Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
10. decembris, 2014
Drukāt

Mazāk nekā 50 skolēni mācās 76 skolās (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Latvijā šogad darbojas 76 skolas, kuru skolēnu skaits nesasniedz pat 50 audzēkņu robežu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie dati.

Šajā mācību gadā darbību sākušas vairāk nekā 250 tā saucamās mazās skolas, kurās mācās mazāk nekā 100 skolēni. Vairums no tām ir pamatskolas un sākumskolas, kurām skolu tīkla sakārtošanas procesā noteikta īpaša loma, proti – sākumskolas izglītība jānodrošina pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, bet 7.-9.klases tīkls tikšot pielāgots attiecīgā institucionālā tīkla specifikai.

Šo uzstādījumu skolu tīkla sakārtošanai par ne īpaši ekonomisku vērtē ne tikai lielo pašvaldību pārstāvji, bet arī pašas mazās skolas.

Šogad mazākajā Latvijas skolā reģistrēti tikai 12 bērni. Konstantinovas sākumskolas pirmajā klasē mācās trīs skolēni, otrajā – viens, bet piektajā – neviens, tāpēc mācību stundas Konstantinovas sākumskolā vairākām klasēm nereti notiek apvienoti. Dagdas novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Marija Mickeviča, kuras pārziņā atrodas mazākā Latvijas skola, aģentūrai LETA norādīja, ka pastāv varbūtība, ka nākotnē Konstantinovas sākumskola varētu kļūt par kādas lielākas Dagdas novada izglītības iestādes filiāli.

Aģentūras LETA apjautātie mazo skolu dibinātāju – pašvaldību – pārstāvji par iemesliem skolu neslēgšanai minējuši gan ES fondu līdzekļu ieguldījumu klašu uzlabošanai, gan veiktos remontdarbus, gan arī raizes par to, ko darīt ar tukšajām ēkām. Rūpes sagādātu arī jautājums par to, kā līdz citām skolām transportēt slēgto skolu skolēnus.

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) pašlaik nav iespēju tiešā veidā ietekmēt skolu tīklu, jo tā esot pašvaldību kompetence, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule. IZM sniedz tikai galavārdu tam, ko ierosinājušas skolu dibinātājas – pašvaldības. Vienīgie veidi, kā ministrija varētu “uzspiest” uz pašvaldībām, ir finansējums, kas ik gadu tiek pārskaitīts pašvaldībām, kuras savukārt lemj par līdzekļu sadalījumu skolām.

Papule skaidroja, ka valsts dotācija izglītības iestādēm sastāv no trim daļām – naudas pedagogu algām, mācību līdzekļiem, kā arī brīvpusdienām. Pārējo, piemēram, skolas uzturēšanas izmaksas, sedz pašvaldība. Risinājums skolu tīkla sakārtošanai varētu būt minimālā skolēnu skaita klasē noteikšana. Lai gan par šo jautājumu tiek diskutēts ilgu laiku, tikai pavisam nesen IZM pedagogu darba samaksas modeļa izstrādes darba grupai piedāvāja apspriest pirmos iespējamos skaitļus. Tie paredz, ka 10.klasi republikas nozīmes pilsētas skolā varētu atvērt, ja tajā pieteiksies 22 bērni, reģionālās nozīmes attīstības centros – 18 bērni, bet novados – 14 bērni.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. izlasīju internetā Atbildēt

    Kāpēc mazās skolas Latvijā nevar (vai negrib???) pārveidot par filiālēm? Protams, tas ir “baigi kruta” būt direktorei skolā ar… padsmit skolēniem!!! Mums vienā klasē divarpus reizes vairāk skolēnu! Tāpat ir ar speciālajām skolām – Latvijā vairāk kā 60, lielākā daļa internātskolas. Cik tur katrā skolā priekšnieku un vietnieku??? Iekļaujošā izglītība tikai uz papīra, atskaitēs.

    • Ir jau labi ka ir tik daudz priekšnieku un vietnieku, bet skaita jau skolotājus un skolniekus un cik vietnieku un direktoru uz vienu skolnieku kaut kā ”piemirst”. Kad to paskaitīs? Tas ”kantoris” ir kārtīgi jāizvējo, bet laikam atkal nekā… Tā tante ir par gļēvu un tā ministre ir par vāju – (Ja man Dāliņa kājas būtu – ja man Tečeres griba būtu…).Nožēlojami, ka Latvijā vairs nav gribasspēka to valsti kārtot.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+