Mobilā versija
+0.5°C
Kristaps, Krists, Klinta, Kristers, Kristofers
Pirmdiena, 18. decembris, 2017
10. augusts, 2017
Drukāt

Līga Rasnača: Mazo algu celšana noteikti nepieciešama (20)

Rasnaca

Līga Rasnača, socioloģe

Valdības rosinātā nodokļu reforma paredz arī minimālā atalgojuma celšanu. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņojusi, ka ministri panākuši vienošanos par minimālās algas celšanu no pašreizējiem 380 eiro mēnesī līdz 430 eiro mēnesī nākamgad. Tādu minimālās algas pieaugumu paredz arī Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018. – 2021. gadam. Tajā pašā laikā paredzēts trīs gadus minimālo algu atstāt nemainīgu (līdz 2021. gadam). Tātad pieņemts lēmums, kas attiecas uz nākamās valdības rīcības brīvību, tādējādi iepro-grammējot lēmumus, kas var tikt pieņemti nākamās Saeimas un valdības darbības laikā. Nav arī zināms, vai paši darba devēji jau pēc pāris gadiem nebūs gatavi celt minimālo algu vēl straujāk. Tāpēc būtu jāpievērš uzmanība ne tikai paredzētajai minimālās algas celšanai, bet arī tālākajai iesaldēšanai, kas var būt pārsteidzīga.

Kas var ietekmēt minimālās algas celšanu nākotnē? Pirmkārt inflācija, cenu celšanās, kas saistīta gan ar iekšējiem faktoriem (piemēram, darbaspēka trūkums, akcīzes nodoklis degvielai), gan ārējiem faktoriem (eiro valūtas vērtības zudums globālajā tirgū). Par citu valstu atalgojuma atšķirībām savā komentārā rakstījis ekonomikas doktors Mihails Hazans (“Mīti un patiesība par IIN progresivitāti nodokļu reformas kontekstā”, delfi.lv 4. augustā), pamatojot nepieciešamību mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā. Pārāk izteikto nevienlīdzību nav iespējams samazināt, neceļot darba ienākumus zemākajā daļā. Tāpēc minimālās algas celšana ir nepieciešama.

Šobrīd minimālo algu saņēmēji “uz rokas” (neto) saņem 322,24 eiro, bet 2018. g. paredzēts pieaugums līdz 346,16 eiro “uz rokas”, tātad pieaugums par 23,92 eiro. Iebildumi izskan no nozaru darba devējiem. Mēģināsim noskaidrot, kuras nozares varētu būt apdraudētas, kurās minimālā atalgojuma celšana var būt nepamatota.

Jau 2016. gadā gandrīz visās nozarēs, par kurām informāciju apkopo Centrālā statistikas pārvalde, neto vidējā darba samaksa pārsniedz paredzēto minimālo atalgojumu. Tas nozīmē, ka nevienā nozarē nevajadzētu draudēt bankrotam pēc minimālās algas celšanas. Tomēr ir nozares, kurās vidējais atalgojums “uz rokas” ir diezgan tuvu minimālajam. Tās ir tabakas izstrādājumu ražošana (2016. gadā vidēji neto 345 eiro), zivju pārstrāde (393 eiro), apģērbu ražošana (402 eiro), ēdināšanas pakalpojumi (407 eiro) un sociālā aprūpe ar izmitināšanu (408 eiro).

Tabakas ražošanā 2016. gadā visā valstī bijuši nodarbināti tikai 26 darbinieki, tāpēc diez vai šī nozare jāņem vērā, nosakot minimālo atalgojuma līmeni. Zivju apstrādē gan 2016. gadā nodarbināti 3563 darbinieki, bet vai tāpēc nebūtu jāpaaugstina viņu algas? Diez vai, jo jau šobrīd nozare žēlojas par darbaspēka trūkumu. Daudz darbinieku no nozarēm ar zemu vidējo atalgojuma līmeni strādā apģērbu ražošanā (8140 darbinieki) un sociālajā aprūpē ar izmitināšanu (9071 darbinieks). Apģērbu ražošanas nozarē Latvijā slēgti vairāki uzņēmumi un darbinieku trūkumu var skaidrot ar zemo atalgojuma līmeni. Iespējams, ka nozares konkurētspējas paaugstināšanai var izmantot tam paredzētos ES struktūrfondu līdzekļus. Diez vai nozare varēs ilgtspējīgi darboties ar tik zemu atalgotiem darbiniekiem.

Sociālajā aprūpē nodarbinātie ir cilvēki, kas dažādos sociālās aprūpes centros, pansionātos diendienā veic fiziski un garīgi smagu darbu, aprūpējot cilvēkus ar garīgās un fiziskās veselības traucējumiem. Domāju, ka sociālajā aprūpē nodarbinātie jau sen pelnījuši atalgojuma paaugstināšanu. Arī pieprasījums pēc sociālās aprūpes nākotnē var tikai palielināties, ņemot vērā sabiedrības novecošanu.

Pārējās nozarēs jau 2016. gadā šobrīd atalgojums būtiski pārsniedza paredzēto minimālās algas līmeni. Citās nozarēs darba devējiem nebūt nav jāsamazina atalgojums, bet gan ir iespēja to izlīdzināt, jo viens no reformas mērķiem ir ienākumu nevienlīdzības samazināšana. Minimālās algas un arī citu mazo algu celšana noteikti nepieciešama, bet atalgojuma līmeņa iesaldēšana ekonomikas izaugsmes laikā diez vai ir pieņemama.

Pievienot komentāru

Komentāri (20)

  1. Nu, pacels algas, bet ceļas arī pārtikas cenu un pakalpojumu slogs.Jāceļ ne tikai mazās algas, bet arī visas pensijas, jo pirktspēja ir dramatiski kritusie pa šiem gadiem.

  2. Aha,atkal sākas kaukšana par darba ražīgumu utt.Sāksim no otra gala.Sākoties krīzei man algu samazināja par 20%.Nu tagad atdeva 19…Tikai,kā ir mainījušās cenas,maksājumi utt.Un psiholoģija arī!Krievu laikā bija paruna:valsts izliekas ka maksā,Es izliekos ka strādāju.Turpat atpakaļ vien esam.Pirmkārt neatdeva visu,otrkārt viss ir dārgāks!Mana darbaspēka izmaksas ir samazinājušās,ergo,darba ražīgums palielinājies!Un kamēr tā demagoģija turpināsies,nedomāju ka kaut kas kardināli mainīsies!

  3. ES valstī Latvijā ir jābūt atbilstošai visai vēlēšanu un nodokļu sistēmai!

  4. Muļķa vietējais Atbildēt

    Bet vai viedimigrāciju pavilks šāda alga? Viedie migranti nebrauks uz Vāciju vai Skandināviju?

  5. Kad sagaidīsim Latvijā? Atbildēt

    Latvijā noteikti nepieciešama Briseles 6% PVN likme pārtikai un Briseles slimokases!

  6. Dīvaina aritmētika Atbildēt

    Rasnača raksta, ka šobrīd minimālo algu saņēmēji “uz rokas” (neto) saņem 322,24 eiro, bet 2018. g. paredzēts pieaugums līdz 346,16 eiro “uz rokas”, tātad pieaugums par 23,92 eiro.
    Man tie cipari izskatās nedaudz citādi:
    Šobrīd minimālo algu saņēmēji “uz rokas” (neto) saņem 288,33 eiro, bet 2018. g. paredzēts pieaugums līdz 346,16 eiro “uz rokas”, tātad pieaugums par 59 eiro.

  7. Latvijā noteikti nepieciešams ir neapliekamais minimums vismaz iztikas minimuma līmenī un samazināta pievienotās vērtības nodokļa(PVN) likme pārtikai,kā praktiski visās pasaules valstīs,kurās ieturēts tiek PVN!!Pat PVN dzimtenē Francijā,tā kopš nodokļa ieviešanas brīža,lielākajai daļai pārtikas produktu,ir nemainīgi 5,5%
    Bet,kas attiecas uz neapliekamo minimumu,tad pat “Latviešu konversācijas vārdnīcā”,kas pēc Latvijas neatkarības atgūšanas ir izdota atkārtoti,šķirklī “Nodokļi”varam izlasīt:”Ienākuma,kas nepārsniedz dzīves uzturēšanai vajadzīgo normu,nevar uzskatīt par aplikšanas objektu.” Vai tad pēc septiņdesmit septiņiem gadiem tas vairs nav būtiski??!

    • NM nemazina nevienlīdzību Atbildēt

      Kādam šīs valsts negausīgās pašvaldības ir jāuztur.
      Neapliekamais minimums nemazina nevienlīdzību un dod vēl lielākas priekšrocības aplokšņu algu maksātājiem.
      Vienīgais no nodokļu instrumentiem, kas mazina nevienlīdzību, ir atvieglojums par apgādībā esošu personu. Tomēr arī tam ir savi sasniedzamības “griesti”.

  8. Lielākā VA ir tur, kur nav MA Atbildēt

    Paradokss, bet lielākā vidējā alga ir valstīs, kur nav valsts noteiktas minimālās algas.

  9. Viņa nav socioloģe Atbildēt

    Kāds sakars minimālajai algai ar ienākumu nevienlīdzības samazināšanu? Vai LU mācībspēki nezin, ka ienākumu nevienlīdzība nav tas pats kas atalgojuma nevienlīdzība?
    Ienākumu nevienlīdzību mēra nevis pēc atalgojuma lieluma, bet gan pēc kopīgajiem ienākumiem (algas, pabalstu, pensiju u.c.) dalītiem uz mājsaimniecības locekļu skaitu, savukārt atalgojuma nevienlīdzība ir tad, ja par vienu un to pašu darbu pēc neatļautas pazīmes (dzimums, tautība, ticība u.c.) maksā atšķirīgu atalgojumu. Latvijas problēma ir tā, ka ģimenes ar bērniem ir un daļa pensionāru nelabvēlīgā situācijā. Un tur ar minimālās algas izmaiņām neko nevar līdzēt
    samazināšana samazināšana

  10. un kāda būtu ieteicamā propoercija pret vidējo? vai min. w jātuvina max w.?:) kur paliek motivācija?

    varbūt vajadzētu kautkā celt arī to, kas virs minimālā?:)

    • Normāla MA ir 40% no VA Atbildēt

      Normāla Minimālā alga ir 40% no Vidējas algas. Normālās sistēmās tā arī dara – ievieš algoritmu, ka MA ir 40% no iepriekšējā gada vidējās algas un automātiski tai seko.
      Ja MA mēģina populistiski stutēt no apakšas, tad sākas visa veida kroplības ar algu kaskādi.

  11. Vai uz nepilniem 1,5 mlj. iedzīvotājiem Valstī , mums vajadzīgas 100 ( !!! ) “gudras galvas ” !?!

  12. Kosmiskos augstumos algas var celt budžeta “iestādījumi ” – Valsts pārvalde , pašvaldību kantori u.t.t.
    Kur lai mazais privātais uzņēmējs lai izrauj tos 430EuR darbinieka algai, ja darbinieks to nenopelna – to Reizniece nepaskaidro !!! Valsts pārvaldē NAV biznesa cilvēki !!! Visu ko viņi prot – celt nodokļus , novilkt ” mazajiem ” pēdējās bikses !!! VID pārbaudēs , par uzņēmēja sūkstīšanos , atbilde ir tikai viena _ NEVARI PAVILKT _ klapē to bodīti ciet !!!

    • tad lai tas mazais privātais uzņēmējs organizē darbu tā, lai darbinieks varētu nopelnīt kaut minimālo algu, nevis pieņemt darbā grāvraci ar lāpstu, bet prasīt efektivitāti kā no ekskavatora!

  13. 100 gudrām galvām arī vajag minimālo algu.

  14. ja jau pacels mazās algas, tad jau proporcionāli tiks paceltas lielās algas!

  15. ,,Šobrīd minimālo algu saņēmēji “uz rokas” (neto) saņem 322,24 eiro” – nav saprotams no kurienes ir ņemti šādi aprēķini, jo, saņemot minimālo algu 380,0 eiro, ja ir iesniegta nodokļu grāmatiņa un apgādībā nav neviena, neto alga ir 275,68, bet, ja ir 1 cilvēks apgādībā un ir nodokļu grāmatiņa, tad alga neto ir 315,93 eiro.
    Lielo algu saņēmēji dzīvo pavisam citā dimensijā, realitāte ir pavisam cita.

    • Lielo algu saņēmēji uzkrājumus ir noguldījuši Eiropā un fleitē pēc Eiropas mērogiem .
      Kas ir lielo algu saņēmēji ?
      Saprihvatizējušies “biznesmeņi”, viņu radi un šoferu dēli.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No CSDD uz slimnīcu

Par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) jauno valdes priekšsēdētāju izvēlēts Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Imants Paeglītis. Viņam ir bakalaura grāds inženierzinātnēs un profesionālais maģistra grāds biznesa vadībā, kā arī ir ilggadēja pieredze vadošos amatos. Kopš 2008. gada Paeglītis ir CSDD valdes loceklis. Veselības ministre Anda Čakša teikusi: “Jaunā valdes priekšsēdētāja uzdevums būs nodrošināt uz iedzīvotāju vērstu pakalpojumu pieejamību lielākajā valsts slimnīcā. Finanšu disciplīna, nepieciešamo cilvēkresursu piesaiste un ārstniecības pakalpojumu pieejamības uzlabošana pacientiem ir galvenie izaicinājumi, ar ko I. Paeglīša kungam un viņa komandai būs jāsaskaras un jārod risinājumi.”

Vai CSDD valdes loceklis ir piemērota izvēle slimnīcas vadītāja amatam?
Draugiem Facebook Twitter Google+