Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
20. marts, 2012
Drukāt

Medicīnas kadru piesaistei reģionos valstiska risinājuma nav

meksa_km_1

Lai arī ārpus Rīgas neizdodas atrast nevienu slimnīcu, kur netrūktu ārstu, Veselības ministrijai nav pat izsmeļošas statistiskas, kādi speciālisti kurā slimnīcā patlaban nepieciešami. Ministrijai ir tikai informācija par specialitātēm, kur strādā ārsti, vecāki par 65 gadiem. 


Kad ministrijas valsts sekretāram Rinaldam Muciņam vaicāju, kuros reģionos pacientiem ir vislielākās problēmas saņemt ārstēšanu speciālistu sliktā nodrošinājuma dēļ, valsts sekretārs atbildēja: lielākā vai mazākā mērā visos reģionos. Šāda tendence gan esot viscaur Eiropā – ārsti nelabprāt strādājot ārpus lielajām pilsētām, jo viņiem esot svarīga ne tikai alga, bet arī ērti dzīves apstākļi. Tiesa, tas ir svarīgi, bet ne mazāk svarīgi ir valstij rūpēties, lai mediķi dotos strādāt uz reģioniem. Eiropas valstīs ārstiem, kas izvēlas darbu ārpus lielpilsētām, piemaksā pie algas. Bet pie mums ne tikai nepiemaksā (izņemot rezidentus, kuri ārpus Rīgas saņem par 30% vairāk), šeit joprojām nav publiskots tā sauktais masterplāns jeb medicīnas iestāžu attīstības plāns, kur mediķi varētu uzzināt, kāda nākotne ministrijas skatījumā ir konkrētai slimnīcai. Iespējams, nākotnē tur būs tikai medicīnas centrs vai ambulance ar daudz mazākām iespējām profesionāli pilnveidoties. R. Muciņš solīja, ka šāds plāns būšot gatavs tuvākajos mēnešos.

Vidzemes slimnīcā, kas atrodas Valmierā un kur ir gan attīstīta infrastruktūra, gan sociālā un kultūras dzīve, ir nepieciešams kardiologs, ķirurgi, ginekologs, anesteziologs–reanimatologs, endokrinologs, radiologs, ārsti–laboranti… Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Inguna Liepa sacīja, ka šī problēma ir gadiem ilga un nav normāli, ka slimnīcā strādā tikai viens attiecīgās nozares speciālists un nav, kas viņu aizvieto.

 

No četriem oftalmologiem trīs ir pensijas vecumā, divi ārsti kārto dokumentus, lai dotos strādāt uz ārzemēm. Šo kadru robu ar trīs rezidentiem, kas izvēlējušies šo slimnīcu, nav iespējams nosegt. Pacienti gaida rindās.

 

Ja reģionos valsts par ārsta darba slodzi maksātu vairāk, tas varētu ieinteresēt strādāt ārpus Rīgas, spriež I. Liepa. Arī dzīvoklis un atlaides par bērnudārzu varētu radīt interesi. Patlaban ar Valmieras pašvaldību esot uzsāktas sarunas par šo bonusu nodrošināšanu.

Līdzīgs viedoklis ir arī Preiļu slimnīcas vadītājam Jānim Anspokam, kurš ir iepazinis citu valstu pieredzi un ir pārliecinājies, ka nevar būt vienāds atalgojums ārstiem Rīgā un ārpus galvaspilsētas. Viņš iesaka ministrijai veikt visaptverošu ārstniecības iestāžu inventarizāciju, lai noskaidrotu, kāda situācija ar medicīnas kadriem ir patlaban, un noteiktu valstiskās prioritātes – kādi speciālisti ir jāgatavo konkrētajam reģionam.

 

Pārpērk 
ar dubultu algu

“Lai dabūtu ārstu ārā no lielpilsētas, viņš ir jāpārpērk. Dažiem speciālistiem solu divreiz lielāku algu nekā Rīgā, tāpēc man izdevās atrast anesteziologus un ceru, ka izdosies piesaistīt arī ginekologus,” pastāstīja Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes locekle Alīda Vāne. Tiesa, visiem ārstiem apvienības vadība nevar atļauties maksāt tik lielas algas. Vāne uzsvēra, ka valstiskus risinājumus medicīnas kadru jautājumā patlaban meklē nevis ministrija, bet reģionu medicīnas iestāžu vadītāji. Ministrija nav izstrādājusi ilgtermiņa medicīnas pakalpojumu pieejamības plānu, tāpēc slimnīcas vadītājs patlaban nevar speciālistam solīt, ka viņam attiecīgajā slimnīcā ārpus Rīgas būs darbs arī pēc trim un pieciem gadiem, atzina Vāne.

 

Ja nebūtu ģimenes 
un kredīta…

Jaunie ārsti uzsvēra, ka ne vienmēr noteicošā ir alga, lai brauktu projām no Rīgas. Piemēram, neiroloģe Līga Mekša, kura patlaban mācās rezidentūrā Rīgas Austrumu slimnīcā, sacīja, ka būtiskas ir profesionālās izaugsmes iespējas. “Reģionālajās slimnīcās jaunajam ārstam nereti pietrūkst pieredzes bagātu speciālistu, ar ko pakonsultēties, arī tehniskais aprīkojums nav tik labs. Grūtāk ir nokļūt uz izglītojošām konferencēm,” secināja Līga.

 

Tomēr viņa atzina, ka Rīgā ir liela speciālistu konkurence, tāpēc savu turpmāko dzīvi saistīšot ar darbu Cēsīs, kur dzīvo viņas radinieki, un būtu ļoti gandarīta, ja slimnīca viņai apmaksātu izglītojošus kursus.

 

Endokrinoloģe Santa Boka, kura arī rezidē Rīgas Austrumu slimnīcā, uzskata, ka viņai nebūtu problēmu doties strādāt, piemēram, uz Balviem, ja vien nebūtu precējusies un nebūtu kredītsaistību par dzīvokli. Skaidrs, ka, strādājot reģionālajās un lokālajās slimnīcās, ārstam esot jāuzņemas lielāka atbildība, jo ne vienmēr ir blakus kolēģis, kam pavaicāt. Taču tas neesot galvenais traucēklis, jo ārsts informāciju tehnoloģiju laikmetā var konsultēties no lieliem attālumiem.

 

Lielāku teikšanu 
apriņķiem

Teksasas universitātes asociētais profesors, ārsts Uģis Gruntmanis, kurš bija iepriekšējā veselības ministra Jura Bārzdiņa ārštata padomnieks, iesaka: “Jādecentralizē nodokļu plūsma, lai novados nonāktu vairāk naudas veselības aprūpei. Tad gan paši cilvēki, gan mediķi un novadu vadītāji varētu izlemt, kādus speciālistus un kādu medicīnas aparatūru viņiem visvairāk vajag. Novadi sāktu diskutēt, sak, jums ir tādi speciālisti un aparatūra, tad šo medicīnas pakalpojumu nodrošināsim pie jums, bet savukārt citu – pie mums. Tā dara Dānijā. Savukārt Veselības ministrijai jānosaka pacientu veselības aprūpes kritēriji ambulatorajās iestādēs un slimnīcās, bet pēc gada jāsalīdzina reģionu ārstniecības iestādes.

 

Pašvaldībām ir jādod lielākas iespējas piedāvāt ārstiem bērnudārzus, dzīvokļus un lielāku algu. Jāņem vērā, ka Rīgā ārstiem ir lielākas iespējas piepelnīt klāt pie algas. Algām reģionos būtu jāatsver šī iespēja.”

 

U. Gruntmaņa priekšlikumus varētu īstenot, ja valstī būtu izveidoti apriņķi, jo novadi ir pārāk sadrumstaloti, lai apsaimniekotu veselības aprūpes naudu. Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis jau bija vienojies ar bijušo ministru J. Bārzdiņu par medicīnai paredzēto līdzekļu decentralizāciju uz apriņķiem, tomēr šī iecere ir apstājusies, jo neviena no valdošajām partijām, arī Zatlera Reformu partija ar pašvaldību lietu ministru Edmundu Sprūdžu, nav izrādījusi vēlmi veidot apriņķus. Politiskajās aizkulisēs gan tiek runāts – tā vēlme parādītos tad, ja vienotos, ka apriņķu vadītāji ir nevis jāievēl, bet jāieceļ “no augšas”.

 

Uzziņa

Rezidentu skaits 2011. gada decembrī

Rīgas Stradiņa universitātes rezidenti – 425;

Latvijas Universitātes rezidenti –132;

Kopā – 557.

 

Rezidentu darba vietas:

* Jelgavas pilsētas slimnīcā strādā 1 rezidents;

* Liepājas reģionālajā slimnīcā – 7;

* Rīgas rajona slimnīcā Siguldā – 1;

* Vidzemes slimnīcā – 3;

* Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā – 2;

* Pārējie strādā Rīgas klīnikās un slimnīcās, kā arī atsevišķās ģimenes ārstu praksēs.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+