Foto – Edijs Pālens/LETA

Mazākums balso, pārējie samierinās. Skumjā vēlēšanu realitāte Latvijā 25

2013. gadā pašvaldību vēlēšanās piedalījās tikai 46% balsstiesīgo pilsoņu, un arī šoreiz ceļu līdz vēlēšanu iecirknim būs gatavs mērot labākajā gadījumā katrs otrais pašvaldības iedzīvotājs. Lai gan izskan dažādas versijas par pilsoņu kūtruma cēloņiem, pētnieki atzīst, ka nav tāda brīnumlīdzekļa, ar ko varētu palielināt vēlētāju aktivitāti.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Lai gan ar demokrātiju nereti tiek saprasta pilsoņu vairākuma vara, tomēr šajās pašvaldību vēlēšanās par mūsu nākotni acīmredzot lems apzinīgais mazākums, jo lielākā daļa balsstiesīgo iedzīvotāju negrasās apgrūtināt sevi ar pilsoņa pienākuma pildīšanu. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars prognozējis, ka vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās būs robežās no 40 līdz 50%; arī SKDS aptaujā gatavību piedalīties vēlēšanās pauduši 47% respondentu.

Pirmajās Saeimas vēlēšanās pēc neatkarības atjaunošanas 1993. gadā piedalījās teju 90% balsstiesīgo pilsoņu, bet vēlāk līdzdalības līkne dažādās vēlēšanās bijusi lielākoties lejupejoša; 2014. gadā Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījās tikai 30% balsstiesīgo. SKDS direktors Arnis Kaktiņš uzskata, ka tā nav nekāda traģēdija, jo cilvēkiem ir ļoti atšķirīgs intereses līmenis par politiku. “Vieniem politika neinteresē itin nemaz, bet citi ar to vien dzīvo un uztver politiku kā tādu nebeidzamu realitātes šovu, kam viņi seko līdzi. Lielākā daļa no mums ir starp abiem šiem poliem.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī vēlētāju aktivitātes līmenis dažādās Latvijas pašvaldībās ir ļoti atšķirīgs un atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, cik sīva ir politiskā konkurence un vai vēlētājiem ir svarīgi, kas turpmākos četrus gadus pārvaldīs viņu novadu. 2013. gadā pašvaldību vēlēšanās Kuldīgas novadā piedalījās tikai katrs trešais balsstiesīgais vēlētājs (33,7%), bet turpat blakus Alsungas novadā šis rādītājs bija daudz augstāks (54,6%). Vislielākā aktivitāte bija Mērsraga novadā (62,3%), un tas nav nekāds brīnums, jo mērsradznieki tikai pirms dažiem gadiem ar lielām grūtībām izkaroja paši savu novadu, atšķeļoties no Rojas.