Foto: uainfo.org

Medaļa atklāj patiesību par Krimas aneksiju 4

Lai gan Maskava apgalvo, ka neesot plānojusi Krimas aneksiju, vienīgi nākusi palīgā pussalas iedzīvotājiem, kas referendumā paši nobalsojuši par pievienošanos Krievijai, skaidru norādi uz šo notikumu patieso būtību sniedz Krievijas Aizsardzības ministrijas iedibinātais jaunais apbalvojums – piemiņas medaļa “Par Krimas atgūšanu”, kas jau dažas dienas pēc referenduma tika pasniegta Krimas premjerministram Sergejam Aksjonovam, Krievijas Melnās jūras flotes vadībai, jūras kājniekiem un bijušajiem specvienības “Berkut” kaujiniekiem.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Notriektā tautumeita 7
SVF: Krievijas ekonomika augs straujāk par visām pasaules attīstītajām ekonomikām
Lasīt citas ziņas

Kā nesen ievērojis ukraiņu vēsturnieks un žurnālists, Luhanskas apgabala pašaizsardzības aktīvists Vladimirs Prosins, medaļas otrajā pusē norādīts precīzs Krimas operācijas laiks – “2014.gada 20.februāris – 18.marts”. “Dīvains operācijas sākuma datums,” viņš atzīmējis savā feisbuka profilā. “Te nu jums būs “brīvs Krimas tautas gribas izpaudums” un “iedzīvotāju masveida atbalsts”.”

Proti, tādējādi apliecināts, ka operācija sākusies vēl pirms Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča bēgšanas no Kijevas, tieši dienā, kad toreizējais Ukrainas iekšlietu ministrs deva pavēli vērst ieročus pret Maidana aizstāvjiem Kijevā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Janukovičs steigšus pameta savu rezidenci pie galvaspilsētas naktī uz 22. februāri, bet nākamajā naktī caur Sevastopoli bēga uz Krieviju. 1.martā Krievijas parlaments apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā, tūlīt pēc tam Krimā parādījās “zaļie cilvēciņi”, 16. martā notika “referendums”, 18.martā Putins parakstīja līgumu ar Krimas līderiem un 21. martā Krievijas Federācijas padome ratificēja vienošanos par Krimas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.

Krievijas aizsardzības ministrija nav komentējusi šīs medaļas tapšanas vēsturi un savā interneta vietnē izdzēsusi jebkādas norādes uz šo apbalvojumu, bet kolekcionāri saglabājuši aizsardzības ministra Sergeja Šoigu pavēles un medaļas apraksta faksimilus.

Jau tūlīt pēc medaļas pasniegšanas eksperti medijos pauda izbrīnu, ka tā tapusi neticami īsā laikā, jo gan medaļas maketēšana un dizaina apstiprināšana, gan nokalšana prasa ilgāku darbu.

Ukrainas investoru izdevuma “Birževije Novosti” analītiķi uzskata, ka informācija par medaļu nav viltojums, jo to apliecina vismaz divi avoti – “Vikipēdija” un aprīļa sākumā medijos lasāmā Krievijas valsts apbalvojumu ražotāja – uzņēmuma “Russkaja lenta” – dižošanās par tik steidzama pasūtījuma operatīvu izpildi. Arī uzņēmuma interneta vietnē lasāma informācija par steidzamu Aizsardzības ministrijas pasūtījumu šādas medaļas izgatavošanai. Tā gan publicēta bez datuma, bet ar norādi, ka pasūtījums saņemts “pēc lēmuma par Krimas atgriešanos Krievijas sastāvā”.

Savukārt kāds videoieraksts liecina, ka odiozais Krievijas politiķis Konstantīns Zatuļins šo medaļu rādījis veterāniem jau 17. martā, tātad tā bijusi gatava jau pirms oficiālā operācijas beigu datuma.
Eksperti domā, ka šāda medaļa vēsturniekiem, juristiem, diplomātiem, politologiem un citiem speciālistiem var kalpot kā oficiāls pierādījums par “Krimas atgūšanas” hronoloģiju un šo notikumu patieso būtību, kas krasi atšķiras no Kremļa propagandistu sniegtās versijas.

Reklāma
Reklāma

Jau ziņots, ka Putins pirms divām nedēļām pirmo reizi atzina, ka Krievijas karavīri atradušies Krimā pirms referenduma un tā laikā, lai “nodrošinātu apstākļus brīvam balsojumam”, bet noliedza ziņas, ka Maskava plānojusi aneksiju.

Tādējādi Krievijas politiķiem būtu jāatbild uz jautājumu, kādēļ medaļā minētais “Krimas atgūšanas operācijas” sākuma datums ir pretrunā ar Putina apgalvojumu, ka pussalas pievienošana Krievijai neesot bijusi plānota un lēmums pieņemts, tikai saņemot ziņas par “vietējo iedzīvotāju noskaņojumu pēc likumīgā prezidenta Janukoviča gāšanas”.

Viņiem būtu arī jāizvērtē, kā no starptautisko tiesību viedokļa vērtēt faktu, ka operācija sākta, pie varas vēl atrodoties oficiāli ievēlētajam un starptautiski atzītajam prezidentam Janukovičam, kā arī to apstākli, ka šis datums sakrīt ar dienu, kad Kijevā “nezināmi snaiperi” nošāva vairāk nekā simts Maidana aizstāvju.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.