas bija spēcīgāk augošām šķirnēm un arī tiem mulčas veidiem, kas stimulēja augšanu, tātad priežu mizas un šķeldas variantos.

Interesanti, ka vainaga lielumu, ko raksturo vainaga tilpums, vairāk ietekmēja mulčas veids, ne šķirne, tomēr ne uz visām šķirnēm ietekme bijusi vienāda. Šķirnei ‘Sinap Orlovskij’ variantā ar zāģu skaidu mulču stumbri bija vistievākie, salīdzinot ar citām šķirnēm, turpretī vainagu tilpums vislielākais. Pārējām šķirnēm lielākie vainagi bija ar šķeldu un mizām mulčētajiem kokiem.

 

Ražība

skirnestab1Visagrāk un bagātīgāk sāka ražot šķirne ‘Zarja Alatau’, tomēr ‘Auksis’ ražu kāpināja straujāk, tāpēc pirmo piecu gadu raža abām šķirnēm bija apmēram vienāda. Pārējām šķirnēm ražošanas sākums bija nedaudz aizkavējies, tomēr turpmāk tās ražību kāpināja un tāpēc kopražas lielumā visā novērojuma laikā atšķirības starp šķirnēm bija nelielas. Šķirnei ‘Lobo’ ražas lielumu gan dažus gadus samazināja kraupja bojājumi.

Lielāka bijusi atšķirība starp mulčas variantiem. Vislielākā kopraža bijusi šķeldas variantā, bet vismazākā variantā ar zāģu skaidām. Kā noskaidrojām iepriekš veiktajā izmēģinājumā ar šķirnēm ‘Melba’ un ’Koričnoje Novoje’, zāģu skaidu mulčas variantā raža bijusi labāka, salīdzinot ar variantu, kur mulča nav lietota. Šajā izmēģinājumā redzam, ka vēl labāk tomēr lietot šķeldu vai mizas. Iespējams, galvenā nozīme bijusi tam, ka lietus nesamitrina augsni zem blīvā zāģu skaidu slāņa. Ja lietus nav spēcīgs vai ilglaicīgs, tur saglabājas tikai pavasara mitrums.

Visām šķirnēm lielākas ražas mijās ar mazākām. Tieksme ražot periodiskāk bijusi šķirnei ‘Zarja Alatau’, kurai vairākums augļzariņu ir rinķenīši ar salīdzinoši sīku aplapojumu, turpretī visregulārāk ražojusi ‘Sinap Orlovskij’, kam raksturīgi dažāda veida augļzariņi.

 

Augļu vidējais svars

Protams, augļu lielums galvenokārt bijis atkarīgs no šķirnes. Liela ietekme uz augļu vidējo svaru tomēr bijusi arī mulčai. Izrādās, ka vidēji visām šķirnēm lielākie augļi bijuši šķeldas variantā, kurā arī raža, stumbra resnums un vainaga tilpums bija vislielākais. Šķirnēm ‘Sinap Orlovskij’, ‘Auksis’ un ‘Lobo’ augļu lielumam nav bijusi izteikta korelācija ar ražas lielumu, turpretī tāda bijusi ‘Zarja Alatau’. Protams, nozīme bijusi arī mitruma režīmam. Plānais priežu mizas slānis diezin vai spēja saglabāt optimālu mitruma režīmu.

Gan lietuvieši, gan poļi raksta, ka uz P 22 augļi esot sīkāki. Piemēram, Lietuvā šķirnei ‘Auksis’ uz šī potcelma augļu vidējais svars bijis 119–137 g. Mūsu izmēģinājumā, izņemot variantu ar priežu mizu mulču, augļi bijuši lielāki – 121–178 g. Tikpat lieli augļi šai šķirnei Latvijā bijuši uz citiem potcelmiem, citos izmēģinājumos.

 

P 22 patīk šķelda

Arī mūsu izmēģinājumā iegūtie dati, tāpat kā Lietuvā un Polijā, liecina, ka ābeles uz P 22 var audzēt auglīgā augsnē vai arī labus augšanas apstākļus nodrošinot ar kādu citu paņēmienu, piemēram, ar mulču. Dati arī liecina, ka labākā mulča pirmajos augšanas gados ir šķelda, kuras ietekme jūtama vēl ilgi pēc uzklāšanas. Interesanti, ka variantā ar šķeldu uz šī maza auguma potcelma labi auga un ražoja spēcīga auguma šķirne ‘Sinap Orlovskij’, kaut gan parasti šāda maza auguma potcelma kombinācija ar liela auguma šķirni nav vēlama. Iespējams, nozīme bijusi stādīšanas dziļumam. Arī citur pētījumos konstatēts, ka ābelēm uz P 22 acojuma vietai vajadzētu būt līdz ar augsni, ne augstāk.

Uz esošā izmēģinājuma bāzes esam iekārtojuši izmēģinājumu, lai pārliecinātos par fertigācijas ietekmi uz šo pašu šķirņu augšanu un ražošanu.

 

skirnestab2

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+