Medicīnas eksports – valstiski nozīmīgs ekonomikas attīstības process 1
Ingrīda Circene, Pasaules medicīnas eksporta asociācijas prezidente
Zināms, ka eksports ir ļoti būtisks ikvienas valsts ekonomikas attīstībā. Iekšējā tirgū finanses būtībā cirkulē pa apli, taču ienākumi, kas tiek iegūti ārpus valsts robežām, sniedz ieguldījumu ekonomikas attīstībā, tāpēc būtiska nozīme ir sekmīgai eksporta veicināšanai. Ikviena eksportētāja mērķis ir kvalitatīvs produkts ar augstu pievienoto vērtību, tas ir priekšnosacījums arī eksporta izaugsmei.
Medicīna ir viena no Latvijas nozarēm ar augstu eksporta potenciālu. Latvijā ir augsti kvalificēti medicīnas darbinieki, kuri ir konkurētspējīgi arī Eiropas medicīnas tirgū. Turklāt pēdējā desmitgadē attīstījies un savas pozīcijas ir nostiprinājis medicīnas privātais sektors. Tirgū ir pieejamas arvien jaunas, inovatīvas tehnoloģijas, ir atklātas augsta līmeņa klīnikas, kurās strādā kompetenti speciālisti. Arī nozares statistika norāda uz izaugsmi – ārvalstu pacientu skaits 4 gadu laikā pieaudzis no 1417 līdz 8868 (2015. gads). Tāpat pēdējos trīs gados būtiski audzis ir ieņēmumu apjoms – no 406 tūkstošiem eiro 2012. gadā, līdz 1,35 miljoniem eiro 2015.gadā, turklāt tas noticis bez būtiska valsts atbalsta.
Medicīnas eksporta nišā ir divas pakalpojumu grupas. Pirmkārt – inovācijas jeb pakalpojumi, kādus neviens cits nepiedāvā. Latvijā ir zināmi divi pionieri onkoloģijā. Piemēram, Cyberknife – augstas precizitātes radioķirurģijas iekārta audzēju ārstēšanai – attīstīta un progresīva tehnoloģija ar tālejošu nākotni, kuru pielietojums tieši saistāms ar metastātiskiem procesiem un grūti pieejamām operācijām. Arī vēža viroterapija ir inovatīva metode, kam ir augsts nākotnes medicīnas potenciāls. Piešķirtais Eiropas Komisijas grants onkolītiskās viroterapijas medikamenta komercializācijai Eiropas Savienības (ES) tirgū ir augsts viroterapijas novērtējums un nākamais attīstības solis. Ir arī citi eksportspējīgi pakalpojumi, piemēram, sirds diagnostika kardioloģijā un magnētiskā rezonanse. Tā ir iespēja konkurēt arī medicīnisko izmeklējumu jomā.
Otra pakalpojumu grupa, ko iespējams virzīt eksportam, ir pakalpojumi, kas pieejami arī citviet, taču pie mums tiek piedāvāti labākā kvalitātē, ir vieglāk pieejami vai par zemākām izmaksām.
Latvijas medicīnas eksporta mērķauditoriju veido četras lielas grupas. Pirmkārt, angļu valodā runājošās valstis – jo mūsu, augsti kvalificēti, speciālisti spēj sniegt pakalpojumus, kuri attīstītajās valstīs nav pieejami.
Otrkārt – Krievija un NVS valstis. Jāņem vērā, ka Krievijai Baltijas valstis vienmēr bijušas Rietumeiropas valstu kategorijā – gan kvalitātes un cenu dēļ, gan mūsu priekšrocību – krievu valodas zināšanām. Kopumā pasaulē ir aptuveni 270 miljonu krieviski runājošo, kas ir ievērojams potenciālais tirgus.
Treškārt – ārzemēs mītošie tautieši, kopumā aptuveni 300 tūkstoši. Un, visbeidzot – ES dalībvalstu iedzīvotāji, kuriem varam nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu par zemākām izmaksām nekā viņu dzīvesvietā.
Runājot par šo mērķa grupu, jāuzsver, ka liela nozīme ir plašākai informācijas izplatīšanai ārvalstīs. Šobrīd ārvalstīs pieejamais informācijas apjoms par Latvijā pieejamiem pakalpojumiem ir nepietiekams, tāpēc būtu vērtīgi vairāk koncentrēties uz medicīnas pakalpojumu mārketingu. Kā labu piemēru šajā jautājumā varu minēt Starptautisko Viroterapijas centru, kam ir 20 kontaktpunkti pasaulē un terapiju ir saņēmuši pacienti no 50 valstīm. Medicīnas pakalpojumu mārketings ir lielisks veids, kā attīstīt kontaktus ārvalstīs un veicināt eksporta attīstību.
Latvijas priekšrocība ir arī tās ģeogrāfiskais stāvoklis – mums ir labi attīstīta gaisa satiksmes infrastruktūra, prāmju satiksme un bezrobežu pieeja no visām ES valstīm.
Tomēr jāmin arī eksportu bremzējoši faktori – piemēram, Latvijā nav pieņemts Veselības aprūpes finansēšanas likums, valsts medicīnas sektorā infrastruktūra attīstās ļoti lēni, turklāt spēcīgi attīstīts privātais sektors rada tendenci darbaspēkam virzīties tieši uz privāto medicīnu. Vēl viens aspekts, ko valsts sektors varētu izmantot savā attīstībā, ir ES Padomes apstiprinātā pārrobežu direktīva, kas ļauj medicīnas pakalpojumus brīvi nodrošināt arī pārējo ES dalībvalstu pacientiem. Piemēram, šobrīd būtu iespējams nodrošināt pakalpojumus tādās jomās kā stomatoloģija, ortopēdija, onkoloģija, neauglības ārstēšana un oftalmoloģija. Jau šobrīd Latvijā ir arī daudz pacientu no Norvēģijas, Šveices, ASV, Krievijas u.c., kuri šeit ierodas kopā ar saviem tuviniekiem. Tas ir vēl viens virziens, kuru iespējams attīstīt plašāk.
Zināms, ka pacients priekšroku vienmēr dos ārstniecības vietai, kur ar mediķi iespējams brīvi kontaktēties, tāpēc, piemēram, arī mūsu tautieši no ārzemēm izvēlas medicīnas pakalpojumus veikt Latvijā, tiesa, tas vairāk attiecas uz plānveida medicīnas pakalpojumiem. Lai veicinātu pacientu pieplūdumu no ārvalstīm, nepieciešams stimulēt medicīnas profesionāļu spēju brīvi pārvaldīt arī citas Eiropas valstu valodas.
Vēl, mums, Latvijā, ir salīdzinoši sadrumstalots medicīnas pakalpojumu piedāvājums. Ja vēlamies plašāk iziet pasaules tirgū, tad nevaram to darīt ar individuālu piedāvājumu, piemēram, klīniku, kurā strādā pieci ārsti. Lielāki uzņēmumi vai apvienības nodrošinātu daudz vieglāk iegūstamu starptautisku atpazīstamību un ļautu iekarot stabilas zīmola pozīcijas. Pasaules medicīnas eksporta asociācija aktīvi sadarbojas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, jo tā ir iespēja popularizēt medicīnas pakalpojumus dažādās izstādēs un starptautiskos pasākumos, un atrast ārvalstu sadarbības partnerus, kuri nodrošinātu piedāvāto pakalpojumu informācijas izplatību.
Uzskatu, ka būtu lietderīgi medicīnas iestādēm veidot kompleksu piedāvājumu sadarbībā ar tūrisma nozari – papildus ārstniecības pakalpojumiem nodrošinot pacientiem tūrisma iespējas – ekskursijas, kultūras pasākumus un uzturēšanos viesnīcās. Tas veicinātu arī pārējās ekonomikas attīstību, vienlaicīgi radot pacientam iespaidu par valsti kopumā. Medicīnas eksports Latvijai ir būtisks – tas ne vien sniedz ekonomisku labumu, bet arī palīdz veidot valsts tēlu, parādot, ka esam augsti attīstīta valsts ar pievienoto vērtību.
