Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
14. novembris, 2012
Drukāt

Mazāk politikas un šlāgeru, vairāk ziņu

Foto - LETAFoto - LETA

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) vakar informēja par jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas stratēģiju. Vislielākās pārmaiņas varētu skart LTV7 un LR2 kanālus. 


 

Turpinot darbu pie jaunā sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācijas, NEPLP ir sagatavojis priekšlikumus nepieciešamajām pārmaiņām pašreizējā Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) saturā. Tie tapuši pēc LR un LTV auditorijas un darbinieku aptaujām, ekspertu ieteikumiem un ārvalstu pieredzes izpētes.

Auditorijas pētījumi rāda, ka pašlaik abas Latvijas sabiedriskās raidorganizācijas sasniedz tikai nelielu daļu Latvijas iedzīvotāju. Piemēram, LTV1 ik dienas skatās vien 28% televīzijas skatītāju, bet LTV7 – 23%. Turklāt lielākā daļa piesaistīto skatītāju un klausītāju ir cilvēki virs 50 gadu vecuma, bet pusaudžus un jauniešus Latvijas sabiedriskie mediji uzrunāt nav spējuši. Kā pozitīvo piemēru NEPLP min Somijas sabiedrisko televīziju YLE. Piemēram, YLE TV1 auditorijas aptvere ir 49%, bet YLE TV2 skatās 45% somu. Līdzīga aina ir arī radio – populārākais sabiedriskā radio kanāls ir LR2 ar 15% auditorijas aptveri, kamēr Somijas YLE radio var lepoties ar 44%.

Visbeidzot sabiedrisko mediju izveidotie ziņu portāli pagaidām nav kļuvuši par nopietniem spēlētājiem pat vietējā tirgū – LTV portāls ar 11 000 unikālajiem apmeklētājiem dienā un LR portāls ar 3 000 krietni atpaliek, piemēram, no delfi.lv, ko ik dienas apmeklē aptuveni 415 000 unikālie lietotāji.

“Reizēm tiek minēts apgalvojums, ka auditorijas palielināšana iespējama, tikai piedāvājot izklaidējošu saturu, Latvijas kontekstā kā pierādījumu piesaucot LR2, bet Eiropas sabiedriskie mediji apgāž šādu apgalvojumu un spēj piesaistīt daudz lielāku auditoriju arī ar nopietnu saturu,” uzsvēra jaunā sabiedriskā medija ieviešanas koncepcijas detalizācijas projekta vadītāja Zane Čulkstēna. Šeit būtu vietā minēt arī finansējuma atšķirības. YLE gada budžets ir 500 miljoni eiro, bet LTV un LR kopējais budžets svārstās ap 20 miljoniem.

NEPLP jaunajam sabiedriskajam medijam nospraudis konkrētus mērķus. LTV ikdienas auditorijai 2015. gadā jābūt 50% iedzīvotāju, bet radio – 44%. Visambiciozākie mērķi noteikti interneta portālam, kam pašreizējā auditorija (aptuveni 0,5%) jāpieaudzē trīsdesmitkārt – līdz 15% interneta lietotāju.

“Lai tur nokļūtu LTV un LR nāksies apvienot spēkus kopīgas interneta platformas izstrādei, turklāt gan televīzijas, gan radio saturs un tā iepakojums jāpadara mūsdienīgāks,” norādīja Z. Čulkstēna. Kādas tad satura pārmaiņas sabiedrība un eksperti NEPLP pētījumos pieprasījuši? Pirmkārt, par jaunā sabiedriskā medija mugurkaulu jākļūst ziņām un aktualitātēm, sastādot aptuveni 25% satura. Nākamā prioritāte būšot Izglītības, zinātnes un mūžizglītības raidījumi. Treškārt kultūras raidījumi un ceturtkārt – bērniem, pusaudžiem un jauniešiem domāti raidījumi. Visu šo sadaļu raidījumu apjomus kopējā saturā plānots būtiski palielināt, kamēr izklaide un sports palikusi ārpus jaunā medija prioritāšu saraksta. Iespējams, ka pēc jaunās koncepcijas LTV7 programmā vairs nebūs vietas sporta pārraidēm. (Pieņēmums, ka tieši ar sporta raidījumiem LTV7 izdevies piesaistīt jaunāku auditoriju, pētījumos esot izrādījies maldīgs).

“Taču mēs apzināmies, ka sports ir būtisks nāciju veidojošs faktors. Mums vēl gaidāma diskusija ar sporta žurnālistiem, kā šo misiju vislabāk realizēt sabiedriskajā medijā. Iespējams, ka nacionālās nozīmes sporta pasākumi varētu tikt translēti LTV1 kanālā,” skaidroja NEPLP loceklis Gints Grūbe.

Plānojot jaunā sabiedriskā medija saturu, NEPLP kopā ar ekspertiem pievērsuši uzmanību arī krievvalodīgās auditorijas vēlmēm, kas līdz šim esot bijuši pārāk aizmirsti. Analizējot “Panorāmas” reitingu sarukšanu, mēdiju pētnieks Jānis Juzefovičs norādījis, ka, skatoties šo raidījumu, rodas iespaids, ka Latvijā tādu krievvalodīgo iedzīvotāju vispār nav. “Pārsteidzoši, bet problēma nav valodā, bet gan viedokļa pārstāvēšanā. Krievvalodīgie vēlētos, lai arī viņu viedoklis un viņu viedokļu līderi parādītos sabiedriskajā televīzijā,” teica G. Grūbe.

Būtiskas pārmaiņas nākotnē varētu sagaidīt arī LR2 kanālu, kura saturu šobrīd lielākoties aizpilda latviešu šlāgeri un izklaides raidījumi. Padomes ieskatā šā kanāla saturs neatbilst sabiedriskā medija mērķiem pat par spīti tam, ka tas spēlē tikai un vienīgi latviešu mūziku. G. Grūbe piedāvā šlāgeru vietā paplašināt, piemēram, reģionālo ziņu klāstu.

 

Fakti

Sabiedriskā 
medija mērķi:

* Nacionālās identitātes, valodas, kultūras un atmiņas stiprināšana.

* Demokrātiskas un saliedētas sabiedrības veidošana.

* Starptautiskā 
un Eiropas orientācija.

* Izglītotības un zināšanu izplatīšana.

* Radošuma un uzņēmības veicināšana.

* Bērnu un jauniešu iesaiste.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+