Mazais bums privātmāju celtniecībā: rindā uz māju jāstāv pat divus gadus 8
Kamēr gaidām lielo bumu sabiedrisko ēku un infrastruktūras celtniecībā, ko pavērusi Eiropas Savienības fondu naudas ieplūšana, daudz agrāk sācies mazais privātmāju būvniecības bums. Pāris iepriekšējos gadus būvniecības sektorā bija vērojams apjomu kritums, kas galvenokārt bija saistīts ar Eiropas atbalsta fondu līdzekļu ienākšanas novilcināšanu. Samērā neliela aktivitāte pēdējos gados bijusi novērojama arī būvniecības privātajā sektorā, ko varēja saistīt gan ar piesardzīgu banku kredītu politiku, gan ar pēckrīzes sindromu – iedzīvotāju neticību ekonomikas attīstībai un savai nākotnei. Pēc ilga stagnācijas perioda pēdējos piecos gados manāma arī pieaugoša aktivitāte privātmāju būvniecībā.
2017. gada otrajā ceturksnī viena dzīvokļa un divu dzīvokļu māju būvniecībā pieaugums bija attiecīgi par 6,4% un 7%, vēsta Elita Rubesa-Voravko, Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. “Arī 2017. gada pirmajos divos ceturkšņos viena un divu vai vairāk dzīvokļu māju un vasarnīcu un dārza māju būvniecībai izdoto būvatļauju skaits (1237) jau sasniedz 56,6% no pagājušajā gadā šo būvju būvniecībai izdoto būvatļauju kopējā skaita, kad tas gada vidū bija 1067,” viņa papildina.
Koka mājas aktuālas
“Ir noticis tas, ko ar nepacietību gaidīja visi būvnieki, – privātais sektors ir atdzīvojies un sācis aktīvu māju celtniecību. To var novērot pēc netiešām pazīmēm,” atzīmē Normunds Grīnbergs, Latvijas Būvinženieru savienības prezidents. “Pirmām kārtām ir noslogotas “bāzes” kompānijas – tās, kuras nodarbojas ar privātmāju pamatu betonēšanu vai veidņu nomu.”
Privātajā būvniecībā izmanto dažādu veidu mājas un arvien pieprasītākas kļūst koka savrupmājas. Tam ir vairāki būtiski iemesli. Vispirms Latvijā ir mainīti ugunsdzēsības normatīvi, kuri ir kļuvuši koka būvēm krietni draudzīgāki.
“Arī Latvijas iedzīvotājiem kopumā ir raksturīga pozitīva attieksme pret ilgtspējas idejām un vietējo materiālu lietošanu. Latvijā ir samērā daudz kvalitatīvu firmu, kas nodarbojas ar saliekamo koka māju izgatavošanu un montāžu. Pārsvarā tās savu produkciju līdz šim tirgoja Skandināvijā, kur ir krietni lielāka pirktspēja. Tagad daļu savas ļoti prasīgos tirgos aprobētās produkcijas firmas sāk realizēt arī vietējā tirgū,” stāsta N. Grīnbergs. “Mazo bumu privātmāju celtniecībā nenoliedzami stimulē arī banku aktīvāka darbība kredītu izsniegšanā. Nauda kļūst pieejamāka. Piemēram, valsts ir izveidojusi atbalsta programmas pirmā mājokļa iegādei. Kopumā rodas iespaids, ka cilvēki ir atguvušies pēc krīzes un jaunu mājokļu aktīva celtniecība ir lielisks sabiedrības
pilsoniskās stabilitātes indekss.”
