Mediji izvēles priekšā 0
Apzinoties, ka savu darbu internetā nebūs iespējams finansēt tikai no reklāmas ienākumiem, arvien vairāk izdevniecības visā pasaulē meklē veidus, kā par savu saturu internetā iekasēt samaksu.
Līdz šim to ir traucējis ne bez pašu izdevēju vainas izveidojies sabiedrības ieradums, ka ziņām internetā ir jābūt bezmaksas, un bažas, ka tad, ja kāds medijs par savu saturu prasīs samaksu, būs daudzi citi, kas ziņu plūsmu piedāvās bez maksas. Ziņas un dažāds saturs par brīvu internetā būs vienmēr. Jautājums ir, vai medijiem arī nākotnē būs iespējams izveidot kvalitatīvu žurnālistikas piedāvājumu un spēt to finansēt.
Kā salīdzina “The Guardian” žurnālists Maikls Vulfs – drukātam medijam reklāmās ir iespējams ieņemt 100 dolārus, internetā tie jau ir līdzvērtīgi 10 dolāriem, savukārt mobilajos telefonos – vairs tikai viens dolārs. Daudzi mobilos telefonus uzskata par nākotnes ziņu iegūšanas platformu numur viens, tātad ļoti strauji pienāks laiks, kad medijiem uz reklāmas ienākumiem vien paļauties vairs nebūs iespējams.
Pirms pāris gadiem izdevēji visā pasaulē vēl uzdeva jautājumus, vai viņiem ir jāiekasē samaksa par saturu internetā, bet šobrīd lielākā daļa izdevēju par to vairs nešaubās. Aktuālais jautājums ir, kā lasītājus pārvērst klientos un atrast veidu, kā no viņiem iekasēt samaksu. Izdevēji ir tikuši pāri arī bažām, ka saturs internetā, kas pieejams mazākam, bet maksājošam lietotāju skaitam, samazinās reklāmas ienākumus. Arī reklāmdevēji apzinās, ka interneta lietotāji, kas jau ir atvēruši savus maciņus, ir daudz vērtīgāka mērķauditorija nekā tie, kuri visu vēlas tikai par brīvu.
Slovākijas deviņi lielākie izdevēji spēra samērā radikālu soli, kopīgi vienojoties par vienu sistēmu un visu savu interneta mediju saturu piedāvājot tikai par samaksu. Klientiem par 3,90 eiro mēnesī ir iespējams saņemt pieeju deviņu lielāko izdevēju 34 interneta mediju saturam. Šo sistēmu nodrošina uzņēmums “Piano Media”, kas nu jau savu darbību ir izvērsis arī Slovēnijā, kur par pieeju lielāko interneta mediju saturam ir jāmaksā pieci eiro mēnesī. “Piano Media” sistēmas ienākumi sadalās šādi: 40% medijam, kurš piesaista maksas klientu, 30% – visiem medijiem sistēmā atkarībā no laika, ko klients pavada katrā medijā, pārējos 30% saņem pakalpojuma sniedzējs.
Apsveicami ir tas, ka visas iesaistītās puses ir sapratušas, ka pirmo gadu mērķis nav sasniegt lielus ienākumus, bet gan lauzt savas valsts iedzīvotāju stereotipus un pakāpeniski tos radināt pie maksāšanas par saturu internetā.
Kā norāda “Piano Media” vadītājs Tomašs Bella, uzņēmums šobrīd veic tirgus izpēti par iespēju paplašināt savu darbību arī citās valstīs, t. sk. arī Baltijā. Lai sāktu maksas sistēmas ieviešanu vairākumā valstu, vēlams, lai sistēmā piedalās vismaz trīs līdz seši izdevēji.
Latvijā līdzīga mēroga mēģinājumi vēl nav notikuši. Jau sen tiek mēģināts mikromaksājumu modelis, bet satura mediju vidē tas ir izgāzies. Ar šiem ienākumiem nevar dot pienācīgu pienesumu mediju redakciju uzturēšanā.
Latvijā arvien vairāk tiek izplatīta iespēja bez maksas lasīt elektronisko versiju drukātā medija abonentiem, kā to dara avīze “Dienas Bizness” vai žurnāls “Ir”. Šis arī pasaulē ir visizplatītākais veids, kā rīkoties, lai nezaudētu maksas klientus – drukātā medija vietā piedāvāt tiem medija saturu viņiem vēlamā formā.
Savukārt daudzi citi mediji Latvijā, jo īpaši reģionālās avīzes, joprojām nav pieņēmuši lēmumu par savu nākotnes ceļu. Tā viņi pakļauj sevi auditorijas samazinājumam demogrāfisku iemeslu dēļ, kas, nemainot stratēģiju, agri vai vēlu novedīs pie medija likvidēšanas.
Ir jāapzinās, ka lasītāji tā īsti nekad nav maksājuši par ziņām, bet gan par platformu – avīzes vai citā formā, kas nodrošina pieeju informācijai. Arī šobrīd iedzīvotāji labprāt turpina maksāt par informācijas saņemšanas un komunikācijas platformām – internetu, kabeļtelevīziju vai mobiliem sakariem.
Ja vairāki izdevēji vienojas par jaunas un kvalitatīvas satura pieejas platformas izveidošanu interneta vidē, kur par godīgu samaksu iespējams piekļūt ērti pārskatāmai informācijā sev vēlamā veidā un laikā, tad tas varētu būt ceļš, kā vismaz piedāvāt lietotājiem izvēli – meklēt sev vēlamo lasāmvielu visā atlikušajā informācijas plūsmā vai tomēr izvēlēties ērtumu un saņemt pieeju sev interesējošam kvalitatīvam saturam, samaksājot 2 – 5 latus mēnesī.
Protams, ar nosacījumu, ka satura ražotāji spētu aizsargāt sava satura autortiesības un nepieļautu tā bezmaksas izplatīšanu. Tā noteikti nebūtu panaceja, kas atrisinātu visas izdevēju problēmas, bet tas būtu ceļš, lai pakāpeniski radinātu pie domas, ka par kvalitāti ir jāmaksā. Arī internetā.
