Mecenāts Zuzāns: Sirdsapziņas pārmetumu man nav! 2
No sestdienas, 29. jūlija, līdz 17. septembrim Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja galvenajā ēkā būs aplūkojama mākslas mecenātu Jāņa un Dinas Zuzānu kolekcijas izstāde “TOP no top”, kas piedāvās Latvijas mākslas pārskatu neierastā interpretācijā, uzsverot privāto aspektu. Latviešu valodā divējādi izrunājamais burts “o” Zuzānu kolekcijas izstādei piešķir rotaļīgumu ar konceptuālu norādi. No vienas puses “TOP” ir anglicisms, kas apzīmē hierarhistisku, pēc dažādiem vērtēšanas kritērijiem veidotu kārtību. No otras, latviešu darbības vārds “top” raksturo procesu ceļā uz pilnību.
– Māksla jums ir kaisles, prestiža vai arī ieguldījumu objekts?
Jānis Zuzāns: – …Velns to zina… pasija, kaislība! Ja runā par kolekcionēšanu. Piemēram, mēs ilgi un neatlaidīgi mēģinājām iegūt Birutas Baumanes “Labrenča tirgu”. Citus darbus māksliniece tika piedāvājusi pati, bet šo viņa nekādi negribēja pārdot. Varbūt tas saistījās ar kādām jaunības atmiņām, nezinu. Bet mani ārkārtīgi fascinēja glezna ar Latvijas vēstures elpu, ar šo gadatirgos sajūtamo glamūrīgas ārienes nepārklāto latviskās identitātes kodu. Tajā darbā ir kaut kas tik ļoti dziļš, tīrs, patiess… Februārī māksliniece šķīrās no dzīves, un maijā mēs gleznu nopirkām no viņas meitas.
– Sakiet, vai reizēm tomēr nejūtaties morālas dilemmas priekšā – piemēram, starp” grēcīgu” “Fēniksa” azartspēļu biznesu un atbalstu “tīrai” mākslai?
– Vai žurnālistika arī nav grēcīga? Viena avīze pieder te vienam oligarham, te otram…
– Piederība vien vēl ne par ko grēcīgu neliecina.
– Nu, es jau spriežu pēc dažām sarunām “Rīdzenē”…
– Ja es tomēr lūgtu atbildēt pēc būtības?
– Nekādas dilemmas manī nav. Pirmkārt, mūsu bizness ir likumīgs un pilnīgi legāls. Mēs to uztveram kā izklaidi, nevis peļņas avotu… Nekādu sirdsapziņas pārmetumu man nav…
Pilno sarunu ar mākslas mecenātu lasiet piektdienas, 28. jūlija, “Latvijas Avīzē” vai e-izdevumā.
