Mobilā versija
+6.9°C
Mirdza, Žanete, Žanna
Ceturtdiena, 23. marts, 2017
25. oktobris, 2016
Drukāt

Medicīnas muzejā atklās pēcnāves maskām veltītu izstādi

Publicitātes attēlsPublicitātes attēls

Ceturtdien, 27. oktobrī, plkst. 17 Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā atklās izstādi “Danse macabre” jeb “Nāves deja”, aģentūru BNS informēja muzeja pārstāve Lienīte Šarkūna.

Muzejs rudenī aicinās apmeklētājus apcerēt pašiem savu mirstīgumu, iepazīstot divas “memento mori” tradīcijas – “danse macabre” jeb nāves deju un pēcnāves masku veidošanas tradīciju. Tāpat muzejs aicinās apsvērt lietderīgas mirušā ķermeņa izmantošanas iespējas.

“Danse macabre” jeb nāves deja ir viduslaiku alegorija par visu uzvarošo un upurus nešķirojošo nāves spēku. Viduslaikos tas bija dzīvo un mirušo gājiena atainojums, kur skeletu un ģindeņu pavadībā cilvēki lēnā deju solī tika vesti pretim kapam. Žanrs laika gaitā ievērojami mainījies, taču arī mūsdienās nodarbina mākslinieku prātus.

Izstādē aplūkojami pieci secīgi nāves dejas grafiku cikli, kas parāda tās dalībniekus pēdējos piecos gadsimtos – sākot ar viduslaiku paklausīgajiem procesiju dalībniekiem, beidzot ar dusmīgiem un nāvi noliedzošiem 21.gadsimta dejotājiem.

Savukārt pēcnāves masku veidošanas tradīcija Latvijā visizplatītākā bijusi tieši 20. gadsimtā. 20.-30.gados maskas tika veidotas kolektīvās atmiņas un nacionālās identitātes stiprināšanai, vēlākos padomju gados masku darināšanas prakse saglabājās kā ģimenes tradīcija.

Patlaban Latvijas muzejos, piemiņas istabās un privātkolekcijās glabājas ap simts pēcnāves seju un roku atlējumu, no kuriem izstādē vienkopus apskatāma apmēram puse – vesela Latvijas 20.gadsimta inteliģences plejāde. Izstādīta arī vienīgā zināmā pēcnāves maska Latvijā, kas izgatavota 21.gadsimtā. Tā tapusi 2001.gadā mirušajam komponistam Leonīdam Vīgneram. Izstādes norises gaitā muzejā notiks sarunu cikls “Nāvīgi interesantas sarunas”. Pirmais sarunu vakars plānots 4.novembrī plkst.17.30 Antonijas ielā 1, kur socioloģe Vita Zelče un muzikologs Mārtiņš Boiko runās par nāvi, sērošanu un kapusvētku tradīcijām.

Izstādi varēs apskatīt no piektdienas, 28. oktobra.

Pievienot komentāru

Latviskā meditācija ar Lielvārdes jostu"KZ" interesēja noskaidrot, kā 21. gadsimtā mūsdienu meistaru rokām top viens no latviešu galvenajiem, noslēpumainākajiem un svētākajiem simboliem – Lielvārdes josta.
Draugiem Facebook Twitter Google+