Mobilā versija
+3.5°C
Mirdza, Žanete, Žanna
Trešdiena, 22. marts, 2017
25. oktobris, 2013
Drukāt

Mazinās mājsaimniecību termiņnoguldījumi, pieaug beztermiņa depozīti

Ilustrācija: LA.lvIlustrācija: LA.lv

Šā gada pirmajā pusē visās trīs Baltijas valstīs samazinājās termiņnoguldījumu vērtība – Igaunijā par 5,3%, Latvijā par 5%, Lietuvā par 3,4%, savukārt beztermiņa noguldījumu vērtība pieauga attiecīgi par 11%, 7% un 2,3%, liecina jaunākais “SEB bankas” Baltijas mājsaimniecību apskats.

Termiņnoguldījumi un beztermiņa noguldījumi veido lielāko daļu no mājsaimniecību finanšu aktīviem. Saskaņā ar “SEB bankas” datiem iedzīvotāju noguldījumi Igaunijā veido 65%, Latvijā – 63% un Lietuvā – 76% no visiem mājsaimniecību finanšu aktīviem, kas tiek turēti finanšu iestādēs atvērtos kontos.

“SEB bankas” Lietuvā ģimenes finanšu eksperte Julita Varanauskiene skaidro, ka termiņnoguldījumus un beztermiņanoguldījumus uzskata par apgrozāmiem līdzekļiem, tomēr abiem šiem noguldījumu veidiem ir atšķirīgs mērķis. Termiņnoguldījumus parasti uzskata par uzkrājumu instrumentu, un to mērķis ir uzkrāt līdzekļus uz noteiktu laiku, lai saglabātu uzkrājumus un iegūtu procentus. Savukārt beztermiņa noguldījumu mērķis parasti ir tēriņi īstermiņā, un procenti, ko maksā par šā veida noguldījumiem, parasti ir zemāki vai arī netiek maksāti vispār, kā tas ir vērojams pēdējā periodā.

Pēc Varanauskienes teiktā, galvenie iemesli, kāpēc termiņnoguldījumu apjoms ir samazinājies, ir zemās procentu likmes, kas nav rosinājušas līdzekļu pārnešanu no beztermiņa noguldījumiem un bezprocentu noguldījumiem uz termiņnoguldījumiem, kā arī nākotnes perspektīvu uzlabošanās, kā rezultātā samazinājās motivācija uzkrāt līdzekļus “nebaltai dienai”.

Tomēr paredzams, ka lielākā daļa mājsaimniecību turpinās uzkrāt savus līdzekļus tādā pašā veidā kā līdz šim, proti, noguldot tos kontos, turklāt biežāk beztermiņa noguldījumu, nevis termiņnoguldījumu veidā, vai uzkrājot skaidrā naudā.

“SEB bankas” Lietuvā ģimenes finanšu eksperte arī domā, ka depozītu kopējais apjoms vēl kāps, jo Baltijā joprojām ir daudz mājsaimniecību, kurām nav nekādu ieguldījumu, un depozīti ir pirmais solis tādu veidošanā. Mājsaimniecībām, kurām joprojām nav uzkrājumu, galvenā prioritāte būtu jāpiešķir tradicionālajiem uzkrājumu unnoguldījumu instrumentiem, uzskata eksperte.

Svarīgs faktors, kas nosaka mājsaimniecību ieguldījumu izvēli, ir izglītotība finanšu jomā un informētība par sarežģītākiem finanšu produktiem. Šajā jomā vēl joprojām ir daudz darāmā, lai uzlabotu mājsaimniecību finansiālās zināšanas, rezumēja Varanauskiene.

Pievienot komentāru

Cerības par noietu Ķīnā gaist: Latviešiem neizdodas iemācīt ķīniešiem ēst piena produktus (10)Vecajai Eiropai neizdevās iemācīt ķīniešiem ēst piena produktus, tas nepadodas arī latviešiem
"Sadales tīkls" iegādāsies 200 000 viedo skaitītāju; uzstādīs visā Latvijā (4)AS ”Sadales tīkls” iegādāsies 200 000 viedo skaitītāju, aģentūrai LETA teica uzņēmuma pārstāve Tatjana Smirnova.
Pasaulē
Pasaule skaitļos. Kuri ir Eiropā pārdotākie auto?Amerikāņu koncerns "General Motors" nolēmis pārdot sev piederošo Eiropas auto zīmolu "Opel" (Lielbritānijā pazīstams arī kā "Vauxhall").
Draugiem Facebook Twitter Google+