Kā vērtējat sabiedrības integrācijā notiekošo? 5
Aleksandrs Mirvis, Ventspils Nacionālo kultūras biedrību asociācijas pārstāvis: “Ir redzamas pārmaiņas uz labo pusi. Taču situāciju sabiedrības integrācijas jomā vērtēju kā ne visai labu, tāda tā ir veidojusies ilgākā laika posmā. Valstsvīri redzējuši tikai tuvus horizontus un šauras problēmas, kas arvien bijušas saistītas ar nākamajām vēlēšanām. Bīstami ir ar lielu sabiedrības daļu nevis runāt, bet tikai tēlot sarunu. Un uz to, ka pietiekami liela daļa pauž neapmierinātību ar politikas virzienu, atbildēt: “Ja nepatīk, varat braukt prom.” Bet viņi nebrauks prom. Ir jānoņem ierobežojumi, kas saistīti ar krievu valodas izmantošanu elektroniskajos medijos. Pirms katrām vēlēšanām politiķi atgriežas pie tā, ka visās skolās jāmāca latviešu valodā. Tas nav īpaši reāli, bet tādas runas vairo spriedzi sabiedrībā. Jābūt reālistiem, un valstij jāgādā par drošību. Iekšējo drošību negarantēs ne ar policijas metodēm, ne ar vēl vienu tanku.”
Aldona Treija, Rīgas Lietuviešu vidusskolas direktore: “Lietuviešu kopienā integrācijas ziņā problēmu nav, jo Latvija ir Lietuvas brāļu republika un visi zina, ka valsts valoda ir pirmā valoda, kas jāprot. Vidusskolā mācās daudzu tautību bērni, un mūsu interešu izglītības centrā katru gadu nāk gan pieaugušie, gan bērni, kuriem ir iespējas papildnodarbībās uzlabot valsts valodas zināšanas. Daudz tiekoties ar kolēģiem, redzu, ka arī tie krievu skolu direktori, kuri savulaik apmeklēja sanāksmes kopā ar tulku, tagad iemācījušies labi runāt valsts valodā. Taču domāju, ka kopumā krievu skolu sakarā esam jau daudz ko nokavējuši, tur ir problēmas, kas bija nopietni jārisina jau agrāk. Piemēram, ja pāreja uz mācībām valsts valodā būs 2017. vai 2018. gadā, bet ne visi skolotāji, kuri savu priekšmetu tagad māca krievu valodā, ir sapratuši valsts valodas lomu, – kas tad pārejas posmā notiks?”
Dmitrijs Trofimovs, biedrības “Studentu korporācija “Fraternitas Arctica”” pārstāvis: “Ir jāpateicas Latvijas un latviešu tautai, ka cilvēki ir gatavi sadarboties un miermīlīgi kopā dzīvot. Taču nevaru teikt paldies ne deputātiem, ne valdības pārstāvjiem. Neesam izmantojuši divdesmit gadu posmu, lai izveidotu politisku nāciju un vienotos Latvijas labā. Sabiedrības integrācijas jomā tikai pēdējā laikā sāk kaut kas notikt. Daudzi no mazākumtautību pārstāvjiem ir jutušies atstumti – pašu vainas dēļ, jo neprot latviešu valodu –, taču mums vajadzēja parūpēties, lai tas tā nebūtu. Iekļaut vajag visus, arī tos, kam pāri 40 un 50 gadiem, taču tagad pats galvenais ir saliedēt jauniešus. Lielākā problēma ir tā, ka krievvalodīgo skolās trūkst latviešu skolotāju. Viņiem varētu piemaksāt par patriotisko audzināšanu. Krievu skolām ir jāatrod latviešu kultūras vēstnieki. Jāpanāk, ka tajās ir cilvēki, kuri ir gatavi saliedēt sabiedrību un paši ar savu paraugu, ar cieņu un mīlestību audzina bērnus par īstiem Latvijas patriotiem.”
Jeļena Matjakubova, Latvijas Krievu kultūras biedrības pārstāve: “Cilvēki ir dažādi, un katram ir sava vērtība, it īpaši kultūras jomā, un katram ir tiesības uz savu skatījumu. Integrācijā redzu pozitīvas tendences: kultūras ministre, kas nodarbojas ar integrāciju, ir izglītots un domājošs cilvēks un vēlas izprast, kur procesā ir vājās vietas un ko vajadzētu mainīt. Ir daudzi projekti, kuros mazākumtautību pārstāvji var iegūt naudu, lai koptu savu kultūru, saglabātu etnisko identitāti. Taču mani uztrauc, ka sabiedrībā daudzi cilvēki citādo uztver kā svešo. Ir aizspriedumi, negatīvi stereotipi, kas ietekmē arī jauniešus. Šie mīti un stereotipi ir sastopami arī politiķu retorikā. Ja tā turpināsim, tad saglabāsies dzīvošana paralēlās pasaulēs. Uzskatu, ka vajag vairāk akcentēt Latvijas kultūras eiropeisko būtību.”
Uzziņa
Kultūras ministrija guvusi atzinību no EDSO Augstās komisāres mazākumtautību jautājumos Astrīdas Tūrsas par veiktajām aktivitātēm sabiedrības integrācijas procesu sekmēšanā.
Komisāre pozitīvi novērtēja ministres izpratni mediju telpas sašķeltības jautājumā un pūles, lai novērstu sašķeltību, atbalstot sabiedriskos medijus.
Komisāre augsti vērtēja, ka mazākumtautību pārstāvjiem Latvijā ir dota iespēja apspriest integrācijas aktivitātes un prioritātes. Viņa ieteica meklēt jaunas iespējas, kā atbalstīt latviešu valodas apguvi, veicināt nepilsoņu naturalizāciju un sekmēt līdzdalību sabiedriskajos procesos.
