Foto – Aldis Jermaks

Cik disciplinēti ir mūsu mednieki? 2

Viens kļūdaini raidīts šāviens 11. oktobra dzinējmedībās Rucavas novada Dunikas pagastā izdzēsa mednieka dzīvību. Valsts policija ierosinājusi krimināllietu par nonāvēšanu aiz neuzmanības un veic izmeklēšanu, bet Valsts meža dienesta (VMD) speciālisti pēc medību dalībnieku liecībām un vietas apskates secinājuši, ka, visticamāk, noticis medību noteikumu pārkāpums – šāviens raidīts pa mednieku līniju. Ziemeļkurzemes virsmežniecības vecākais inspektors medību jautājumos Andrejs Zvirbulis norāda, ka šajā gadījumā ir pamats piemērot administratīvo sodu. Aptaujāju vairāku mednieku kolektīvu vadītājus par pasākumiem disciplīnas un kārtības nodrošināšanā.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Indulis Kreišmanis, mednieku kluba “Limbaži” valdes priekšsēdētājs, medību vadītājs: “Kolektīvā apspriedām Dunikas gadījumu no publikācijām un foto­grāfijas “Latvijas Avīzē” – skaidrs, ka tur ir šauts pa mednieku līniju, es personīgi kā medību vadītājs uz tik šaura ceļa mednieku ar vītņstobra ieroci neliktu, jo jābūt sporta meistaram, lai paspētu ieplecot, notēmēt un izšaut. Tur vajadzēja būt paaugstinājumiem. Jau padsmit gadus cīnāmies, lai mūsu medību patībās būtu 1 līdz 1,10 m paaugstinājumi, uz kuriem medniekam stāvēt dzinējmedību laikā. No tornīša medības ar vītņstobra ieroci ir drošākas, jo veidojas cits šaušanas leņķis. Tāpat ir ļoti svarīgi, lai būtu laba redzamība, – iztīrītas stigas un vārnu kājas, lai mednieks dzīvnieku var laikus pamanīt, notēmēt un veiksmīgi nomedīt. Diezgan pasen arī manā pieredzē bija gadījums, kad viens jaunais mednieks izšāva ļoti tuvu mednieku līnijai, tāpēc viņam visu gadu bija jāiet dzinējos un ieroci nedrīkstēja ņemt līdzi uz mežu. Tā bija reize, kad medniekam ļoti gribējās kaut ko nošaut, bet drošība palika otrā vietā.”

Ēriks Bergs, mednieku biedrības “Dundagas mednieki” mednieks: “Medību drošība lielā mērā ir atkarīga no medību vadītāja – viņam jābūt autoritātei visam kolektīvam. Vadītāja vārds visiem ir pavēle. Rupju pārkāpumu pie mums nav bijis, iztiekam vien ar rājieniem.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Arnis Trubiņš, Preiļu mednieku kluba “Fortūna” pārstāvis: “Mednieki zina, ka par pārkāpumiem viņus var nelaist pie medībām visu sezonu. Kopš 1993. gada, kad esmu “Fortūnā”, mums tādu gadījumu nav bijis, ja nu vienīgi pa retam kaut kas neliels atgadās viesmedniekiem. Pie mums medības notiek gan ar gludstobriem, gan vītņstobriem, taču mednieku, kam ir vītne, nekad neliekam tādā vietā, kur viņš var apdraudēt citus medību dalībniekus.”

Andris Briljonoks, biedrības “Medību klubs “Liekna”” vadītājs: “Mans personiskais viedoklis – ja nav paaugstinājuma, vītņstobra ierocis jāizmanto pēc iespējas mazāk. Mūsu kolektīvā ar vītņstobra ieroci praktiski nemedī, tā ka atkrīt vajadzība pēc paaugstinājumiem. Tos dažus medniekus, kuri izmanto vītņstobru, liekam uz paaugstinājumiem, kā arī atvirzām nost no mednieku un dzinēju līnijas pat par kvartālu tālāk. Dzinējmedībās, šaujot ar karabīni, grūti noķert optiskajā tēmēklī strauji skrejošu dzīvnieku. Kad mednieki ar vītņstobra ieroci stāv tālāk no dzinējiem, dzīvnieki vairs tik ātri neskrien un medniekam ir iespēja kārtīgi sagatavoties šāvienam.”

Juris Cibiņš, Viesītes mednieku kluba “Province” valdes priekšsēdētājs: “Disciplīnu panāk medību vadītājs. Varbūt Dunikas gadījumā medību vadītājs, liekot mednieku līniju, kaut ko bija palaidis garām. Kad mēs plānojam dzinējmedības, īpaši pārrunājam tā saucamās bīstamās vietas. Tornīši nav mūsu kolektīva prioritāte, taču tādās vietās tos uzliekam. Disciplīnu un kārtību var panākt arī ar darbiem. Tikko mācīju jaunos medniekus – beidzās atklāšanas medības, bet dīrātavā pie medījuma darbojas tikai daži gados vecie mednieki, neviena jaunā. Mazliet paņēmu jaunos priekšā – viņi gan dīrātavu dabūja izmazgāt, gan mednieku māju sakopt. Ja sanāk kaut kas nopietnāks, piemēram, bija gadījums, kad medības netika pieteiktas, bet mednieki medīja, sasaucam valdes sēdi un lemjam par izslēgšanu. Tas arī ir drošības jautājums.”

Uzziņa

Kopš 2002. gada medībās notikuši 7 letāli nelaimes gadījumi.

48 gadījumos medībās gūti ievainojumi ar medību ieroci, tai skaitā 7 gadījumos šauts pa mednieku līniju.

Avots: Valsts meža dienests