×
Mobilā versija
Brīdinājums +22.2°C
Aleksis, Alekss, Aleksejs
Otrdiena, 17. jūlijs, 2018
21. marts, 2018
Drukāt

Tūkstošiem cilvēku traucēts miegs: Mazinās troksni uz 17 ceļiem (10)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Trokšņa līmenim, kas pārsniedz atļauto un ir kaitīgs cilvēku veselībai, ir pakļautas gan blīvi apdzīvotas teritorijas Latvijā, gan atsevišķas viensētas autoceļu tuvumā, gan arī pagaidām vēl neapbūvētas, potenciālās dzīvojamās apbūves teritorijas, secināts sabiedriskai apspriešanai nodotajā rīcības plānā vides trokšņa samazināšanai nākamajiem pieciem gadiem.

Līdz 17. aprīlim ikviens ir aicināts iesniegt savus priekšlikumus un atsauksmes par šo trokšņa mazināšanas plāna projektu VAS “Latvijas valsts ceļi”. Vides trokšņa samazināšanas plāns 2019. – 2023. gadam izstrādāts autoceļu posmiem, kuros satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā. Kopējais šo posmu garums ir 288,6 km, no kuriem 256,74 km ir valsts galvenie autoceļi, 29,56 km – valsts reģionālie autoceļi, bet 2,3 km – vietējie autoceļi.

 

Tūkstošiem cilvēku traucēts miegs

Nozīmīgākā trokšņa negatīvā ietekme ir novērojama autoceļu A6, A7 un A2 tuvumā, konstatēts trokšņa mazināšanas plānā. Autotransporta radītais trokšņa piesārņojuma līmenis dienas periodā ir augstāks par 55 decibeliem (dB) apmēram 123 km2 lielā Latvijas teritorijā, vakara periodā 94 km2 lielā teritorijā, bet nakts periodā 43 km2 lielā teritorijā. Teritorijās, kurās vides trokšņa līmenis pārsniedz 55 dB dienas periodā, dzīvo apmēram 18 tūkst. iedzīvotāju, teritorijās, kurās vides trokšņa līmenis pārsniedz 50 dB vakara periodā, dzīvo apmēram 30 tūkst. iedzīvotāju, bet teritorijās, kurās vides trokšņa līmenis pārsniedz 45 dB nakts periodā, dzīvo apmēram 29 tūkst. iedzīvotāju.

Ar būtisku autotransporta radītu trokšņa diskomfortu saskaras apmēram 4600 iedzīvotāju, bet ar būtiskiem trokšņa radītiem miega traucējumiem – apmēram 3200 iedzīvotāju. Vairāk nekā puse no tiem dzīvo tieši A6, A7 un A2 autoceļu tuvumā.

 

Valsts autoceļu posmi, kam tiek izstrādāts trokšņa novēršanas rīcības plāns. Karte: LVCValsts autoceļu posmi, kam tiek izstrādāts trokšņa novēršanas rīcības plāns. Karte: LVC

Trokšņa barjeras un grunts vaļņi

Pietiekama finansējuma pieejamības gadījumā VAS “Latvijas valsts ceļi” varētu izbūvēt trokšņa barjeras un grunts vaļņus, bet tikai tajās apdzīvotajās vietās autoceļu tuvumā, kurās ir augsts iedzīvotāju blīvums un mājokļi ir novietoti tuvu autoceļam.

Analizējot barjeru un vaļņu atmaksāšanās laiku, secināts, ka tos trokšņu mazināšanai lietderīgi būvēt tikai akustiskā diskomforta zonās – Ādažos, Vangažos, Kocēnos, Dārziņos, Jaunmār-upē, Piņķos, Beberos, Salaspilī, Jaunolainē un Mārupē III. Pārējās akustiskā diskomforta zonās plānoto trokšņa samazināšanas pasākumu ieviešana šobrīd nav ekonomiski pamatota, vērtējot trokšņa ietekmi uz sabiedrības veselību, secināts trokšņu novēršanas plāna projektā. Nākamo piecu gadu laikā nav paredzēts būvēt trokšņa barjeras vai grunts vaļņus tajās akustiskā diskomforta zonās, kurās barjeru vai grunts vaļņu atmaksāšanās laiks ir lielāks nekā to ekspluatācijas laiks.

Lai par valsts līdzekļiem uzbūvētu trokšņa barjeras un vaļņus pie Salaspils, Jaunmārupes, Piņķiem, Beberiem, Vangažiem, Ādažiem un Dārziņiem, nepieciešami apmēram 7,6 milj. eiro.

Trokšņa barjeras un grunts vaļņi par valsts līdzekļiem netiks būvēti tajos ceļa posmos, kur tas būtu jāveic pašvaldībām.

 

“Klusās” riepas ir dārgākas

“Latvijas valsts ceļu” izstrādātajā trokšņa novēršanas plānā secināts, ka vis-efektīvākais risinājums tomēr ir klusāku riepu un automašīnu lietošana. Turklāt pozitīvs efekts no tā būtu gan visu valsts autoceļu, gan pašvaldības autoceļu un ielu tuvumā mītošajiem iedzīvotājiem.

Tāpēc “Latvijas valsts ceļi” rosina pārskatīt valsts atbalsta politiku klusāku riepu lietotājiem. Patlaban klusākās (I klases) riepas vidēji ir par 9% dārgākas nekā II klases riepas un par 14% dārgākas nekā III klases riepas.

Riepu marķējumā tiek norādīta informācija ne tikai par degvielas ietaupījumu, kas saistīta ar riepu rites pretestību un drošību, kas saistīta ar riepu vadāmību uz slapja ceļa, bet arī skaņu emisiju. Šobrīd šim marķējumam ir informatīvs raksturs, un patērētāji ir tiesīgi izvēlēties jebkādas riepas.

 

Klusāks ceļa segums vēl tikai top

Nozīmīga ietekme uz esošā trokšņa līmeņa nepalielināšanu ir savlaicīgi veiktiem autoceļu atjaunošanas darbiem. Nākamo piecu gadu laikā “Latvijas valsts ceļi” plāno veikt seguma atjaunošanas vai pastiprināšanas darbus vairākos autoceļu posmos, kuriem tiek izstrādāts trokšņa mazināšanas rīcības plāns. Tiesa, šobrīd vēl nav zināms, tieši kuriem ceļa posmiem tiks veikta seguma atjaunošana.

Plānā uzsvērts, ka Ķekavas apvedceļa būvniecība, kas plānota tuvāko piecu gadu laikā, mazinās trokšņa līmeni autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) tuvumā.

2016. gadā “Latvijas valsts ceļi” sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Transportbūvju institūtu ir uzsākuši izpētes projektu saistībā ar “kluso” ceļa segumu lietošanas iespējām Latvijā. Pozitīva izpētes rezultāta gadījumā un pietiekama finansējuma apstākļos “Latvijas valsts ceļi” tehnisko iespēju robežās plāno izmantot “klusos” ceļa segumus, rekonstruējot trokšņa diskomforta zonās ietilpstošos autoceļu posmus.

 

Troksni_10

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Jāpiekrīt PBR komentāram par dzīvošanu Rīgā dzelzceļa tiešā tuvumā, īpaši minētajās Ķengaraga ielās, kurām līdzās plešas daudzie dzelzceļa Šķirotavas ceļi, uz kuriem dienām un naktīm notiek tādi manevri, ka troksnis daudzkārtīgi atbalsojas ļoti plašā apkaimē. Un līdzīgi trokšņi tieši tāpat traucē tos cilvēkus, kuru mājokļi atrodas pie citiem sliežu ceļiem Rīgā, ieskaitot ostas rajonu ar Krasta staciju. Kad un kādas prettrokšņu sienas tiks uzbūvētas gar dzelzceļu?

  2. Kā būtu ja pirms trokšņu samazināšanas parūpētos par iespēju šos ceļus normāli šķērsot un veikt pagriezienus? Visur atļauti kreisie, tuneļu nav. Pašvaldības par savienojumiem ar pārvadiem nedomā, Valsts ceļi tikai atrakstās ka tas neesot viņu ziņā.

  3. Labāk būtu rūpējušies par ceļiem – nāk atkusnis un viņi daudziem tūkstošiem izkusīs .

  4. Atkal “rūpes par cilvēkiem piepildīs” kungu kabatas…

  5. Normālās valstīs skaņas aizsargsienas pat vienas privātmājas tuvumā autoceļu tuvumā ir pilnīga pašsaprotama lieta. Aizsargsienas, vaļņi vai blīvi koku un krūmi stādījumi skaņas kliedēšanai tiek veidoti vienlaikus ar ceļa izbūvi. Tur nevienam neienāks prātā teikt, ka nevajag, ka paši vainīgi, ka tik tuvu ceļam māju uzcēluši…Tas patiesi ir latviešu unikālā mentalitāte.

  6. Kungi! Beidziet skaldīt matus! Beidziet liekuļot!
    Jūs ‘rūpējaties”par viensētām ceļa malās? Bet ne Saeima, ne MK, ne TIESĪBSARGS, ne slavenais un bagātais “LDz” nekad NAV PAT IEMINĒJIES PAR CILVĒKIEM, kuri GADU DESMITIEM dzīvo ēkās Rīgas pilsētā uz Salaspils, Lokomotīves u.c. ielām PIE PAŠA DZELZSCEĻA. Trokšņi nepārtraukti dienās un naktīs. Maz palīdz pat aizstiklotie balkoni, kuri esot nelikumīgi. Graut caurām diennaktīm tūkstošu cilvēku veselību PAGAIDĀM Latvijā ir likumīgi, jo NAV AIZLIEGTS.

  7. Ko darīt iedzīvotājiem, kuru atkritumus pilsētā izved nakts stundās? Konteineri nakts stundās tiek mētāti, stumdīti un grūstīti. Blakus dzelzceļš, tramvajs un iela…

  8. Ugunsdzēsējiem .policijai un med palīdzības auto aizliegsiet lietot sirēnas ?

  9. Lielākā daļa izvēlejusies dzīvot tuvāk ceļam, nevis ceļš uzbūvēts pie viņu mājām, tāpēc lai paši par trokšņiem arī domā.

    • Kā lai dzīvo tie ļaudis, kuri dzīvo Jelgavā Driksas malā pie atpūtas kompleksa, kur būvprojektā bija aizsargsienu izbūvē, bet praktiski tas tika aizmirsts. Pasākumu laikā logu rūtis dreb.

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +22.2
Alūksne +20.3
Daugavpils +20.7
Saldus +19.0
Liepāja +21.2
Jelgava +19.1
Ventspils +16.1
Limbaži +19
Madona +21.0
Rēzekne +19.6
Draugiem Facebook Twitter Google+