Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
10. februāris, 2014
Drukāt

Mazajiem uzņēmumiem nāksies mācīties, ja gribēs izdzīvot

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Autores: Indra Lazdiņa, Dace Skreija

“Jāiet internetā”, jāmācās un jāizmanto tehnoloģiju sniegtās iespējas savu izstrādājumu pārdošanai, lai arī ne vienmēr gaidāma tūlītēja atdeve, – par to liecina Ritas Prančas pieredze – viņa kopā ar vīru saimnieko Baldones novada saimniecībā “Lauki”.

Interneta mājas lapā “Kazas Laukos” saimnieki raksta, ka viņu saimniecībā ir divas kazas un pieci truši, un piedāvā iegādāties kosmētiku no ekoloģiskiem produktiem, kā arī savus gleznojumus. Lauku māju saimnieki ir labs uzdrīkstēšanās piemērs arī citiem, jo Latvijā mazie un mikro uzņēmumi nepietiekami izmanto tehnoloģijas, tādējādi liedzot sev attīstības iespējas laikā, kad sabiedrība arvien aktīvāk sāk iepirkties e-vidē.

“Ja netiek izmantotas tehnoloģijas, ir grūti attīstīties, jo tas ir laiks, tā ir nauda, ko var ietaupīt. Turklāt, ja domā tikai par Latviju, tad biznesu, iespējams, var vispār nesākt, jo mums tirgus ir mazs un attīstības iespējas ierobežotas, ir jādomā vismaz Eiropas kontekstā. Vajadzīga arī laba ideja,” pārliecināta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Tāpat arī jāturpina kliedēt iedzīvotāju bažas par maksājumu drošību un privātumu, neuzticēšanos e-videi, viņa piebilst.

Virzība uz vienoto tirgu


Eiropas Savienības (ES) mērķis ir vienota digitālā tirgus izveide, kas ietver arī e-komercijas tālāku attīstību. Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pērn veiktais pētījums apliecina, ka Latvijā joprojām ir viens no ātrākajiem internetiem Eiropā, bet pasaulē esam pat olimpiskajā sešniekā, savukārt maksa par internetu ir viena no zemākajām ES. Latvijā internetu lieto vairāk nekā 70% mājsaimniecību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tomēr par to priecāties pārsvarā var lielo pilsētu daudzdzīvokļu māju iemītnieki, kamēr ir reģioni, kur pieslēgums tiek nodrošināts ar novecojušām tehnoloģijām, un, kā norāda Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs, jāturpina virzība, lai iedzīvotāji saņemtu kvalitatīvus telekomunikāciju pakalpojumus visā Latvijā: “Ja virzāmies uz digitālo tirgu, fiziskā atrašanās vieta nav svarīga. Taču vajag pamatiemaņas, lai ieliktu informāciju par sevi vietā, kur kāds tevi atradīs. Vajadzīgs 
arī dators, interneta pieslēgums.”

Pēc LIKTA informācijas, dati par e-komerciju liecina, ka tiešsaistē ES vidēji iepērkas 45%, bet Latvijā – tikai 27% iedzīvotāju.

Apmācību 
līdzfinansē ES


Latvijā ap 1,5% ir lielie uzņēmumi, 10% vidējie, pārēji ir mazie un mikro uzņēmumi. Dati un aptaujas liecina, ka Latvijā tieši mazie un mikro uzņēmumi būtiski atpaliek IT prasmju un tehnoloģiju un e-komercijas risinājumu izmantošanā.

Uz jautājumu, cik būtiski jūsu uzņēmuma konkurētspēja ir atkarīga no IT pakalpojumiem, lielie uzņēmumi (apgrozījums virs 2 milj. eiro) atbild, ka ir atkarīgi, bet mazie – ka nav atkarīgi, liecina “Telia” un TNS pērn veiktais pētījums. Problēma slēpjas apstāklī, ka mazie uzņēmumi neizmanto tehnoloģijas, uzskata LIKTA un aicina uzņēmumus piedalīties mazo un mikro uzņēmumu apmācību projektā, kur 80% apmācību izmaksu līdzfinansē ES, un tas ilgs līdz 2015. gada 23. aprīlim.

“Šī ir fantastika pro-gramma, jo mēs panācām, ka uzņēmēji nāk tikai ar savu līdzfinansējumu, nevis kā partnerapmācībā – vispirms samaksā, bet pēc pusgada saņem naudu atpakaļ,” skaidro S. Bāliņa. “Asociācijai sadarbībā ar “Lursoft IT” uzņēmumiem ir arī projekts par mazo un vidējo uzņēmumu digitālo prasmju pilnveidošanu. Galvenais uzsvars tiek likts nevis uz datorprasmju apguvi, bet to, kur biznesā tās var izmantot. Kā prezentēt sevi, kā parādīt savu uzņēmumu, komunicēt ar klientiem, klasiskā lietvedība, grāmatvedība, kā IT var palīdzēt uzņēmumiem šajos jautājumos. Ja nav digitālo prasmju, esam mazāk konkurētspējīgi darba tirgū.”

Tāpēc LIKTA sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju visus interesentus jau piekto gadu aicina līdzdarboties e-prasmju nedēļā, kas šogad norisināsies 24. – 30. martā. Pērn e-prasmju nedēļa pulcēja vairāk nekā 42 tūkstošus dalībnieku, tika iesaistīti vairāk nekā 300 partneri – ministrijas, nozaru uzņēmumi, pašvaldības, skolas, bibliotēkas.

Palīdz interneta veikali


Latvijas reģionu mazajiem uzņēmējiem vajadzētu aktīvāk izvērtēt iespējas ievietot savus produktus, ražojumus interneta lielveikalos, saka V. Šeļmanovs-Plešs. Ja ir pārliecība par savas preces pievilcību plašam patērētāju lokam, var doties uzreiz uz www.etsy.com, kas pavērtu Amerikas tirgu, dawanda.com – Eiropā, no kuras iespējamas vieglākas piegādes, vai www.ss.lv.

“Pirms vairākiem mēnešiem ielikām trīs savus produktus notestēt etsy.com. Pagaidām gan atdeves nav. Maksa bija pāris dolāru, precīzi vairs neatceros. Iespējams, ja būtu vairāk produktu, kādi 100, atdeve būtu. Taču tās ir izmaksas,” stāsta Rita Pranča. Latvijas ekoloģiskās produkcijas ražotājam visveiksmīgākais realizācijas kanāls izrādījies kolektīvās iepirkšanās lapas, piemēram, cherry.lv vai kuponi.lv. Tāpat produkcija tiek nodota veikaliem, no kuriem daži tos pārdod arī savās interneta vietnēs, piemēram, www.lavandas.lv. Salidzini.lv dati liecina, ka Latvijā šobrīd ir aptuveni 600 interneta veikali. 
Svans2_TS_9

“Skatot tirgu kopumā, prognozēju, ka lielākie interneta veikali turpinās augt, savukārt pārējiem interneta universālveikaliem augt būs grūti, jo tas prasīs ļoti nozīmīgas investīcijas gan reklāmās, gan uzņēmumu iekšējās sistēmās. Tomēr vēl aizvien Latvijā ir potenciāls dažādiem nišas e-komercijas spēlētājiem,” saka XNet vadītājs Mārtiņš Švāns. Tieši nauda un resursi var kļūt par klupšanas akmeni mazajiem uzņēmējiem, kuri savu ražojumu pārdošanai apsver iespēju veidot interneta veikalu. “Jārēķinās, ka atdeve parasti nav tūlītēja. Daudzi uzņēmēji cer uz reklāmu sociālajos medijos, taču pieredze rāda – lai tie sniegtu taustāmu atdevi, ir jābūt daudziem tūkstošiem sekotāju. Taču visbiežāk maziem uzņēmumiem ir vien daži simti sekotāju. Kas parasti nozīmē ļoti maz pircēju,” skaidro M. Švāns.

Pasta staciju
uzplaukums


Lai nosūtītu produkciju klientam, vietnes “Kazas Laukos” saimniece mēdz izmantot “Latvijas Pasta” (“LP”) pasta stacijas. Pakomāti jau vairākus gadus visā pasaulē iemanto strauju popularitāti, un līdz ar konkurences pieaugumu pakomātu segmentā arī Latvijā piegādes cenas kļuvušas draudzīgākas. Taču vēl aktīvāk dažādus pakomātus izmanto iedzīvotāji, lai iepirktos internetveikalos vai nosūtītu pakas. Pakomātu lielākais pluss ir tajā, ka klients var saņemt interneta veikalā pasūtīto preci tajā laikā un vietā, kas tam ir ērtāka. Piedevām nereti piegāde uz pakomātu maksā lētāk nekā piegāde uz mājām.

Protams, pakomātiem ir savi ierobežojumi – gan preces izmēra, gan pasūtījuma apmaksas veidos – līzingu ar pakomāta starpniecību nenoformēsi, arī samaksāt skaidrā naudā pie saņemšanas nebūs iespējams, norāda M. Švāns.

“E-komercijas biznesā viens no galvenajiem pīlāriem ir tieši loģistika – tas, cik ātri, ērti un par pircējam pieņemamu cenu izvēlētā prece nonāk viņa īpašumā. Pakomāti ir viens no e-komercijas loģistikas opciju variantiem,” apstiprina interneta veikalu 1a vadītājs Mareks Zuika.

Pērn “Latvijas Pasts” ir apstrādājis par aptuveni pusmiljonu sīkpaku vairāk nekā 2012. gadā un prognozē paku un sīkpaku apjoma kāpumu arī turpmāk. Klientiem ir iespēja nodot paku sūtījumus vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietās. Savukārt saņemt paku sūtījumu iedzīvotāji var jebkurā pasta nodaļā, kādā no 59 “Statoil” degvielas uzpildes stacijām, 117 “Narvesen” tirdzniecības vietām vai pieteikt sūtījuma piegādi mājās, “LA” vēstīja “LP”.

Šobrīd Latvijā darbojas arī 38 a/s “Eesti Post” meitasuzņēmuma “Post24” pakomāti, 19 no tiem atrodas Rīgā, pārējie – 16 Latvijas pilsētās. Savukārt visā Baltijā ir 167 “Post24” pakomāti, apvienoti vienā tīklā, stāsta “Post24” pārstāve Svetlana Averjanova.

Tomēr ne viens vien Latvijas iedzīvotājs ir pārliecinājies, ka Eiropā ir interneta veikali, kuri preces uz Latviju nepiegādā, jo tirgus ir mazs, piegādes dārgas un lielajiem tirgotājiem tas nešķiet interesanti. “Pieejamībai ir jābūt vienādai. Tā ir lieta, par kuru mūsu eiroparlamentāriešiem vajadzētu cīnīties. Ja nodrošini pakalpojumu Eiropas Savienībā, tad nodrošini visā ES. Tāda ir vienotā tirgus būtība,” pārliecināta S. Bāliņa.

 

Interneta pieejamība Latvijas reģionos pēc mājsaimniecību skaita 2013. gadā, %

Rīgas reģions 76,0
Pierīgas reģions 75,4
Vidzemes reģions 67,8
Kurzemes reģions 67,9
Zemgales reģions 69,3
Latgales reģions 65,0
Avots: CSP

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+