Mazliet alternatīvas brīvdienas
 0

Klāt vasara, un trolejbuss, autobuss, traktors un citi braucamrīki, vējam svilpojot gar stikliem, trakoti ātri, skaļi, priecīgi un dinamiski trauc karstajā gadalaikā iekšā. Šo mazliet nenopietno un liderīgo sajūtu rada un pastiprina divi albumi – interesanti (un galīgi neakadēmiski). Jābrauc līdzi!


Reklāma
Reklāma

 

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Viņus var sastapt galvenokārt alternatīvās mūzikas pasākumos – “Oranžās brīvdienas” spēlē turbo folku, kas nozīmē regeja, ska, metāla, roka, disko un citu stilu sajaukumu, pievienojot tiem folka elementus (lai piedod etnomuzikologi, bet grūti atrast termina folks vietā kādu citu piemērotāku…). Kas vēl? Vairāk vai mazāk sociāli aktīvi teksti (ne velti pat kādas kompozīcijas nosaukums ir “Sociālā taisnīguma vārdā”), nacionālās identitātes pasvītrojums ar tekstiem latviešu valodā (bet koncertos – arī ar zīmīgu nacionālo vizuālo atribūtiku), ļoti dinamisks pulss un robusta instrumentācija, metāla pū-
šaminstrumentu (trompetes, tromboni!) biežais izmantojums. Tas viss padara Inta Ķergalvja mūziku un dziesmu tekstus gandrīz kliedzoši ekspresīvus, bet pozitīvi lādētus. Man “Oranžās brīvdienas” raisa asociācijas ar žurnāla “Dadzis” pārdesmit gadus vecām karikatūrām, un tas nebūt nav saistīts tikai ar humoristiski labestīgo albuma noformējumu vien – mūzika izstaro vitālu, mazliet primitīvu, bet ironisku un mūsu laikam tik piederīgu noskaņu un enerģiju. Ja meklē skanējumu bez glamūra glances un spīdīga iepakojuma – tādu, kāds piederētos īsteni alternatīvām brīvdienām, var ļauties vējam, kas svilpo gar ausīm, kad “Oranžās brīvdienas” uzņem ātrumu – ne velti albuma nosaukums ir “Spīd”, kā spēlējoties ar vārda nozīmi angļu valodā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ja gribas ko sulīgāku un klusinātāku, atliek tik pārsēsties. Mūziķu apvienība “Very Cool People” vilina doties instrumentālā ceļojumā ar lēnīgo tramvaju vai trolejbusu (varbūt pat drezīnu, bet albuma prezentācija notikusi trolejbusā), aicinot baudīt džezu, kas patiesībā jau ietiecas modīgākos – fanka (funk) un fusion laukos. Tieši šo stilu robežās ir veidojusies mūziķu apvienības – tik vēso un foršo ļautiņu specifiskā esības vide. Bungu pulss (Kaspars Grigalis), meistarīgais saksofona sniegums (Toms Rudzinskis),
ģitārista Elvija Grafcova kompozicionālie pieteikumi (viņš ir mūzikas autors), Māra Vitkus taustiņinstrumentu spēle, tāpat kā pārējo, šeit neminēto dalībnieku iesaistīšanās, rada gardu un bezrūpīgu brīvdienu noskaņu. Tas jau ir otrais ļautiņu albums, ierakstīts dažās dienās, vienā elpas vilcienā. Salīdzinot ar mūziķu pirmo debijas disku (2009), šim raksturīga krietni daudzveidīgāka un meistarīgāka mūziķu pašapliecināšanās.