Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
2. aprīlis, 2012
Drukāt

Mazas prasības

gavel_1437513

Pērn Civilprocesa likums papildināts ar jaunu nodaļu par maza apmēra prasībām. Tas ļāvis šīs lietas tagad izskatīt ātrāk. Likums nosaka, ka lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ņemot vērā paredzētos izņēmumus.

Būtiski atcerēties, ka šādu lietu izskatīšana pieļaujama tikai prasībās par naudas piedziņu un uzturlīdzekļu piedziņu.

 

Pieteikums

Pilsētas vai rajona tiesas tiesnesis lietas ierosina pēc rakstveida prasības pieteikuma, ja galvenais parāds vai maksājumu kopsumma prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu (uzturlīdzekļu apmērs par gadu) dokumenta iesniegšanas dienā nepārsniedz 1500 latu. Ja ir vairāki bērni, maksājumu kopsumma prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu attiecas uz katru atsevišķi.

Prasības pieteikums jānoformē pēc Ministru kabineta apstiprinātā parauga. Veidlapas var atrast interneta mājas lapā: www.tiesas.lv. Prasības pieteikumā norāda, vai prasītājs lūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē. Ja puses to nelūdz vai tiesa neuzskata to par nepieciešamu, maza apmēra prasības izskata rakstveida procesā, t.i., bez prasītāja un atbildētāja piedalīšanās, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums tad arī ir uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

 

Paskaidrojums

Kad tiesa saņēmusi prasības pieteikumu, tā nosūta atbildētājam paskaidrojuma veidlapu, prasības pieteikumu un tam pievienoto dokumentu norakstus, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu – 30 dienas, skaitot no nosūtīšanas dienas. Tiesa papildus informē atbildētāju par to, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma sagatavošanai šajā lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē. Vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm tiesa izskaidro tām procesuālās tiesības, informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

Atbildētāja paskaidrojumu tāpat noformē atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam. Paskaidrojumā atbildētājs norāda:

• tiesas nosaukumu, kurai iesniegti paskaidrojumi;

• prasītāja un atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai – nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

• lietas numuru un prasības priekšmetu;

• vai atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;

• savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī normatīvo aktu, uz kuru tie pamatoti;

• pierādījumus, kas apstiprina iebildumus pret prasību;

• lūgumus par pierādījumu izprasīšanu;

• vai lūdz atlīdzināt tiesas izdevumus;

• vai lūdz atlīdzināt ar lietas noformēšanu un izskatīšanu saistītos izdevumus, norādot to apmēru un pievienojot pamatojošos dokumentus;

• vai lūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē;

• citus apstākļus, kurus uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā;

• citus lūgumus;

• paskaidrojumiem pievienoto dokumentu sarakstu;

• paskaidrojumu sastādīšanas laiku un vietu.

 

Pretprasība

Paskaidrojumu sniegšanai noteiktajā termiņā atbildētājs ir tiesīgs celt pretprasību. Tiesa pieņem pretprasību un izskata lietu kā strīdu par maza apmēra prasību, ja pretprasība atbilst noteiktajam prasības summas apmēram, t.i., nepārsniedz 1500 latu un ir noformēta atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam.

Ja pretprasībā norādītā prasības summa pārsniedz 1500 latu vai tā nav naudas piedziņas vai uzturlīdzekļu piedziņas prasība, bet, piemēram, prasība par aizdevuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu, tiesa pieņem pretprasību, bet turpina izskatīt lietu prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem.

 

Spriedums

Tiesa spriedumu pasludina, pusēm tūlīt pēc tā sastādīšanas izsniedzot sprieduma norakstu. Pēc rakstveida lūguma sprieduma norakstu var nosūtīt pa pastu vai, ja tas ir iespējams, citā veidā, bet saskaņā ar tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas kārtību, piemēram, pa elektronisko pastu. Sprieduma norakstu nosūta nekavējoties pēc pilna sprieduma sastādīšanas datuma.

Tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā, ja to lūdz kāda no pusēm vai ja tiesa uzskata to par nepieciešamu.

 

Tiesas spriedums lietās par maza apmēra prasībām apelācijas kārtībā tagad vairs nav pārsūdzams. To var pārsūdzēt kasācijas kārtībā, t.i., gadījumā, ja tiesa ir pieļāvusi materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumus, piemēram, piemērojusi kādu nepareizu likuma pantu, nav veikusi kādu procesuālo darbību likumā noteiktajā kārtībā, u.tml.

 

Tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un šāda sūdzība nav iesniegta. Ja kasācijas sūdzība ir iesniegta, tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā vienlaikus ar:

• Senāta rīcības sēdes lēmumu, ja atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību;

• kasācijas instances tiesas spriedumu, ja tiesas spriedums lietā par maza apmēra prasību nav atcelts vai šis spriedums vai tā daļa atcelta un pieteikums atstāts bez izskatīšanas, vai tiesvedība izbeigta.

Ja termiņu kasācijas sūdzības iesniegšanai par tiesas spriedumu maza apmēra prasībā lietas dalībniekiem nosaka dažādi, spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai. Termiņu tad skaita no sprieduma noraksta vēlākā izsniegšanas datuma, ja nav iesniegta kasācijas sūdzība. Ja nav saņemts apstiprinājums par sprieduma noraksta izsniegšanu personai, kuras dzīvesvieta neatrodas Latvijā, tas stājas likumīgā spēkā sešus mēnešus pēc pasludināšanas.

Tiesas spriedumu lietās par maza apmēra prasībām izpilda vispārējā kārtībā. Sprieduma tūlītēja izpildīšana pieļaujama, vienīgi pieprasot no piedzinēja pienācīgu nodrošinājumu gadījumā, ja kasācijas instances tiesa pieņem šādu spriedumu:

• atcelt visu spriedumu vai kādā tā daļā un nodot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas vai pirmās instances tiesā;

• atcelt visu spriedumu vai tā daļu un atstāt pieteikumu bez izskatīšanas vai arī izbeigt tiesvedību, ja otrās instances tiesa nav ievērojusi likuma noteikumus par tiesvedības izbeigšanu;

• grozīt spriedumu daļā par prasības apmēru, ja tas nepareizi noteikts, kļūdaini piemērojot materiālo tiesību normu.

 

Konsultēja juriste Kristīne Krēsliņa.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+