×
Mobilā versija
+5.8°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
25. janvāris, 2016
Drukāt

Vai piens un maize turpmāk būs veikalu plauktos? (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Ar šo gadu stājies spēkā ilgi tapušais Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums. Skaidroju, kā to uz savas ādas izjūt nelielo veikalu īpašnieki un kā tas atsaucas uz šo veikalu pircējiem.

 

Sanita Rungovska, Aizputes novada SIA “Vērsītis-8” īpašniece: “Jaunais likums mūs pamatīgi ietekmē. Līdz šim maizi varējām nodrošināt arī vakaros, bet tagad skatāmies, cik daudz to pasūtīt, jo atdot atpakaļ piegādātājam to vairs nevaram. Līdz šim ar piegādātājiem labi sastrādājāmies, bet tagad kāds grib šo labo sadarbību izjaukt. Neizprotami, ko darīt tālāk. Kurzemē apkārt ir daudz veikalu, kas likvidējas. Zinu vismaz četrus lauku veikalus Kuldīgas un Talsu novados, kas pēdējā pusgada laikā ir likvidējušies. Šis jaunais likums mazos lauku veikaliņus spiedīs likvidēties vēl vairāk. Pēc krīzes situācija ir pasliktinājusies tieši laukos, kas kļūst arvien tukšāki, jo iedzīvotāju skaits samazinās. Dzirdam, ka ekonomika atkopjas, bet tas notiek tikai Rīgā. Ja jaunais likums veidots par labu lielajiem tirgotājiem, tad skaidrs, ka viņi pārņems tirgu, bet mazie izputēs.”

 

Edvīns Bergmanis, a/s “Diāna” valdes priekšsēdētājs: “Jaunais likums radās, jo to lobēja viens otrs piegādātājs. Likums paredz – ja atgriežam preci piegādātājam, sodu par to uzliek tirgotājam. Piegādātāji līdz šim ir teikuši, ka ņems preci atpakaļ, bet viņi jau neriskē, jo sodīs tikai tirgotājus. Un mēs to nedrīkstam darīt. Šobrīd ir tāda situācija, ka tirgotāji preci ņem mazāk un sašaurina savu sortimentu. Tas nozīmē, ka vakarā veikalos vairs nav maizes un piena. Tā ir grūti strādāt, jo cieš mazie veikali, kam nav centralizētas piegādes. Divi par maz, bet trīs par daudz – šādi var raksturot veikala izvēli. Tā beigās cietēji ir visi – pircējs, pārdevējs un ražotājs. Tas ir apburtais loks, no kura grūti tikt ārā. Mums Ventspilī ir desmit veikali, kur transports vienu vai otru preci var aizvest uz citu veikalu, bet ko lai dara vienīgais veikals nelielā ciematā? Likuma ieviešana ir sitiens pa nacionālajiem veikaliem, mazāk tas ietekmē ārzemju lielveikalu ķēdes “Rimi” un citus. Jāņem vērā, ka tas ietekmēs arī vietējos ražotājus, jo lielveikali varēs tirgot importa preci.”

 

Krista Libreiha, Kolkas veikala “Gabriēla Saulkrasti” vadītāja: “Pārtikas produktus ņemam mazāk, un cilvēki jau sāk teikt, ka pietrūkst. Mēs strādājam līdz sešiem vakarā, un mūs šī problēma skar mazāk, bet zinu, ka lielajiem veikaliem, kas strādā līdz desmitiem vakarā, pietrūkst gan maizes, gan citu produktu. Tas ir ļoti slikti, ka produktus vairs nevar atgriezt piegādātājam. Līdz šim neiztirgoto preci varējām atdot un pretī saņēmām svaigu. Tagad tas vairs nav atļauts. Skaidrs, ka sortiments samazinās un tāpēc arī mazajiem ražotājiem būs sarežģītāka dzīve. Izskatās, ka kāds grib vērsties tieši pret mazajiem veikaliem. Esmu par to, lai jauno likumu atceltu.”

 

Inga Leite, Smiltenes veikala “Labais” vadītāja: “Pasūtot preci, skatāmies, lai veikalā pietiktu gan maizes, gan piena. Protams, ka nevaram izplānot, vai nopirks vienu vai 20 maizes kukulīšus, bet striktai plānošanai gan jābūt. Kādreiz veikalu plaukti bija pilnāki un sortiments lielāks, tagad tas kļuvis mazāks. Bet piena un maizes nedrīkst pietrūkt.”

 

UZZIŅA

Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums pieņemts, lai piegādātājus aizsargātu no negodīgas komercprakses. Likums mazumtirgotājiem aizliedz piemērot vairākas prasības preču piegādātājiem:

* mazumtirgotājs par piegādātajām precēm nevar noteikt nepamatoti ilgu norēķināšanās termiņu, kā arī mainīt pārtikas preču pasūtījumu divas dienas pirms preces piegādes vai vēlāk;

* mazumtirgotājs piegādātājam nevar likt maksāt vai citādi atlīdzināt par līguma slēgšanu, piemēram, par to maksājot tirgotājam tā saucamo ieejas maksu vai plauktu maksu par preču atrašanos veikalā;

* mazumtirgotājs nevar likt piegādātājam kompensēt tirgotāja negūto peļņu par pārdotajām precēm un izmaksas, kas saistītas ar jaunu veikalu iekārtošanu vai veco veikalu atjaunošanu, kā arī ierobežot piegādātāja brīvību vienoties ar citu tirgotāju par zemāku cenu.

* Likums paredz atbildību par pārkāpumiem, un par to izdarīšanu Konkurences padome mazumtirgotājam var piemērot naudas sodu līdz 0,2% no neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāku par 70 eiro.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Kā mākam radīt uz līdzenas vietas problēmu, VEIKALIEM javeido mazas nodaļas mikro maizes ceptuvei. Tādas pastāv Vācijā,Francijā ,Itālijā utt. protams Lattvijā nedrīkst !

  2. … maizes trūka arī līdz šim.

  3. piena pulveri ko tirgo kā pienu nevajag sajaukt ar ūdeni varu arī mājās.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+