Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
15. marts, 2012
Drukāt

Medību projektiem naudas nepietiek

medtornis_leta

Pagājušajā gadā Medību saimniecības attīstības fonds (MSAF) finansēja divpadsmit projektus par kopējo summu 99 532 lati. Par šā gada atbalstāmajiem projektiem fonda padome vēl tikai lems.

 

Par to, kā notiek projektu vērtēšana un piešķirtās naudas lietderīga izmantošana, izjautāju Zemkopības ministrijas Meža departamenta meža resursu un medību nodaļas vecāko referentu Jāni Bāru.

– Kad MSAF tiek ieskaitīta nauda, kā notiek līdzekļu piešķiršana?

– Tā kā valstī pašlaik nevar būt ne runas par atsevišķiem specbudžetiem, tad MSAF tāpat kā visiem citiem līdzīga rakstura fondiem savi – no valsts budžeta ieskaitītie – līdzekļi jāizlieto finanšu kalendārā gada ietvaros. Tas nozīmē, ka uzzinām par kārtējo gada fonda budžeta apmēru janvārī un tad aktualizējam un noteiktā kārtībā apstiprinām fonda līdzekļu izmantošanas vadlīnijas, izsludinām un noteiktu laiku gaidām projektu pieteikumus. Tam seko pieteikumu izvērtēšana trijos līmeņos un līgumu slēgšana.

Tas viss prasa laiku un reāli projektu veicēji pirmo fonda atbalstu saņem tikai marta beigās, bet pēdējām izmaksām jābūt veiktām decembrī, tādējādi ļoti būtiski apgrūtinot fonda līdzekļu izlietojumu, piemēram, nevaram neko pataupīt nākamajiem periodiem kādu lielāku plānu realizēšanai. Protams, pašreizējā situācijā, kad konsolidācijas aktivitāšu dēļ MSAF no valsts budžeta saņem atpakaļ tikai nelielu daļu no Medību likumā paredzētajiem līdzekļiem, ar grūtībām spējam nodrošināt minimālo programmu, kas vitāli nepieciešama ne tikai Latvijas mednieku saimei, bet arī sabiedrībai kopumā. Piemēram, ja nebūs regulāru pētījumu par lielo plēsēju populāciju stāvokli, Eiropas Savienība vilkus un lūšus medīt aizliegs, ja tos medīt aizliegs, tad tas neglābjami atsauksies uz citu sugu savvaļas dzīvnieku populācijām un arī mājdzīvnieku ganāmpulkiem. Sāksies ķēdes reakcija ar nevēlamām sekām.

 

Medību pamatmērķis un būtība ir regulēt savvaļas dzīvnieku populāciju blīvumus, lai nodrošinātu ekoloģisko stabilitāti (neļaujot kādai sugai pārmērīgi savairoties un tādējādi “izēdot” citu sugu dzīvniekus) un neapdraudētu saimniecisko darbību (lauksaimniecisko un mežsaimniecisko ražošanu).

 

Līdzīgi ir ar ūdensputniem un ar pētījumu par pārnadžu populāciju maksimālajiem un kritiskajiem blīvumiem, kur dati ievācami vairākus gadus, lai uz tiem balstītie secinājumi būtu zinātniski pamatoti un ticami – informācija nepieciešama katru gadu. Tā kā fondam līdzekļi ir apgrozāmi tikai vienā kalendārajā gadā, šādus projektus esam spiesti apstiprināt katru gadu no jauna.

– Kāds ir vērtēšanas mehānisms, kas to veic?

– Projektu vērtēšana notiek trijos līmeņos – MSAF sekretariāts izvērtē projektu veikumu kvalitāti – vai pareizi aizpildītas pieteikuma formas; fonda konsultatīvā padome, iesniedzot savu vērtējumu, realizē procesa caurspīdīgumu un sabiedrības pārstāvniecību projektu izvērtēšanā. Fonda padome, ko vada zemkopības ministre, pieņem lēmumu par projektu atbalstīšanu vai finansējuma atteikšanu, ņemot vērā konsultatīvās padomes rekomendācijas.

– Cik reizes gadā viena projekta izpilde tiek kontrolēta?

– Trīs reizes. Īslaicīgie projekti divas reizes. Projektu pirmais posms jāizstāv padomes sēdē klātienē, par otro posmu jāiesniedz informatīvais ziņojums (“īsie” projekti aizstāv noslēguma pārskatus padomes sēdē), trešais posms beidzas ar noslēguma pārskatu aizstāvēšanu padomes sēdē. Līdzekļu izmaksa notiek nevis vienā reizē, bet pakāpeniski pa posmiem. Ja konkrēta posma rezultāti aizstāvēšanā netiktu pieņemti, nākamais maksājums netiek pārskaitīts, bet tiktu dots laiks novērst nepilnības un noteikta atkārtota aizstāvēšana. Projektu veikšanas laikā fonda sekretariāts savas kompetences ietvaros seko līdzi projektiem to veikšanas vietās. Papildus tam projektu veicējiem tiek prasīts dokumentāciju saglabāt piecus gadus – gan projektu veikšanas laikā, gan piecu gadu periodā pēc to realizācijas ir iespējams veikt papildu pārbaudes.

– Vai ir bijuši gadījumi par 2011. gada projektiem, kad ir atklātas nelikumības? Kādas sankcijas tiek vai var būt pieņemtas par to?

– Nē, tādi gadījumi nav bijuši.

 

Vēl vairāk – MSAF darbību kopumā un atsevišķi projektus pēdējo divu gadu laikā ir pārbaudījuši Valsts kontrole, KNAB, Kriminālpolicijas pārvalde, fonds ir izpētīts arī Valsts kancelejas pasūtīta fondu pētījumu ietvaros, bet nekādas nelikumības nav tikušas konstatētas. Jā, ir saņemti ieteikumi fonda darbības pilnveidošanai, bet pārkāpumu nav bijis.

 

Ieteikumi ņemti vērā, un pašlaik virzību sācis MSAF nolikuma grozījumu projekts. Kā sankcija var tikt piemērota piešķirto līdzekļu atmaksa atpakaļ fondā.

– Lūdzu, komentējiet viena – Latvijas Mednieku kinoloģiskās apvienības – projekta izpildi!

– LMKA savlaicīgi izsludina savus pasākumus, šī informācija un tātad arī iespējas piedalīties rīkotajās aktivitātēs interesenta statusā ir katram, kas to vēlas. Lietpratēji zina, ka medības bez suņiem ir kā kāzas bez mūzikas. Vēl vairāk, medību suņkopība Latvijā pašlaik nebūt nav augstākajā līmenī, tā balstās uz entuziastu pleciem un makiem, tāpēc mēs esam uz robežas zaudēt savu patiesi nacionālo vērtību – Latvijas dzinējsuni. Pēdējos gados arī MSAF nav pietiekami turīgs, lai atbalstītu šādas aktivitātes apjomīgāk, tas ir pats minimums, ko fonds var darīt lietas labā. Vērtēt? Iesākumā gribētos precizēt – kas ir tiesīgs vērtēt? Mednieki. Jo MSAF līdzekļi par 100% ir nauda, kas nākusi no mednieku makiem – sākotnēji tā ieskaitīta valsts budžetā un vēlāk tikai daļējā apjomā piešķirta MSAF.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+