Mazie telekomunikatori pret monopoliem 1
Šonedēļ (16. novembrī) Eiropas Konkurētspējīgās telekomunikācijas asociācijas (ECTA) biedri izveidojuši divas “kaujas grupas” topošā Eiropas regulējuma ietekmēšanai.
Telekomunikāciju kompānijas, apvienojoties ar digitālo tiesību aizstāvju nevalstiskajām organizācijām, izveidojušas apvienību “NetCompetition”, un desmit mazāko telekomunikāciju kompāniju vadītāji izveidojuši augsta līmeņa konsultatīvu orgānu – Ģenerāldirektoru padomi (“ECTA CEO Council”). Abas pieteikušas līdzdalību Eiropas Komisijas (EK) izsludinātajās divās sabiedriskajās apspriešanās – par platjoslas internetu un par telekomunikāciju kompāniju juridisko ietvaru.
Šajā jaunajā padomē apvienojušās mazās kompānijas. Kaut Latvija tajā tieši nav pārstāvēta, šai padomē iesaistījusies zviedru kompānija “TELE2”, kuras meitas uzņēmums ir otrs lielākais mobilais operators mūsu valstī. Viņi ir apņēmušies izdarīt spiedienu uz ES likumdevējiem, jo nākamgad tiks pārskatīts telekomunikāciju regulējums. “Visaugstākais politiskais mērķis ir veicināt investīcijas tīklā, turklāt efektīvas investīcijas visiem spēlētājiem, lieliem un maziem,” teikts vadītāju paziņojumā. Viņi piesaka, ka regulatoram daudz stingrāk jāuzrauga, lai Eiropas lielie valdošie operatori, bieži vien valsts monopoli, ļaunprātīgi neizmantotu dominējošo stāvokli tirgū. Šīs kompānijas apgalvo, ka tās daudz vairāk iegulda lauku platjoslas infrastruktūrā, kur valdošajiem operatoriem nav nodoma būvēt jaunus tīklus.
Savukārt “NetCompetition” apvienojušies daži ECTA biedri (piemēram, Vācijas konkurētspējīgo platjoslas operatoru asociācija BREKO, Itālijas interneta nodrošinātāju asociācija AIIP) ar Eiropas Digitālo tiesību grupu un Eiropas patērētāju organizāciju BEUC.
ES digitālās dienaskārtības komisārs Gintars Etingers pirmdien ECTA konferencē norādīja, ka EK vairāk veicinās investīcijas nākamās paaudzes tīklos, it īpaši lauku reģionos. “Mums nepieciešami noteikti papildinājumi pašreizējā regulējuma pieejā, kas atbalstītu vienkāršošanu, konverģenci un izaicinošu konkurenci,” teica Etingers.
“5G ir liela iespēja mainīt spēles gaitu, ne tikai frekvenču pieejamības nozīmē, bet daudz būtiskāk ekosistēmu un biznesa modeļu nozīmē. /../ Esmu pārliecināts, ka 5G kļūs par digitālās sabiedrības asinsriti, atbalstot tādus biznesa sektorus kā veselība, enerģija, transports un daudzus citus. /../
5G būs mobilo tīklu atslēga relatīvi tuvā nākotnē,” paredz komisārs. Viņš tomēr norādīja, ka pāreja uz nākamās paaudzes tīkliem nav caurcaurēm pozitīva, jo vienai trešdaļai ES klientu nav pieejams ātrdarbīgs tīkls.
Komisāra sacītajā iezīmējās EK politikas maiņa no koplietošanas tīkliem (visiem operatoriem vienāda pieeja) uz konkurenci: “Ja tāds tīkls ir uzbūvēts, lai iegūtu tehnoloģiskas priekšrocības, kas atšķir šo investoru no citiem, tad vispareizākais veids, kā atbalstīt šādu investoru, būtu ļaut viņam izmantot šo salīdzinošo priekšrocību konkurences cīņa ar pārējiem.” Tā kā ir daudzi reģioni, kuros privātās kompānijas nav ieinteresētas pievilkt tīklus, viņš ir pārliecināts, ka “uzlabotajai telekomunikāciju likumu grāmatai vajadzētu palīdzēt privātajiem un publiskajiem operatoriem sasniegt tos, kuri nav tik privileģēti un kuri paliktu digitālās plaisas otrā pusē.”
UZZIŅA
Sabiedriskā apspriešana par interneta pieslēguma ātruma un kvalitātes prasībām pēc 2020. gada notiek līdz 7. decembrim.
Piedalīties šajā apspriešanā var iedzīvotāji, uzņēmumi, NVO, publiskās iestādes vietnē ec.europa.eu/digital-agenda (izvēlnē “Broadband Europe”), arī latviski.
Paralēli notiek konsultācijas par regulējošo ietvaru elektroniskās komunikācijas tīkliem un pakalpojumiem.
