Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
18. decembris, 2013
Drukāt

Mazāka maksa – dārgāka karte?


Foto - LETAFoto - LETA

Lai palētinātu banku maksājumu karšu (“Mastercard”, “Visa” un citu) izmantošanu, Eiropas Komisija grib noteikt starpbanku komisijas maksu griestus, tāpat kā to izdarīja ar pārrobežu mobilo sakaru tarifiem. Līdz ar to samazinātos izdevumi tirgotājiem un varbūt arī preču un pakalpojumu cena. Taču bankas zaudētos ienākumus sola pierēķināt kartes gada maksai.

Vakar jaunas, pircēju un tirgotāju interesēm atbilstošas regulas projektu vērtēja Eiropas Parlamentā (EP). “Mastercard” un arī otrs lielākais maksājumu karšu īpašnieks “Visa” iebilst pret EK rosinātajiem labojumiem, kam būtu jāsamazina tirgotāju un pircēju izdevumi. Kurš viedoklis uzvarēs, varēs redzēt nākamā gada aprīlī pēc EP notikušā balsojuma.

“Mazie tirgotāji Latvijā par karšu pieņemšanu un apkalpošanu patlaban maksā no 1,5 līdz 4 procentiem no produkta cenas. Vēl jāpieskaita maksa par savienojumu ar karti apkalpojošo iestādi. Ja šīs izmaksas samazinātu, tad tirgotāji samazinātu arī produktu cenas,” sola Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusevičs.

EK piedāvā visās dalībvalstīs vispirms pārrobežu, bet vēlāk arī iekšzemes darījumiem noteikt maksimālo starpbanku komisijas maksu līmeni debetkartēm 0,2%, bet kredītkartēm – 0,3% lielu. Tas samazināšot mazumtirgotāju izmaksas un palīdzēšot izveidot ES mēroga maksājumu tirgu. Konkurences iestādes jau ir piekritušas šādiem maksimālajiem līmeņiem attiecībā uz daudziem darījumiem ar “MasterCard”, “Visa” un “Cartes Bancaires” kartēm. Par kartēm, uz ko neattiecas maksimālie līmeņi (galvenokārt komerckartēm, kas paredzētas uzņēmumiem un trīspusējām sistēmām, piemēram, “American Express” vai “Diners”), mazumtirgotāji varēs noteikt papildmaksu vai atteikties tās pieņemt.

Pasaules lielākās karšu izdevējkompānijas “Mastercard” Eiropas biroja Publiskās politikas vadītājs Ludoviks Noels ir pavisam citās domās. Viņš vērš uzmanību, ka par skaidrās naudas izmantošanu tirgotājam arī ir jāmaksā, turklāt izrēķināts – trīs reizes vairāk nekā par debetkartes pieņemšanu. Jānodrošina apsardze, inkasācija, arī darbinieks, kas ar šo jautājumu nodarbojas. Ja EP noteiks atšķirīgu komisijas maksu debetkartēm un kredītkartēm, tad mazie tirgotāji varētu izvēlēties, kuras kartes pieņemt. Līdz ar to pircējiem maciņā jābūt vairākām maksājumu kartēm. Pilnīgi droši, ka EK priekšlikuma gadījumā kāpšot skaidrās naudas daudzums apgrozībā, jo cilvēki atteikšoties no maksājumu karšu izmantošanas. Un ja tā, tad lielāks īpatsvars būšot ēnu ekonomikai, biedē L. Noels. Viņš arī teic, ka neviens nevar pateikt, ka bankas klientiem necels maksu par karšu apkalpošanu.

Latvijas Komercbanku asociācijā (LKA) uzskata, ka EK stratēģiskā iecere – palielināt karšu izmantošanu – ir pareiza, tomēr tā var izraisīt cenu kāpumu. Proti, lielāku maksu par karšu izmantošanu. “Atšķirīgas starpbanku komisijas maksas dažādās ES valstīs ir ekonomiski un objektīvi pamatotas ar atšķirīgu tautsaimniecības un karšu biznesa attīstības līmeni, riskiem, klientu paradumiem un infrastruktūras izveides finansēšanas avotiem,” norāda LKA preses sekretāre Baiba Melnace.

Arī Ekonomikas ministrijā uzskata – maksimālās starpbanku komisijas likmes noteikšana palielinās maksu par kartes izmantošanu. Savukārt Finanšu ministrijā, kas sagatavojusi valsts pozīciju šajā jautājumā, domā, ka lielākas izvēles iespējas patērētājiem radītu konkurences spiedienu, kā dēļ karšu maksa var pat samazināties (kā tas notika ASV). Turklāt tirgū būs vieglāk ienākt jauniem dalībniekiem, piedāvājot lētākus maksājumu risinājumus.

Uzziņa


“Mastercard” starpbanku komisijas maksas pārrobežu darījumiem Eiropas Ekonomikas zonas ietvaros patērētāju debetkartēm variē no 0,15% + EUR 0,025 līdz 0,17% + EUR 0,025 par darījumu un patērētāju kredītkartēm – no 0,16% + EUR 0,025 līdz 1,17% par darījumu. Latvijā “Mastercard” piemērotās starpbanku komisijas maksas iekšzemes darījumiem patērētāju debetkartēm variē no 0,40 līdz 0,90% par darījumu un patērētāju kredītkartēm – no 0,60 līdz 1,83% par darījumu.

“Visa” starpbanku komisijas maksas pārrobežu darījumiem Eiropas Ekonomikas zonas ietvaros patērētāju debetkartēm variē no 0,15% + EUR 0,015 līdz 0,19% + EUR 0,015 par darījumu un patērētāju kredītkartēm – no 0,50% līdz 0,75% par darījumu. Tādas pašas starpbanku komisijas maksas “Visa” noteikusi arī Latvijā veiktiem iekšzemes darījumiem.

Pievienot komentāru

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+