Mazpulki un skauti pabērna lomā 1
Tikai kārtējās runas, bet reālas pārmaiņas diez vai tuvākajā laikā sagaidāmas – tāds secinājums radās pēc vakar Saeimā notikušās Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēdes, kurā sprieda par mazpulku, kā arī skautu un gaidu organizāciju nozīmi valstiskajā audzināšanā un šim organizācijām atvēlēto finansējumu.
Nemitīgos naudas meklējumos
Kaut arī mazpulki, skauti un gaidas, tāpat kā jaunsargi, atzīti par nacionālas nozīmes jaunatnes organizāciju, vērā ņemams finansējums no valsts budžeta tiek tikai Jaunsardzei, kam no Aizsardzības ministrijas budžeta šogad tiek teju 793 000 eiro.
Savukārt mazpulki, kā arī skauti un gaidas ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā. Mazpulki no IZM pērn saņēma 14 000 eiro, šogad plānots piešķirt vēl mazāk – 9638 eiro, teica Mazpulku padomes priekšsēdētāja Randa Medne. Līdzīgs finansējums atvēlēts skautiem un gaidām. IZM pārstāve Sandra Brūna gan minēja citus skaitļus, ko IZM atvēlot jaunatnes organizācijām. Tie esot 57 000 eiro, bet arī šo naudas daudzumu pati S. Brūna atzina par niecīgu. Turklāt par šo finansējumu vēl jācīnās īpašā projektu konkursā.
Dažādiem jauniešu organizāciju īstenotiem projektiem paredzēta arī nauda, kas nāk no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Nils Klints, skautu un gaidu organizācijas pārstāvis, 155. Rīgas skautu vienības vadītājs teica: “Jā, dažādiem pasākumiem ir iespējams iegūt papildfinansējumu, taču organizācijas sekmīgam darbam un attīstībai nepieciešamas arī telpas un kaut viens, divi algoti darbinieki.” S. Brūna piebilda: nevalstiskajām organizācijām novirzīti vēl 140 000 eiro, ko savā teritorijā esošajām organizācijām sadala pašvaldības. Tātad mazpulkiem, kā arī skautiem un gaidām, būtu jāvēršas pēc finansējuma arī pie vietējām varām. To, ka jāuzlabo sadarbība ar pašvaldībām, atzina arī R. Medne. Taču S. Brūnas pieminēto finansējumu saņēmušas vien 35 pašvaldības, tātad ne visām vietējām varām ir nauda jauniešu organizāciju atbalstam.
Apakškomisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte (Nacionālā apvienība) atgādināja, ka jau pirms diviem gadiem Saeimas deputāti rosināja IZM piešķirt nacionālas nozīmes jaunatnes organizācijām pastāvīgu finansējumu, lai tām nebūtu nemitīgi jācīnās par naudu projektiem. Taču joprojām vērojams konstants finansējuma trūkums.
“Te ir jautājums, vai Latvijas politiskā elite saredz jaunatni kā valsts politikas resursu? Katrs šādās jaunatnes organizācijās ieguldīts eiro var dot desmitkārtīgu vai pat divdesmitkārtīgu atdevi,” uzsvēra N. Klints. Arī citi deputāti pauda neizpratni par šādu IZM politiku un vienojās, ka pēc vairākiem mēnešiem jāpārbauda, vai pastāvīgs finansējums mazpulkiem, skautiem un gaidām beidzot piešķirts, kā arī atzina, ka, iespējams, par šo problēmu būtu jārunā arī citās Saeimas komisijās.
