Mobilā versija
+14.5°C
Milija, Maiga
Svētdiena, 25. jūnijs, 2017
14. jūnijs, 2017
Drukāt

Medību tērpu evolūcija Ventspils muzejā

Foto: FotoliaFoto: Fotolia

No 16. jūnija Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī būs apskatāma izstāde “Eksotiskās medības”, kurā savijušās vairākas tēmas – zvēri kā medījumi, īpašie medību tērpi un aksesuāri, kurus iedvesmojusi eksotiska fauna, LA.lv uzzināja muzejā.

Tērpi un aksesuāri izstādei nākuši no Aleksandra Vasiļjeva fonda kolekcijas, savukārt dzīvnieki – dažādi gan vietējās faunas, gan eksotisku zvēru izbāzeņi – no Ventspils muzeja un privātkolekcijām.

Medības aizlaikos tika saistītas ar izdzīvošanu un pārtikas sagādi, taču mūsdienās medības var saistīt arī ar īpašu tērpu vai aktuālu akcentu medībām. Izstādē būs skatāmi vairāk nekā piecsimt dažādu aksesuāru, kas saistīti ar medību tēmu un ap trīsdesmit tērpu, kuros būs iespēja izsekot medību modes tendencēm, sākot ar 19. gs. 70. gadiem līdz pat 20. gs. 60. gadiem.

“Jau izsenis visas cilvēces attīstības laikā medības ir bijusi vīriešu nodarbošanās. Protams, aizlaikos nebija īpašu medību apģērbu, un mednieka galvenais uzdevums bija saplūst ar apkārtējo vidi. Medniekam bija jābūt nemanāmam. Taču vēlākos laikos, medības kļūst par izklaides, nevis izdzīvošanas veidu. Tā laika aristokrātiem nerūpēja, cik rubeņu bija nošauts, un viņi neskaitīja noķertās meža irbes, viņus satrauca tikai viens – kā labāk pavadīt brīvo laiku. Sāk parādīties medību apģērbs, kas gūst izplatību ne tikai starp kungiem, bet arī starp kalpotājiem un dzinējiem, kas medībās dodas tērpti livrejās. Paslēpties mežā šādā apģērbā nebija iespējams. Parasti šāds apģērbs bija muižnieka ģerboņa krāsās, un cilvēks tajā bija pamanāms jau no tālienes,” izstādes ideju komentē Aleksandra Vasiļjeva fonds.

17., 18. gs. medību kostīma dominējošā krāsa bija sarkanā. Varētu domāt, ka tik košas krāsas kostīms var aizbiedēt zvērus, toties ikviens varēja justies drošs, zinot, ka nekļūs citam medniekam par mērķi. Dāmas devās medībās parūkās un lielās cepurēs, kas bija rotātas ar spalvām, kā baleta “Žizele” medību ainā. Tādi izbraucieni drīzāk atgādināja pikniku dabā, nevis medības. Medības balstījās uz dzinējiem ar suņiem, bet kungiem atlika vien saskaitīt trofejas.

Pakāpeniski, jau 19. gadsimtā, mode no spilgtajām krāsām sāka pāriet uz dabas toņiem. 20. gadsimtā šūšana no individuālās pārvēršas par masveida. Parādās specializēti veikali, kuros mednieki var iegādāties gatavo apģērbu, kas, protams, ir vienkāršāks, tam trūkst individualitātes. Savukārt 20. gadsimta otrajā pusē modē nāk fotomedības. Cilvēki, tērpušies aizsargkrāsas apģērbā, dodas dabā nevis, lai nogalinātu zvēru, bet gan lai iemūžinātu to ierastajā uzturēšanās vidē.

Izstāde Ventspils muzejā būs skatāma no 16. jūnija līdz 25. septembrim.

Pievienot komentāru

VIDEO: Trejdeviņas spēka dziesmas pie Jāņu ugunskura (1)Runā, ka Jāņu vainagā meitām jāievij vainagā trejdeviņas Jāņu zāles. LA.lv apkopoja trejdeviņas līgotnes, kuras dziedāt pie ugunskura, ja aptrūkstas zināmo dziesmu. Bonusā - nemirstīgo "Čikāgas piecīšu" Līgodziesma.
Draugiem Facebook Twitter Google+