Ilustrācija – Gatis Šļūka

Zviedrijas mediju ilgstošā klusēšana Zviedrijas parlamentā izraisījusi kaislīgas politiskās debates, stāsta S. Veinberga. Politiķi sprieduši par notikušā iemesliem, novērtējot plašsaziņas līdzekļu rīcību kā nepareizu – “kas bruģē ceļu uz elli”. Mediju pētniece uzsver, ka novēlotā reakcija uz bēgļu problēmu bijis ideoloģiska rakstura jautājums un pašu mediju iniciatīva. Gadiem ilgi tie cīnījušies ar ksenofobiju jeb naidīgumu pret ārzemniekiem, tāpēc viņiem jau asinīs esot uzmanīties brīdī, kad svešais kaut ko sastrādā – neviens viņu neaizstāvēs, bet sitēji uzreiz būs klāt, skaidro S. Veinberga. Arī zviedru policisti pret imigrantiem izturoties saudzīgi. Kad jau pēc pirmā mūzikas festivāla 2014. gadā ienākušas daudzas sūdzības par seksuālo vardarbību, policija nerīkojusies kā iedzīvotāju drošības sargi – nav sekojusi ne izmeklēšana, ne informācija sabiedrībai. Pagājušajā gadā šādu notikumu jau bijis krietni vairāk, klāt nāca arī izvarošana, un atkal policija izvēlējās spēlēt paslēpes.

Par megaskandālu, medijiem un policijai noklusējot imigrantu seksuālos uzbrukumus pret vairākiem simtiem meiteņu un sieviešu Vācijā un Zviedrijā, nosauc žurnāliste Baiba Strautmane.

Lasītākie

Notriektā tautumeita 7

Veselam

Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63

Lasīt citas ziņas

Sabiedriskajās plašsaziņas institūcijās galvas vēl ripos, prognozē mediju eksperts Sergejs Kruks. Vācijas lielākie – tostarp arī sabiedriskie – mediji kavējās teju četras dienas, lai beidzot pastāstītu tautai par gadumijas šaušalīgajiem seksuālā terora aktiem un laupīšanām Ķelnē un citās Vācijas pilsētās. Zviedrijas “ceturtajai varai” informāciju par arābu un Ziemeļāfrikas izcelsmes ieceļotāju masveida neķītrajām un noziedzīgajām izdarībām mūzikas festivālā Stokholmā bija izdevies neizpaust gandrīz divu gadu garumā.

Zviedrijas mediju ilgstošā klusēšana Zviedrijas parlamentā izraisījusi kaislīgas politiskās debates, stāsta S. Veinberga. Politiķi sprieduši par notikušā iemesliem, novērtējot plašsaziņas līdzekļu rīcību kā nepareizu – “kas bruģē ceļu uz elli”. Mediju pētniece uzsver, ka novēlotā reakcija uz bēgļu problēmu bijis ideoloģiska rakstura jautājums un pašu mediju iniciatīva. Gadiem ilgi tie cīnījušies ar ksenofobiju jeb naidīgumu pret ārzemniekiem, tāpēc viņiem jau asinīs esot uzmanīties brīdī, kad svešais kaut ko sastrādā – neviens viņu neaizstāvēs, bet sitēji uzreiz būs klāt, skaidro S. Veinberga. Arī zviedru policisti pret imigrantiem izturoties saudzīgi. Kad jau pēc pirmā mūzikas festivāla 2014. gadā ienākušas daudzas sūdzības par seksuālo vardarbību, policija nerīkojusies kā iedzīvotāju drošības sargi – nav sekojusi ne izmeklēšana, ne informācija sabiedrībai. Pagājušajā gadā šādu notikumu jau bijis krietni vairāk, klāt nāca arī izvarošana, un atkal policija izvēlējās spēlēt paslēpes.

Čadors, nikābs, burka. Kā musulmaņu paražas uztver dažādās Eiropas valstīs?

Uldis Pīlēns: Esmu optimists un nelietotu terminus – Eiropas bojāeja, pašnāvība, islamizācija

Vācieši vēlas Merkeles demisiju bēgļu krīzes dēļ

Tramvajā vairs nerunā vāciski. Toma Ancīša saruna ar partijas “Alternatīva Vācijai” aktīvisti