Ekonomika
Bizness

Mazais bums privātmāju celtniecībā: rindā uz māju jāstāv pat divus gadus 16

Foto – Shutterstock

Kamēr gaidām lielo bumu sabiedrisko ēku un infrastruktūras celtniecībā, ko pavērusi Eiropas Savienības fondu naudas ieplūšana, daudz agrāk sācies mazais privātmāju būvniecības bums. Pāris iepriekšējos gadus būvniecības sektorā bija vērojams apjomu kritums, kas galvenokārt bija saistīts ar Eiropas atbalsta fondu līdzekļu ienākšanas novilcināšanu. Samērā neliela aktivitāte pēdējos gados bijusi novērojama arī būvniecības privātajā sektorā, ko varēja saistīt gan ar piesardzīgu banku kredītu politiku, gan ar pēckrīzes sindromu – iedzīvotāju neticību ekonomikas attīstībai un savai nākotnei. Pēc ilga stagnācijas perioda pēdējos piecos gados manāma arī pieaugoša aktivitāte privātmāju būvniecībā.

2017. gada otrajā ceturksnī viena dzīvokļa un divu dzīvokļu māju būvniecībā pieaugums bija attiecīgi par 6,4% un 7%, vēsta Elita Rubesa-Voravko, Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. “Arī 2017. gada pirmajos divos ceturkšņos viena un divu vai vairāk dzīvokļu māju un vasarnīcu un dārza māju būvniecībai izdoto būvatļauju skaits (1237) jau sasniedz 56,6% no pagājušajā gadā šo būvju būvniecībai izdoto būvatļauju kopējā skaita, kad tas gada vidū bija 1067,” viņa papildina.

 

Koka mājas aktuālas

“Ir noticis tas, ko ar nepacietību gaidīja visi būvnieki, – privātais sektors ir atdzīvojies un sācis aktīvu māju celtniecību. To var novērot pēc netiešām pazīmēm,” atzīmē Normunds Grīnbergs, Latvijas Būvinženieru savienības prezidents. “Pirmām kārtām ir noslogotas “bāzes” kompānijas – tās, kuras nodarbojas ar privātmāju pamatu betonēšanu vai veidņu nomu.”

Privātajā būvniecībā izmanto dažādu veidu mājas un arvien pieprasītākas kļūst koka savrupmājas. Tam ir vairāki būtiski iemesli. Vispirms Latvijā ir mainīti ugunsdzēsības normatīvi, kuri ir kļuvuši koka būvēm krietni draudzīgāki.

“Arī Latvijas iedzīvotājiem kopumā ir raksturīga pozitīva attieksme pret ilgtspējas idejām un vietējo materiālu lietošanu. Latvijā ir samērā daudz kvalitatīvu firmu, kas nodarbojas ar saliekamo koka māju izgatavošanu un montāžu. Pārsvarā tās savu produkciju līdz šim tirgoja Skandināvijā, kur ir krietni lielāka pirktspēja. Tagad daļu savas ļoti prasīgos tirgos aprobētās produkcijas firmas sāk realizēt arī vietējā tirgū,” stāsta N. Grīnbergs. “Mazo bumu privātmāju celtniecībā nenoliedzami stimulē arī banku aktīvāka darbība kredītu izsniegšanā. Nauda kļūst pieejamāka. Piemēram, valsts ir izveidojusi atbalsta programmas pirmā mājokļa iegādei. Kopumā rodas iespaids, ka cilvēki ir atguvušies pēc krīzes un jaunu mājokļu aktīva celtniecība ir lielisks sabiedrības
pilsoniskās stabilitātes indekss.”

 

Stāv rindā pēc “ātrajām mājām”

Pēc būvfirmu novērojumiem, šobrīd privāto saliekamo māju būvniecībā pieprasījums pārsniedz piedāvājumu un dažas firmas klientus pieraksta rindā tikai uz 2019. gada janvāri – februāri.

“Mājas mums ir tipveida, 6 – 7 dienās ieliekam tām siltinātus un pilnībā nokomplektētus pamatus. Kad tie ir sacietējuši, deviņās dienās uzslienam māju ar pilnu iekšējo apdari. Kā agrāk teica – zem atslēgas. Ej iekšā un dzīvo! Mūsu piedāvāto māju sienas ir no rūpnīcā veidotiem sendvičpaneļiem, kas siltināti ar neoporu. Kā jokojam, veidojas labiekārtots biznesa dzīvoklis uz privātas zemes. Vidējā mājas cena ir aptuveni 55 tūkstoši eiro. Visi materiāli un konstrukcijas ir Eiropā sertificēti un atbilst visprasīgākajiem būvnormatīviem,” stāsta Ojārs Mozerts, “Līvas grupas” tirdzniecības pārstāvis.

Kraso klientu skaita pieaugumu, iespējams, sekmējusi banku attieksmes maiņa. Vēl pirms pāris gadiem tās kreditēja tikai 40% apmērā no mājas vērtības, bet tagad jau bankas kredīta apjoms var pārsniegt 85% no mājas vērtības. Arī kredītprocenti ir zemi un sasniedz ap 2% gadā. Tas ir zemāk nekā inflācija. Arī atdošanas termiņš var sa­sniegt 30 gadus. Ja kāds negrib turēt naudu zeķē un skatīties, kā inflācija to pakāpeniski noēd, ir īstais laiks to ieguldīt mājā. Mēs ražojam pēc vācu standartiem celtas saliekamās mājas – pusotra stāva augstas, 70 – 150 kvadrātmetrus lielas. Modernā laikmetā pats svarīgākais ir laiks, tāpēc akcentējam tā ekonomiju,” spriež O. Mozerts.

 

Māju gādā kopā ar ainavu

Jaunākā paaudze vēlas atrasties tuvu pilsētai, kur pieejams interesantāks darbs un mācību iespējas bērniem. Turpretim vidējās paaudzes cilvēki, sākot no četrdesmit gadiem, arvien lielāku interesi izrāda par tradicionālo lauku māju iegādi. It īpaši liels bums bija novērojams šajā vasarā. Pie tradicionālajām lauku mājām parasti ir iekopts dārzs, apkārt aug prāvi koki. Lielu vērību jaunie māju īpašnieki velta tradicionālās koka mājas ārējā izskata – sienu un silueta – saglabāšanai. Tām ir noteikta kultūrvēsturiska papildvērtība, kas lieliski harmonē ar apkārtējo vidi. Ainavas pievienotās vērtības cena šodien bieži veido mājas pamatcenu vai vismaz tās lielu daļu.

Tehniskā ziņā visu, kas atrodas mājā, un pašu māju var pielabot, saremontēt vai nomainīt ar jaunām detaļām. Zinošs būvnieks to izdarīs tādā veidā, lai maksimāli saglabātu ēkas savdabību. Dažreiz īpašnieki ēkas nojauc un uz vecajiem pamatiem tās atjauno, lai īsāks ceļš līdz būvatļaujai.

“Mājas ir kā retroautomobiļi, jo vecākas, jo vērtīgākas,” atzīmē ekobūvniecības eksperts Haijs ­Tučs­­, “RB&B Ekobūvniecības materiālu” valdes loceklis. “Redzu lielu iedzīvotāju aktivitāti šajā tirgus segmentā. Konsultācijas, kā arī mājas siltumbilances uzlabošana un to kvalitatīva restaurēšana mums aizņem arvien lielāku laiku. Ja mājai ir glīta fasāde, noteikti siltinām to ar dabiskiem materiāliem no iekšpuses. Fantastisku guļbūves māju, piemēram, nesen atjaunojām Tīnūžos. Kārtīgi sešus metrus gari guļbūves baļķi, ar laiku ieguvuši tradicionālo pelēko sūbējumu, apkārt izcila ainava. Prieks bija tur strādāt! Prieks, ka Latvijas iedzīvotāji kļūst arvien estētiski izsmalcinātāki un prot novērtēt klasiskas ainavas šarmu. Piedevām dara to, nekautrējoties no modernajām tehnoloģijām un ievērojot energoekonomiju!”

LA.lv