Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
23. jūlijs, 2014
Drukāt

Mecenātu stipendijas – atspaids arī amatu apguvējiem

Foto-Dainis BušmanisFoto-Dainis Bušmanis

Jau kādu laiku ierasts, ka labākie universitāšu studenti var saņemt ne tikai valsts, bet arī mecenātu stipendijas. Tagad šādu atbalstu izcilākajiem audzēkņiem sāk sniegt arī profesionālās izglītības iestādes.

Rīgas Valsts tehnikumā (RVT) jau izveidotas divas mecenātu stipendijas. Būvinženiera Jāņa Vira stipendija paredzēta audzēkņiem, kuru sekmes ir īpaši labas un izcilas. Jānim Viram pirms kara Rīgā piederējušas vairākas ēkas, kuras ar testamentu novēlētas dažādām organizācijām. Daļa līdzekļu, kas gūti no ēkas Brīvības ielā 68, testamentā novēlēti RVT. Stipendijas saņēmējus ik mēnesi atestē. Ja sekmes saglabājas labas, stipendiju var turpināt saņemt visu gadu. Maijā, jūnijā, jūlijā un augustā stipendija piešķirta septiņiem tehnikuma audzēkņiem.

Otra mecenātu stipendija, ko izsniedz RVT, ir Gustava Vanaga piešķirtā, kas paredzēta par izciliem sasniegumiem mācībās tieši topošajiem ķīmiķiem. Šogad stipendija tikusi Ivo Kupinam, kurš rudenī sāks mācības jau ceturtajā – pēdējā – kursā un plāno kļūt par ķīmijas tehnologu.

Finansējumu G. Vanaga stipendijai sarūpējuši viņa mantinieki. Iecerēts arī izgatavot koka plāksni, kurā iegrebs gan I. Kupina, gan nākamo studentu vārdus, lai tehnikuma audzēkņiem atgādinātu par izcilā Latvijas ķīmiķa Gustava Vanaga stipendijas ieguvējiem.

Galvenais – 
paša mērķtiecība


RVT direktora vietniekam Ilgvaram Forandam sevišķs prieks, ka pirmo stipendiju saņēmis Ivo Kupins, kurš esot “ļoti interesants puisis”. Sarunā ar Ivo par to pārliecinos arī pati. “Vienmēr esmu interesējies par eksaktajām zinātnēm, jo tās palīdz saprast pasauli. Sākumā gan vairāk aizrāvos ar bioloģiju, ieguvu pat otro vietu bioloģijas mācību olimpiādē valsts līmenī,” stāsta jaunietis. Taču vēlāk viņam šķitis, ka bioloģija dabu vairāk klasificē, nevis izskaidro, tāpēc pievērsies fizikai un ķīmijai. Spītējot stereotipam, ka visiem izcilajiem skolēniem jāpabeidz prestižākās ģimnāzijas, Ivo pēc pamatskolas pabeigšanas devās uz tehnikumu. Viens no iemesliem: vēlējies ātrāk apgūt profesiju. Puisim arī patīk, ka pasniedzēji tehnikumā pret jauniešiem izturas citādi nekā skolotāji skolā: profesionālā mācību ie­stādē var justies vairāk pieaudzis. Turklāt Ivo uzskata, ka panākumi izglītojoties ne tik daudz atkarīgi no mācību iestādes, cik no paša mērķtiecības. Centralizēto eksāmenu ķīmijā Ivo nokārtoja ļoti augstā līmenī, sniedzot 94 procentus pareizu atbilžu. Šis rezultāts un vidējā atzīme virs astoņām ballēm ļāva Ivo tikt pie stipendijas. “Sevis izglītošana ir krietni mērķtiecīgāka, tā var sasniegt vairāk. Es gribētu studēt, taču manai pārliecībai vairāk atbilst studijas neklātienē,” skaidro Ivo. Šovasar Ivo jau sācis darba gaitas nozarē, ko apgūst RVT. Puisis strādā uzņēmumā “HC Betons”, kur vispirms bijis praksē, bet nu pieņemts arī darbā uz vasaru. Ivo domā, piemēram, par to, kā ar ķīmijas palīdzību novērst to, ka karstā laikā betons 
saraujas.

Daudz kur 
pietrūkst iespēju


Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) nav apkopota informācija par to, vai vēl kādās profesionālās izglītības iestādēs izcilākajiem audzēkņiem ir iespēja saņemt mecenātu stipendijas. Inta Šusta, IZM Izglītības departamenta direktora vietniece profesionālās izglītības un starptautiskās sadarbības jomā, teic, ka stipendijas ir viens no veidiem, kā veicināt profesionālās izglītības pievilcību un pieejamību. Jo sevišķi svarīgi ar mecenātu stipendiju palīdzību būtu piesaistīt audzēkņus tautsaimniecībai prioritārās nozarēs, kas ne vienmēr ir pievilcīgas sarežģītības un attiecīgi nopietno mācību dēļ.
”Būtisks atspaids audzēkņiem ir, piemēram, iespēja izmantot stipendiju, lai samaksātu par ceļu uz un no mācību vietas, jo krīzes dēļ transporta izdevumi profesionālo skolu audzēkņiem no valsts budžeta vairs netiek segti.

Aptaujātie izglītības iestāžu direktori atzīst, ka šādas stipendijas var palīdzēt celt profesionālās izglītības prestižu, taču viņu vadītās skolas pagaidām nav radušas līdzekļus, lai varētu izmaksāt vēl kādas – ne tikai valsts un Eiropas Sociālā fonda piešķirtās.

“Mūsu koledžas profils ir tāds, ka pat nezinu, kurš varētu piešķirt mecenātu stipendijas. Sagatavojam lauksaimniecības speciālistus mazām un vidējām saimniecībām, un tās nav tik bagātas, lai dotu stipendiju. Savukārt autotransporta programmu audzēkņiem šīs nozares uzņēmēji jau palīdz ar to, ka piedāvā prakses vietas un cenšas arī samaksāt par padarīto. Ar bijušajiem absolventiem uzturam sakarus, bet viņi palīdz citādi: ir ziedojuši naudu, lai mēs varētu izdot grāmatu par koledžas vēsturi un lai varētu noorganizēt salidojumus,” stāsta Malnavas koledžas direktors Juris Bozovičs.

Ventspils tehnikuma direktore Kristīne Vāgnere arī teic: šobrīd tehnikumam nav atbalstītāju, kas būtu gatavi dot naudu stipendijām. Piemēram, bijušie absolventi labprātāk palīdz ar prakses vietu piešķiršanu. Viņa pieļauj: ja pieaugs profesionālās izglītības prestižs, arī mecenātu būs vairāk.

Atšķiras direktoru viedoklis par to, vai iespēja saņemt īpašas stipendijas stimulē jauniešus labāk mācīties. J. Bozovičs uzskata: tiem, kuri labi mācās, iespēja tikt pie stipendijas, ir papildu stimuls. Taču daļai audzēkņu materiālais stāvoklis ir labs un tā nemaz nav vajadzīga, daļa uzskata, ka nav jēgas censties, jo ļoti labus vērtējumus un līdz ar to arī stipendiju tāpat nesaņems. Savukārt K. Vāgnere domā: stipendijas ir ļoti nozīmīgas, jo audzēkņi daudz vairāk raizējas par sekmēm, kopš sekmīgajiem ir iespējas saņemt ESF stipendijas.

UZZIŅA

Sekmīgi profesionālo skolu audzēkņi saņem valsts stipendiju 10 līdz 14 eiro mēnesī un Eiropas sociālā fonda stipendiju – līdz 118 eiro mēnesī.

Jāņa Vira stipendija Rīgas Valsts tehnikuma audzēkņiem ir 30 eiro mēnesī. Gustava Vanaga stipendija Rīgas Valsts tehnikuma izcilākajam topošajam ķīmiķim ir 150 eiro un to izmaksā vienu reizi.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+