Mazāk kafijas dzērāju, vairāk kvalitatīvu pakalpojumu. Saruna ar Mārtiņu Krieviņu 0
Par mazu un efektīvu valsts pārvaldi runā kopš Māra Gaiļa laika, kad viņš bija valsts reformu ministrs, bet šo mērķi joprojām nav izdevies īstenot. Kāpēc jaunajam Valsts kancelejas direktoram Mārtiņam Krieviņam šķiet, ka viņam izdosies? Par šo un citiem valsts pārvaldes jautājumiem saruna ar M. Krieviņu.
M. Krieviņš: – Mani kolēģi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) parasti jokoja, ka valsts pārvaldes reforma ir ceļš, kas nekad nebeidzas. Ja vērtējam ārvalstu pieredzi, jāatzīst – valsts pārvaldes reformas tomēr ir cikliskas. Ik pa brīdim aktualizējas jautājums, ka tām ir jākļūst efektīvākām, un seko uzrāviens, bet pēc tam iestājas atslābums, jo šķiet, ka nu gan kaut kas ir sasniegts.
Latvijas valsts pārvaldē atslābums iestājās pēc krīzes gadiem. Tagad valsts pārvaldei jāsaprot, ka ir pienācis kārtējais brīdis, lai pilnveidotos. Jāsaprot, ka nav nepieciešama revolūcija, ka ir jāiet evolucionārs ceļš un jāizvērtē, ko mēs spējam izdarīt vēl labāk. Tāpēc nepieciešama diskusija gan politiskajā vidē, gan arī starp valsts pārvaldi un sabiedrību.
Ministru prezidenta amata kandidāts Māris Kučinskis jau paziņojis, ka valsts pārvaldes efektivitāte ir viena no viņa prioritātēm. No vienas puses, mēs gribam, lai ir mazāk birokrātu, kafijas dzērāju darba laikā, bet, no otras puses, mēs tomēr esam pieraduši pie labas pakalpojumu kvalitātes. Par to nepārprotami var pārliecināties, ja salīdzina Latvijas pakalpojumu kvalitāti ar citām valstīm. Esmu strādājis Parīzē un zinu, ka tur nav tā labākā pakalpojumu kvalitāte. Ir dzirdēti stāsti arī par Lielbritāniju, Vāciju un citām valstīm. Mums ir jāsaprot, ko mēs īsti gribam, un jāmēģina atrast tas zelta vidusceļš.
– Jūs esat paziņojis, ka ierēdņu skaits kļūs mazāks, bet tajā pašā laikā valsts pārvaldē ir daudz vakanču. No vienas puses, ir ierēdņu pārpilnība, bet, no otras puses, nav kas strādā?
– Vakanču jautājums ir ļoti relatīvs. Valsts pārvaldes iestādēs brīvās amatu vietas svārstās no septiņiem līdz deviņiem procentiem. Ir iestādes, kur šo vakanču ir mazāk, piemēram, Finanšu ministrijā, kur liela daļa brīvo amatu vietu jau likvidētas. Jāskatās arī no otras puses – vakances nenozīmē to, ka obligāti ir nepieciešami darbinieki. Vakantās vietas dod iespēju atlīdzības fondā atrast līdzekļus, kurus varētu izmantot labāko ierēdņu motivēšanai, piemēram, izmaksājot prēmiju.
