Foto – Shutterstock

Maza interese par studiju kredītiem 3

Jau ceturto gadu pēc kārtas tikai viena banka – “SEB banka” – izrāda interesi par tiesībām izsniegt studentiem valsts galvotos studiju kredītus. Vai var rasties situācija, kad kādā brīdī vairs neviena banka nevēlēsies šos kredītus izsniegt un studentiem vairs nebūs iespējas tos saņemt? Par to pagājušajā nedēļā sprieda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Reklāma
Reklāma

Vai valstij 
jādzenā parādnieki?


Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Lasīt citas ziņas

“Iepriekš bankas sacentās par to, kurai būs tiesības izsniegt studiju kredītus un, lai uzvarētu izsolē, centās piedāvāt pēc iespējas zemākas kredītu procentu likmes,” atceras Studiju un zinātnes administrācijas direktors Jānis Ķirsons.

Viens no iemesliem, kāpēc bankām samazinājusies interese par studiju kredītu izsniegšanu, varētu būt nevēlēšanās cīnīties ar parādniekiem. “Kaut viņu skaits nav liels, bankām tomēr šī cīņa prasa diezgan lielus laika un finanšu resursus,” skaidro J. Ķirsons.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pašreizējā studiju kreditēšanas sistēma darbojas no 2001. gada. Iepriekš tika izsniegti kredīti no valsts budžeta. Tad gan parādnieku skaits bijis pat 20 procenti un radies iespaids, ka daļa aizdevumu ņēmuši, paļaujoties, ka neviens neprasīs atmaksāt. Tagad nemaksātāju skaits ir krietni mazāks. Visvairāk studiju kredītu, kuru atmaksa kavējas vismaz divus gadus, ir bankā “Citadele” – ap četriem procentiem. Krīzes gados gan parādnieku skaits pieaudzis, bet nu atkal krities. Tomēr bankas tik un tā ir neapmierinātas ar situāciju.

Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve, “Swedbank” valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilze Kukute bilst, ka, piemēram, Igaunijā studiju kredītu parādus piedzen valsts. Bankām nepatīk arī garā un sarežģītā parāda piedziņas procedūra, jo reālu parāda piedziņu var sākt tikai trīs gadus pēc tam, kad parādnieks sācis nemaksāt.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Baiba Bāne toties teic: nebūtu pareizi tērēt nodokļu maksātāju līdzekļus parādu piedziņai.

“Komercbankas grib tikai pelnīt un neko nedarīt. Kāpēc studiju kredītus nevar izsniegt “Citadele”, kas ir valsts banka?” vaicā Saeimas deputāts Ņikita Ņikiforovs. Pēc B. Bānes domām, tāda situācija neveicinātu konkurenci un, iespējams, nāktos pat taisnoties Eiropas Komisijai.

Viņa atzīst, ka bankām, kuras var izsniegt valsts galvotos kredītus, iespējams, izvirzītas pārāk augstas prasības. Piemēram, tām jābūt gana lielam filiāļu skaitam. B. Bāne pieļauj: ja izsolē ļaus piedalīties bankām, kam nav filiāles reģionos, konkurence uz kredītu izsniegšanu būs lielāka. Tad gan rastos problēmas kredītņēmējam un galvotājam, kam nāksies braukt uz Rīgu, lai nokārtotu dokumentus.

Izvēlas arī 
parastos kredītus


Pēdējos gados gan kritusies arī studentu interese par valsts galvotajiem kredītiem. Netiek pat iztērēta visa nauda, kas valsts budžetā paredzēta valsts galvoto kredītu procentu maksājumiem un parādu dzēšanai. Viens no iemesliem: valsts nav vienīgais studiju kredīta galvotājs. Studentam jāmeklē vēl viens galvotājs, kura ienākumi ir vismaz minimālās algas apmērā. Visbiežāk tas ir kāds no vecākiem, bet, ja vecāki nevar galvot, dažkārt to dara pašvaldība. Bankas kā kredīta nodrošinājumu gan pieņemot arī ķīlu. Turklāt galvotājam obligāti “jāpāriet” uz banku, kas izsniegusi studiju kredītu. J. Ķirsons gan norāda: kredītņēmēju skaits kritās arī tāpēc, ka samazinās kopīgais studentu skaits. Tam piekrīt arī Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra: iepriekš liela daļa kredītņēmēju studējusi neklātienē, bet pašreiz visvairāk krities tieši neklātnieku skaits.

Reklāma
Reklāma

Tajā pašā laikā vismaz 1500 studenti izvēlējušies studiju maksas segšanai bankā ņemt parastu, nevis valsts galvotu kredītu. J. Ķirsons pieļauj, ka tas ir tāpēc, ka šiem kredītiem ir arī gana pievilcīgas procentu likmes. Turklāt, lai saņemtu valsts garantēto kredītu, jāgaida pat trīs nedēļas, kamēr parasto kredītu var nokārtot kaut vienā dienā.

J. Ķirsons norāda, ka studiju kredīts jāsāk atmaksāt tikai 12. mēnesī pēc studiju pabeigšanas. Kredītu var neatmaksāt grūtniecības, bērna kopšanas atvaļinājuma un bezdarba (līdz diviem gadiem) laikā. Kredīts nav jāatmaksā, ja kredīta ņēmējs ir miris vai kļuvis par 1. vai 2. grupas invalīdu. Vakar valdība pieņēma arī grozījumus Ministru kabineta noteikumos par studiju kredītu izsniegšanu, kas paredz, ka studiju kredīts nebūs jāatmaksā arī tiem, kuru maksātnespēju būs atzinusi tiesa.

J. Ķirsons uzsver, ka valsts galvotajam studiju kredītam ir tā priekšrocība, ka ir cerības – to dzēsīs, ja augstskolas absolvents strādās valsts vai pašvaldību iestādē. Taču šīs cerības ne vienmēr piepildās. Krīzes gados kredīti vispār netika dzēsti, un dzēšanu atsāks tikai ar šo gadu. Turklāt profesiju sarakstu, kam kredīti tiks dzēsti, ik gadu no jauna pieņem valdība, un nevienam nav garantijas, ka viņš tajā iekļūs. Kredītu dzēš pamazām – par katru darba gadu dzēšas vien desmitā daļa no tā. Vakar valdība gan nolēma ātrāk dzēst kredītu pedagogiem, kuriem nu par katru darba gadu dzēsīs piektdaļu studiju kredīta. IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa uzskata, ka neskaidrības par iespējām kredītu dzēst varētu būt vēl viens iemesls, kāpēc mazinās jauniešu interese par studiju kredītiem.

Tad jau lielākas cerības ir tikt vaļā no studējošā kredīta atmaksas: no tā dzēš 30 procentus par katru bērnu, kas piedzimis studiju vai kredīta dzēšanas laikā. A. Kiopa sola, ka varētu domāt par to, lai šos nosacījumus piemērotu arī studiju kredīta ņēmējiem.

Uzziņa


Studiju kredīts, kas sedz studiju maksu, pieejams gan pilna, gan nepilna laika studentiem. Savukārt studējošā kredīts, kas paredzēts studenta iztikšanai, pieejams vien pilna laika studentiem. Šogad studiju kredītus izsniedz “SEB banka”, un to likme ir 6 mēnešu EURIBOR + 2,65%.

Pērn bijis vismazākais studiju kredītņēmēju skaits kopš 2001. gada. Studiju kredītu ņēmuši vien 2142 studenti. Visvairāk kredītņēmēju bija 2004. gadā – 6341.

Arī studējošā kredīta ņēmēju skaits pērn bija vismazākais – izsniegti tikai 613 šādi kredīti. Visvairāk to izsniegts arī 2004. gadā – 3094.

Viedoklis


Kāpēc studentiem mazinās interese par valsts garantētajiem studiju kredītiem? 


Kirils Solovjovs, Latvijas Studentu apvienības pārstāvis: “Lielākā problēma ir tā, ka vajag galvotāju. Tāpēc apvienība plāno piedāvāt projektu par izmaiņām normatīvajos aktos, lai kredītu vismaz dažām studentu grupām pilnībā galvotu valsts. Kopumā vienīgais šo kredītu pluss ir salīdzinoši zemā procentu likme. Protams, pluss varētu būt arī iespēja dzēst kredītu. Taču šābrīža kredītu dzēšanas sistēma ir neskaidra.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.