Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. februāris, 2014
Drukāt

Mazs infarkts – liela problēma

Foto - LETAFoto - LETA

Apmēram 10 – 15% infarktu notiek nemanāmi, taču tas nenozīmē, ka sirdij tiek nodarīts mazāks ļaunums. Tas liecina par asinsvada sašaurinājumu, tādēļ ārstējams tieši tāpat kā plašs infarkts – jo ātrāk, jo labāk, uzsver Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, asociētais profesors Andrejs Ērglis.

“Sirdi baro trīs lielas vainagartērijas, no kurām atiet mazāki zariņi. Ja tajās nogulsnējies holesterīns un plīst aterosklerotiskā plātnīte jeb panga, rodas asinsvada nosprostojums jeb tā sauktais lielais infarkts, kad plašai zonai pietrūkst skābekļa un svarīgi iespējami ātrāk atjaunot asins apgādi,” skaidro A. Ērglis. “Savukārt gadījumos, kad šis process notiek lēnām vairāku gadu laikā vai arī bojājums radies mazā artērijā, infarktu var nejust, it īpaši, ja cilvēkam ir augsts sāpju sliek­snis. Receptori jeb nervu gali ir mazāk jutīgi cukura diabēta slimniekiem. Bieži vien šis process notiek lēni sportiskiem cilvēkiem vai gadījumos, ja asinsvadam ir tā sauktās kolaterāles jeb apvadceļi, kas radušos problēmu mazliet “piesedz”.” Šādās situācijās pacienti stāsta, ka jutuši sirdi nedaudz pastreikojam, un tikai kardiogrammā atklājas, ka sirdī ir rētas, jo bijis, tautas valodā runājot, mikroinfarkts. Ja pacients pārcietis infarktu un nevēršas pie ārsta, ar laiku rētas var izraisīt aritmiju, jo bojāti impulsu vadīšanas ceļi. Ja asinsvads bijis aizsprostots, pamazām var izveidoties sirds mazspēja.

Parasti tomēr sirds liek par sevi manīt ar spiedošu sajūtu aiz krūšu kaula, tā var izplatīties uz roku, žokli vai lāpstiņām. Tas rada aizdomas par sirds muskuļa skābekļa badu jeb stenokardiju, kas ir infarkta priekšvēstnesis. Jāatceras, ka stenokardija var izpausties arī kā sāpes kuņģī, slikta dūša, vājums vai galvas reibonis. Sirds noteikti jāpārbauda, ja sāpes rodas fiziskas slodzes laikā.

Infarktam raksturīgas izmaiņas var redzēt kardiogrammā. Bojā gājušo miokarda šūnu vietā sirdī ir ieauguši saistaudi un izveidojušās rētas, taču tikai uz šo izmeklējumu vien nevar paļauties. Jāveic arī veloergometrija, lai pārbaudītu sirds izturību slodzes laikā, un ehokardiogrāfija miokarda saraušanās spēju novērtēšanai. Ja šie izmeklējumi liecina, ka sirds slikti panes fizisku slodzi, parasti nepieciešams nākamais izmeklējums – koronārā angiogrāfija – sirds asinsvadu pārbaude ar kontrastvielu.

Padomi 


Kā sargāties no infarkta


Regulāri kontrolēt holesterīna līmeni asinīs, ārstēt paaugstinātu asinsspiedienu un cukura diabētu, lai netiktu bojāti asinsvadi.

Atturēties no trekna ēdiena, nodrošināt sirdij atbilstošu fizisku slodzi, nesmēķēt.

Jauniešiem pārbaudīt sirdi 9 – 11 un 18 – 20 gadu vecumā, bet asinsspiedienu mērīt jau no trim gadiņiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+