Maija Vegnere, māju saimniece. Foto: Dainis Bušmanis

Mazās pensijas: Maija Vegnere Raiskumā saņem 75 eiro. Dzīvo, kā proti! 69

Vairāk par 20 000 cilvēku Latvijā saņem vecuma pensijas zem 100 eiro mēnesī, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati. Bez pētījumiem skaidrs, ka ar tādām pensijām iztikt nevar. Ja reiz šie ļaudis tomēr ir dzīvi, kas viņiem sniedz dzīvei nepieciešamo iztikas līdzekļu daļu? Žurnāls “Mājas viesis” runāja ar vairākiem senioriem Latvijā. Piedāvājam vienu no stāstiem, bet visu rakstu meklējiet jaunākajā žurnālā.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

Maija Vegnere (65) dzīvo Raiskuma ciema Biekās, kur pirms 35 gadiem Streičs filmēja lielisko “Limuzīnu Jāņu nakts krāsā”. Divpadsmit gadus viņa strādāja Ogres trikotāžas kombinātā, par trim bērniem vēl trīs gadi darba stāžam klāt, četrus gadus Raiskuma skolā un virtuvē par palīgu, vēl strādājusi mājražotāju cehā. Ņēmusi darbu uz mājām, jo vajadzēja rūpēties par slimo māti. Darba stāžs sanācis tikai divdesmit gadu.

“Kad mans, 1951. dzimšanas gads, gāja pensijā, aprēķināja mazas pensijas. Teica, ka budžetā naudas neesot,” Maija stāsta.

CITI ŠOBRĪD LASA

Uz jautājumu, bet kā var iztikt ar 75 eiro mēnesī, viņa stāsta: “Izzāģēju mežu un par to naudu dzīvoju, bet drīz visa būs cauri. Zālēm iziet 150 eiro mēnesī, jo valsts apmaksā sirds un asinsspiediena zālēm 75%, pārējās jāpērk par pilnu cenu. Pagasts medikamentiem (vai arī slimnīcai) gadā dod 160 eiro. Bet, kad šis limits cauri, vairāk nepienākas. Reizi gadā pagasts piešķir 150 eiro malkai. Jā, saņemu arī Eiropas pārtikas pakas. Dēls ārzemēs, vienai meitai invaliditātes grupa, otrai – kredīti. Vārdu sakot, bērni arī neko daudz nevar palīdzēt. Daudzi saka – jā, jūs tur laukos varat izdzīvot. Bet šopavasar puse sējumu nosala. Labi, ka rudens salnas vēl nav bijušas un varu novākt pupiņas. Daudz dārzeņu apēd meža zvēri. Ko tad suns var nosargāt!? Stirniņa aizbēgs, zaķis. Bet lielie staltbrieži un mežacūku bars nebaidās. Man ir govs, nupat atnesās. Pieci gaiļi un 70 vistas. Vasarā labi, Rīgas kungi brauc atvaļinājumos, ir, kam olas pārdot. Bet tagad nevaru kundes dabūt. Sieru un saldējumu taisu, visiem garšo, bet maksāt negrib. Cik ilgi dāvināsi? Nesen bija atbraucis Jānis Streičs ar filmētājiem, būšot dokumentāla filma par režisoru. Deputāts Parādnieks ar ģimeni arī bija līdzi. Es viņam saku – man pensija ir 75 eiro. Deputāts atbild – jābūt 139! Es saku – bet man nav! Un tūkstošiem ir tādu kā es. Un tad ir jautājums, kā var dzīvot. Ko ēdīsi, kādas zāles pirksi?”

Visu rakstu “Mazo pensiju zemūdens daļa” par Latvijas cilvēkiem, kuriem aprēķinātas mazas pensijas, meklējiet žurnāla “Mājas Viesis” 5. oktobra numurā.