Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
9. novembris, 2012
Drukāt

Mazās pensijas arī turpmāk zaudētājas

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Latvijas Pensionāru federācijas Pensiju komisijas vadītājs, Jelgavas pensionāru biedrības valdes loceklis JĀNIS FELSBERGS sarunā uzsver mazo pensiju drūmo perspektīvu un pirmspensijas vecuma cilvēku noskaņošanu jaunajam dzīves cēlienam, kas sākas ar aiziešanu pensijā. 


 

– Kam būtu jāpievērš uzmanība vēl pirms pensijas vecuma sasniegšanas?

– Pirms gada Jelgavas pensionāru biedrība par Eiropas Savienības finansējumu izdeva grāmatu “Veselības ābecīte senioriem”. To uzdāvinājām veselības ministrei Ingrīdai Circenei ar novēlējumu, ka tāda rokasgrāmata nepieciešama ne tikai pensionāriem, bet katram, kas pēc pieciem sešiem gadiem dosies pensijā.

Topošajiem pensionāriem jāpārdomā, vai ar savu pensiju spēs nomaksāt rēķinus, ja turpinās dzīvot lielā dzīvoklī, kaut gan bērni izauguši un devušies savā dzīvē. Daudzi pensionāri, kas skaita katru pensijas latu, labprāt pārceltos uz mazāku mitekli, diemžēl mazāku dzīvokļu nav tik daudz. To es jūtu pēc situācijas Jelgavā. Tiklīdz atbrīvojas vienistabas dzīvoklis, to momentā nopērk, bet trīsistabu dzīvokļu piedāvājumi nemazinās.

Spriežot pēc saviem ārzemju radiem, redzu, ka tur šīs lietas plāno laikus. Mans brālēns, bijušais Saeimas deputāts, kas tagad strādā Londonā, savus vecākus no Austrālijas jau laikus pārcēla uz Angliju, uz latviešu veco ļaužu mītni “Straumēnos”, kur viņiem ir savas istabiņas. Ārzemniekiem ir pierasta prakse nodrošināt, lai vecāki būtu tuvāk bērniem, kas par viņiem jebkurā brīdī parūpēsies.

– Vairākums mūsu iedzīvotāju, kā liecina aptaujas, joprojām cer, ka gan jau valsts par viņiem vecumdienās parūpēsies.

– Pašreizējā pensiju sistēma balstās uz katra paša veiktajām sociālajām iemaksām. Bet, ja valstī 34% strādājošo sociālo nodokli maksā no minimālās algas, tad kādas būs viņu pensijas? Pat ne simts latu mēnesī! Pastāv ēnu ekonomika, daļu samaksas izsniedz aploksnēs. To, kā tas iespaido katra cilvēka pensiju, neviens neskaidro.

Arī ārzemēs tikai 40% no pensijas nodrošina valsts, bet pārējo sakrāj firma, kurā cilvēks strādā, un paša veiktās sociālās iemaksas. Manam radiniekam grāmatvedim, aizejot pensijā, uzņēmums uzreiz izsniedza čeku par 200 tūkstošiem dolāru. Viņš šo naudu noguldīja bankā un tagad dzīvo no procentiem, bet pamatsummu atstās bērniem.

– Daudzi pārmet, ka federācija pārāk kūtri cīnās par pašreizējo pensionāru labklājību.

– Ar visiem iepriekšējo valdību labklājības ministriem un ministrijas darbiniekiem federācijai bija laba sadarbība un par problēmām varējām diskutēt, bet šobrīd valdība mūs apzināti ignorē. Neviens no LPF iesniegtajiem priekšlikumiem netiek apspriests pēc būtības.

Kamēr esošajiem pensionāriem apturēta pensiju indeksācija, nākotnes pensionāriem nekas nav apturēts. Viņu uzkrātais pensiju kapitāls katru gadu tiek reizināts ar apdrošināšanas iemaksu algu indeksu. Tiesa, krīzes gados šis indekss strauji kritās, bet šogad tas atkal pārsniedz skaitli 1. Sistēma darbojas, un cilvēkam, aizejot pensijā vienalga kurā gadā, viņa pensijas kapitāls tiks aktualizēts arī par šiem krīzes gadiem.

Savukārt pensiju otrajā līmenī iemaksu likme nākamgad tiks paaugstināta līdz 4%, bet turpmākajos gados līdz 6%. Tātad pensiju otrajam līmenim no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām aizies diezgan liela naudas summa, bet pirmajā līmenī tā samazināsies līdz 14%.

Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme minēja, ka pa šiem gadiem otrā līmeņa uzkrājums ir vairāk nekā 800 miljoni latu, kas dodot apmēram divu latu pieaugumu pie pensijas. Sociālā nevienlīdzība palielinās.

– Ko pensionāri iegūs, nākamgad par vienu procentu samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli?

– Pieaugs lielo pensiju īpašnieku ieņēmumi. Tam, kurš saņem 200 latu, pensija uz samazinātā nodokļa rēķina palielināsies par 35 santīmiem, bet tūkstoš latu pensijai pieaugums būs 8,35 lati, savukārt 4000 latu pensijai tie būs 38,35 lati. Turpmāk ik gadu šis nodoklis samazināsies par procentu, līdz ienākuma nodoklis no pašreizējiem 25% būs sasniedzis 20%. Tas nozīmē, ka Valsts prezidents nākamgad savai pensijai klāt saņems 38, tad jau 76, bet pēc tam 114 latus utt. Bet tam, kura pensija ir 165 lati, nekas nemainīsies. (Pensijas līdz 165 latiem ar ienākuma nodokli netiek apliktas. Nodokli piemēro tai pensijas daļai, kas pārsniedz 165 latus. – Aut.)

Tieši tāpēc federācija uzsver, ka pensijas līdz 300 latiem jāindeksē. No 300 latiem, atskaitot nodokli, pensionārs uz rokas saņem apmēram 270 latus. Indeksācija pensiju pieaudzētu par dažiem latiem, bet mazo pensiju saņēmējiem arī tie ir būtiski. Jāņem vērā, ka pensijas visos reģionos arī nav vienādas. Ventspilī ir lielākā vidējā pensija – 220 latu, bet Latgalē zemākā – tikai 170 latu, turklāt atsevišķos Latgales novados nepārsniedz 150 latus.

Tagad krīze ir beigusies, daudziem pieliek pie algas, tas ir patīkami, jo ieguvēji ir mūsu bērni un mazbērni. Bet kāpēc tādā nevienlīdzībā nostāda pašreizējos pensionārus? Ja arī 2013. gada oktobrī indeksācija nenotiks, tad 2014. gadā būs pagājuši seši gadi, kopš pensionāriem nekas nav pielikts klāt pie viņu pensijām, tajā pašā laikā apmēram trešdaļu no pašreizējās pensijas jau būs noēdusi dzīves dārdzība.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+