Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
14. augusts, 2012
Drukāt

Medaļas jaunam atspērienam

Foto-Viesturs SerdānsFoto-Viesturs Serdāns

Latvijas Volejbola federācija cer uz valsts un pašvaldību lielāku atbalstu

 

Pirms sešiem gadiem Latvijas pludmales volejbolistiem sapņu robeža bija kvalificēšanās olimpiskajām spēlēm. Londonā mums bija divi pāri, abi izkļuva no grupas, un viens izcīnīja medaļas.

Latvijas Volejbola federācijas (LVF) ģenerālsekretārs Egils Cīrulis uzskata, ka lielais progress izskaidrojams ar mērķtiecīgu darbu un arī talantu.

– Bez dotībām tik augstu sasniegumu nemēdz būt, taču arī talantīgajiem ir ļoti daudz darba jāieliek, un viņi to izdarījuši. Ne tikai Mārtiņš un Jānis, bet arī Aleksandrs un Ruslans. Londonā redzējām, ka dalībnieku līmenis ir ļoti līdzīgs, rangā augstāk esošajiem bija lielāka likme, taču tas nenozīmē, ka pārējie ir galvas tiesu švakāki.

– Pļaviņš un Šmēdiņš sader kā cimds ar roku?

– Viņi ir ļoti daudzpusīgi. Būtiski ir noskaņoties katrai spēlei, un to viņi māk izdarīt. Prieks, ka spēja noturēt savu līmeni visa turnīra garumā. Jebkurš no pasaules ranga pirmā piecdesmitnieka var savu reizi uzvarēt līderus, bet, lai tos pieveiktu tik daudz reižu vienā turnīrā, jābūt maksimālai koncentrēšanās pakāpei katrā spēlē.

– Zinot, ka sezonas laikā viņi trijniekam netuvojās ne reizi, vai ticējāt iespējai uzkāpt pjedestālā?

– Sportisti un treneris izvirza galveno mērķi, un, ja tas ir olimpiskās spēles, tad tam arī gatavojas. Svarīgi bija arī noturēties olimpiskajā reitingā. Treneris Aigars Birzulis visu sezonu bija mierīgs, jo zināja, kas vajadzīgs. Londonā viņš bija satraucies, bet ne Pasaules kausa sacensību posmos.

– Kādas ir LVF iespējas palīdzēt labākajiem pludmales volejbolistiem?

– Pirmais, ko var darīt birokrāti, – netraucēt. Mēs palīdzam daudzajās blakus lietās – papīru darbs, termiņi, arī sponsoru meklēšana. Ļoti daudz devusi Latvijas Olimpiskā komiteja, bet bez mūsu iesaistīšanās šo finansējumu nevarētu saņemt. Federācija neražo naudu, mūsu uzdevums ir palīdzēt to sameklēt. Ar visām jumta organizācijām mums jārunā, jo, kad sportistam neiet, tās gatavas viņu izmest no aprites.

– Kādu volejbolu gribat vairāk attīstīt – klasisko vai pludmales?

– Kad mani uzaicināja par LVF ģenerālsekretāru, volejbola sabiedrībā bija sa­traukums, ka pārveidošu to par pludmales volejbola federāciju. Klasikā jāiegulda daudz lielāks darbs un resursi, taču mums ir talantīgi volejbolisti – izlases kodols spēlē spēcīgos ārvalstu klubos. Starptautiskajā arēnā novērtē mūsu lielo volejbolu, jo šogad, gatavojoties Eiropas čempionāta kvalifikācijai, bija tik daudz pārbaudes spēļu piedāvājumu, ka bijām spiesti atteikt. Iepriekšējā ciklā lūdzāmies, lai būtu, ar ko uzspēlēt.

– Tad paliks kā līdz šim – klasiskajā volejbolā gatavosies arī pludmalē spēlētāji? No četriem olimpiešiem taču vienīgi Aleksandrs Samoilovs nav spēlējis zālē.

– Visi pamati tiek ielikti zālē, tehnika un kustības ir vienas un tās pašas. Specializācija varētu sākties no 14 vai 15 gadu vecuma.

– Vai masveidība turpmāk varētu kļūt lielāka?

– Vajadzētu mainīt valsts politiku bērnu sportā un sporta skolās. Pašreiz rodas pirmie aizmetņi privātajām volejbola skolām – Ingunas Minusas skola. Ceru, ka radīsies Raimonda Vildes un Pāvela Seļivanova volejbola skola, kas konkurēs ar valsts sporta skolām. Kad konkurence pieaugs, tad arī būs labāki rezultāti. Visu noteic tas, cik kvalitatīvi strādā ar jauniešiem.

– Vai Latvijā arī citās pilsētās varētu parādīties tādas pludmales volejbola halles kā “Brazīlija” Rīgā?

– Bijuši daudzi projekti – Daugavpilī, Ventspilī. Paredzu, ka tagad šis jautājums atkal nāks dienasgaismā. Jo vairāk būs, jo labāk. Mums vajadzīgi arī labi libero posteņa spēlētāji klasikai, un viņus varētu saražot pludmales volejbols. Tāpat kvalitatīvas “pusītes”. Abi veidi viens otram var palīdzēt.

– Varbūt šādas halles vajag dotēt no valsts budžeta?

– Privātās investīcijas “Brazīlijā” ne mirkli nav atpelnījušās, un valsts palīdzība ir ļoti nepieciešama. Tādi centri kā “Brazīlija” nekur nepastāv tikai ar privāto naudu – visur ir valsts vai pašvaldības atbalsts. Mums ir tikai uzņēmēju entuziasms, dažādu iemeslu dēļ nav izdevies panākt, lai mūs sadzird.

– Vajadzēja šo ideju jau Londonā likt aiz auss premjeram Valdim Dombrov­skim.

– Ja premjers tik vienkārši varētu palīdzēt… Te pat svarīgāka ir pašvaldību attieksme. Iesim un lūgsim palīdzību. Šī medaļa ir iemesls, lai tas notiktu. Ārzemēs nekad iepriekš nav bijis tik daudz par Latviju runāts saistībā ar olimpiskajām spēlēm, jo mūsu puiši noturēja uzmanību no pirmās dienas līdz pēdējai. Domāju, ka tagad esam pelnījuši atbalstu, lai “Brazīlija” nenogrimtu. Privātais investors ir lielās pārdomās, vai varēs pavilkt šo pasākumu vienatnē.

Piezīme. Abi Latvijas olimpiskie dueti “Brazīlijā” trenējušies par brīvu. Ne ļoti daudz, bet īres maksā savāktos apaļa summa. Kad izslēdzu diktofonu, Egils Cīrulis arī pateica, cik lieli ir centra kopējie mīnusi. Summa patiešām iespaidīga un tikai palielinās.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+