Mazākumtautības vēlas vairāk uzmanības 9
Valsts prezidents Andris Bērziņš, pateikdamies Mazākumtautību konsultatīvās padomes dalībniekiem par četros gadu veikto, solīja – ja viņam būs lemts darbu turpināt, tad sadarbība neapsīks arī nākotnē.
Par tādas institūcijas kā Mazākumtautību konsultatīvā padome (MKP) vajadzību lemj katrs jaunievēlētais Valsts prezidents pats, un, piemēram, Vairas Vīķes-Freibergas laikā iepriekšējā prezidenta izveidotās padomes darbs apsīka.
Andra Bērziņa izveidotās padomes darbs noritējis kopš 2011. gada rudens. Kāds ir tās veikums? “Man ir bijis jūsu viedoklis, uz ko atsaukties,” uzsvēra Valsts prezidents, bet padomes dalībnieki pateicās, ka tikuši uzklausīti viņu spriedumi un secinājumi.
“Mums ir bijusi iespēja tikties ar gandrīz diviem tūkstošiem jauniešu – vidusskolēniem un studentiem – no visas valsts,” sacīja Latvijas Azerbaidžāņu kultūras centra padomes priekšsēdētājs, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs, rezumējot, ka viens no akcentiem bija atbalstīt jauniešu iespēju iesaistīties saliedētas sabiedrības veidošanā. Viņš ir gandarīts, ka Kultūras ministrija ir ņēmusi vērā padomes ieteikumus, piemēram, iesaistīt valstisku pasākumu rīkošanā arī mazākumtautību organizācijas.
Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans, kurš darbojies MKP arī pie iepriekšējiem prezidentiem, vērtēja, ka šoreiz prioritāte bijusi izglītojošais virziens: “Daudzos mūsu pasākumos piedalījās jaunieši, un viņiem ir gaišs skatiens.”
Latvijas gruzīnu biedrības “Samšoblo” priekšsēdētājs Nugzars Mdzinarišvili atgādināja, ka savulaik viens no padomes ieteikumiem bijis, lai valsts palīdz iemācīties latviešu valodu. Tas esot izpildīts, jo pieejams daudz bezmaksas valsts valodas kursu.
Vairāki dalībnieki izteicās, ka mediji maz informējuši sabiedrību par mazākumtautību aktivitātēm un problēmām, uz ko RSU profesors Deniss Hanovs norādīja, ka medijus vairāk piesaistot skandāli. Taču Latvijas baltkrievu kultūras biedrības “Svitanak” valdes loceklis Vjačeslavs Telešs izteica arī citu ieganstu, kāpēc krievu mediji neatspoguļojot, piemēram, Rīgā notiekošās baltkrievu mākslinieku apvienības izstādes: “Laikam nenāk pie mums tāpēc, ka mēs politiski neejam ar viņiem kopā.”
“Mazākumtautību vidū vajag stiprināt latviskuma izjūtu,” sprieda Latvijas Ukraiņu biedrības priekšsēdētājs Viktors Stefanovičs. Daži kultūras pasākumi notiekot tikai dzimtajā valodā, un neviens tur nerunā par latviešu valodu un kultūru, taču pašreizējā politiskajā situācijā tas ir svarīgi.
Izskanēja priekšlikumi, ka Valsts prezidentam derētu ņemt ārzemju vizītēs kā ekspertu līdzi arī attiecīgo diasporu pārstāvošās organizācijas vadītāju – piemēram, uz Gruziju dodoties, gruzīnu biedrības vadītāju u. tml., un ka valsts svētkos uz koncertiem un citiem sarīkojumiem ielūgumus vajadzētu dot arī mazākumtautību biedrībām. Rafi Haradžanjans rosināja domāt par mazākumutautību līdzdalību Latvijas Republikas 100. gadadienas svinībās. Viņš arī uzskata, ka uz padomes sanāksmēm vajag aicināt Sabiedrības integrācijas fonda un citu to iestāžu amatpersonas, kas konkursos dala naudu mazākumtautību biedrībām. Latvijas tatāru-baškīru biedrības “Čisma” priekšsēdētājs, Latvijas Musulmaņu draudzes savienības priekšsēdētājs Zufars Zainulins ieteica, ka valstij vajag atbalstīt, piemēram, Tatjanas dienas svinības, ko rīko krievi, tatāru sabantuju un arī citu mazākumtautību lielākos svētkus.
Taču valsts nauda tādā ceļā netiek dalīta, kultūras biedrībām, tāpat kā citām NVO, ir jāpiedalās projektu konkursos. Pērn Kultūras ministrija (KM) sludināja īpašus projektu konkursus tieši mazākumtautību organizācijām. KM Integrācijas departamenta vadītāja Solvita Vēvere man apstiprināja, ka pagājušajā gadā tieši šo organizāciju atbalstam, kā arī kultūras vēstnieku sagatavošanai ir iztērēti 108 000 eiro un šogad piešķīrumos sadalīs vēl vairāk.
