Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
19. marts, 2015
Drukāt

Mazākumtautības vēlas vairāk uzmanības (9)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Latvijas Azerbaidžāņu kultūras centra padomes priekšsēdētājs, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs

Valsts prezidents Andris Bērziņš, pateikdamies Mazākumtautību konsultatīvās padomes dalībniekiem par četros gadu veikto, solīja – ja viņam būs lemts darbu turpināt, tad sadarbība neapsīks arī nākotnē.

Par tādas institūcijas kā Mazākumtautību konsultatīvā padome (MKP) vajadzību lemj katrs jaunievēlētais Valsts prezidents pats, un, piemēram, Vairas Vīķes-Freibergas laikā iepriekšējā prezidenta izveidotās padomes darbs apsīka.

Andra Bērziņa izveidotās padomes darbs noritējis kopš 2011. gada rudens. Kāds ir tās veikums? “Man ir bijis jūsu viedoklis, uz ko atsaukties,” uzsvēra Valsts prezidents, bet padomes dalībnieki pateicās, ka tikuši uzklausīti viņu spriedumi un secinājumi.

“Mums ir bijusi iespēja tikties ar gandrīz diviem tūkstošiem jauniešu – vidusskolēniem un studentiem – no visas valsts,” sacīja Latvijas Azerbaidžāņu kultūras centra padomes priekšsēdētājs, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs, rezumējot, ka viens no akcentiem bija atbalstīt jauniešu iespēju iesaistīties saliedētas sabiedrības veidošanā. Viņš ir gandarīts, ka Kultūras ministrija ir ņēmusi vērā padomes ieteikumus, piemēram, iesaistīt valstisku pasākumu rīkošanā arī mazākumtautību organizācijas.

Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans, kurš darbojies MKP arī pie iepriekšējiem prezidentiem, vērtēja, ka šoreiz prioritāte bijusi izglītojošais virziens: “Daudzos mūsu pasākumos piedalījās jaunieši, un viņiem ir gaišs skatiens.”

Latvijas gruzīnu biedrības “Samšoblo” priekšsēdētājs Nugzars Mdzinarišvili atgādināja, ka savulaik viens no padomes ieteikumiem bijis, lai valsts palīdz iemācīties latviešu valodu. Tas esot izpildīts, jo pie­ejams daudz bezmaksas valsts valodas kursu.

Vairāki dalībnieki izteicās, ka mediji maz informējuši sabiedrību par mazākumtautību aktivitātēm un problēmām, uz ko RSU profesors Deniss Hanovs norādīja, ka medijus vairāk piesaistot skandāli. Taču Latvijas baltkrievu kultūras biedrības “Svitanak” valdes loceklis Vjačeslavs Telešs izteica arī citu ieganstu, kāpēc krievu mediji neatspoguļojot, piemēram, Rīgā notiekošās baltkrievu mākslinieku apvienības izstādes: “Laikam nenāk pie mums tāpēc, ka mēs politiski neejam ar viņiem kopā.”

“Mazākumtautību vidū vajag stiprināt latviskuma izjūtu,” sprieda Latvijas Ukraiņu biedrības priekšsēdētājs Viktors Stefanovičs. Daži kultūras pasākumi notiekot tikai dzimtajā valodā, un neviens tur nerunā par latviešu valodu un kultūru, taču pašreizējā politiskajā situācijā tas ir svarīgi.

Izskanēja priekšlikumi, ka Valsts prezidentam derētu ņemt ārzemju vizītēs kā ekspertu līdzi arī attiecīgo diasporu pārstāvošās organizācijas vadītāju – piemēram, uz Gruziju dodoties, gruzīnu biedrības vadītāju u. tml., un ka valsts svētkos uz koncertiem un citiem sarīkojumiem ielūgumus vajadzētu dot arī mazākumtautību biedrībām. Rafi Haradžanjans rosināja domāt par mazākumutautību līdzdalību Latvijas Republikas 100. gadadienas svinībās. Viņš arī uzskata, ka uz padomes sanāksmēm vajag aicināt Sabiedrības integrācijas fonda un citu to iestāžu amatpersonas, kas konkursos dala naudu mazākumtautību biedrībām. Latvijas tatāru-baškīru biedrības “Čisma” priekšsēdētājs, Latvijas Musulmaņu draudzes savienības priekšsēdētājs Zufars Zainulins ieteica, ka valstij vajag atbalstīt, piemēram, Tatjanas dienas svinības, ko rīko krievi, tatāru sabantuju un arī citu mazākumtautību lielākos svētkus.

Taču valsts nauda tādā ceļā netiek dalīta, kultūras biedrībām, tāpat kā citām NVO, ir jāpiedalās projektu konkursos. Pērn Kultūras ministrija (KM) sludināja īpašus projektu konkursus tieši mazākumtautību organizācijām. KM Integrācijas departamenta vadītāja Solvita Vēvere man apstiprināja, ka pagājušajā gadā tieši šo organizāciju atbalstam, kā arī kultūras vēstnieku sagatavošanai ir iztērēti 108 000 eiro un šogad piešķīrumos sadalīs vēl vairāk.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Kas gribes tas iemacisies valsts valodu , bet stulbais krievs nekad nemcisies valst valodu .

  2. L.Grantiņš H-86 Atbildēt

    Marš uz savām mājām, dižie krievvalodīgie mazākumtautībnieki !!! Smiekli nāk, tatjandienas svinētāji !

  3. Visās skolās vajag valsts valodu kā mācībvalodu. Tas šādas “problēmas” atrisinās. Visām šīm grupām ir sava valsts uz kuru atgriezties, latviešiem ir tikai mazā Latvija.

  4. PARĀDĪT VIŅIEM CEĻU UZ DZELZCEĻA STACIJU ???

  5. Vienreiz ir jābeidz pielietot šo terminoloģiju tik nekorektā veidā – mazākumtautība Latvijā ir tikai viena, un tie ir līvi!
    Visi pārējie – krievi, ukraiņi, poļi, ebreji, un citi – ir attiecīgās nācijas DIASPORA šeit. Jo viņu nācijām ir pašām savas nacionālas valstis, kurās šīs tautas var kopt savu kultūru un valodu.
    Kad beidzot tiks pievērsta uzmanība šim faktam ?!

    • Tieši tã, Latvijā mazākumtautība ir tikai līvi.
      Kad beidzot tiks lietots šis vārds – mazākumtautība pareizi?

  6. Ha ha ha haaāāā! :) Atbildēt

    Ko, vai atkal tiek saulē celts Rafi Haradžanjana min Kultūras ministrijas izstrādātais un šīs “konsultatīvā padomes” atbalstītais projekts, lai paplašinātu Dziesmu svētku programmu, iekļaujot tajā arī mazākumtautību kultūras daļu (lasīt 24.08.2011 “Mazākumtautību padomē – gan pieredze, gan jaunas idejas “). :)))))
    Kamdēļir vajadzīga šāda padome??? Vai Latvijas musulmaņu draudze ir tautība? vai ebreju draudze ir tautība? ja nē, tad kāpēc šie veidojumi ir mazākumtautību padomē? šīm draudzēm vajadzētu izveidot nacionālu biedrību visupirms un tikai tad pievienoties mazākumtautību padomei. Draudzē var būt pāris cilvēku un tagad šie pāris iebraucēji iespaidos valsts politiku! šausmas!

  7. Solot sadarboties, Bērziņš šādi cenšas nodrošināties ar SC atbalstu prezidenta vēlēšanās. Tikai diezin vai cerības piepildīsies, prezidentam bez izdabāšanas visiem pēc kārtas ir jābūt daudz patstāvīgākam valsts ārpolitikā. Nedrīkst ierauties kaktā un cerēt, ka viss pats no sevis atrisināsies.

  8. Tapeec ir mazakum tautibas organizacijas un biedru naudas lai organizetu kko. Kads sakars sheit ar valsts naudu. Telpas, atljaujas. Vai kaut ko parpratu?

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+