Mobilā versija
+1.3°C
Alīna, Sandris, Rūsiņš
Trešdiena, 26. aprīlis, 2017
28. janvāris, 2016
Drukāt

Vai Latvijā prese ir brīva? (7)

Rozukalne

Anda Rožukalne

Anda Rožukalne, RSU Komunikācijas studiju katedras bakalaura studiju programmas “Žurnālistika” vadītāja: “Būtībā ir ievērojama un skaidri definēta iedzīvotāju grupa, kuru raksturo vidēji augstāks izglītības un ienākumu līmenis, kuri ļoti skaidri izprot pozitīvos un negatīvos faktorus mediju darbībā, kā arī žurnālistikas pamatprincipus. Ir mazāk izglītoti cilvēki, kuri ir pusmūžā, pensijas vecumā, un daļa no jauniešiem, kuri absolūti neorientējas medijos. Tie uzskata, ka prese ir pilnīgi brīva, neredzot politisko un īpašnieku ietekmi, arī komerciālā spiediena ietekmi uz mediju saturu. Savukārt tie, kuri uzskata, ka Latvijā nav brīvu mediju, ir ļoti kritiski un skeptiski cilvēki, kuri medijus tur aizdomās par pērkamību, saista vadošos medijus ar valdību un iedomājas visādas sazvērestības. Mums kopumā ir diezgan brīva prese, mēs to pat neapzināmies. Protams, ir ierobežojumi – komerciālie, kad biznesa interešu dēļ pieņem lēmumus, kas nesaskan ar mediju pamatprincipiem. Daļu mediju ietekmē arī tuvu stāvoši politiski ietekmīgi cilvēki. Es teiktu, ka ir mediju grupas, kas ir salīdzinoši brīvas, sevišķi vietējie reģionālie mediji. Tāpat samērā brīvi ir arī sabiedriskie mediji. Tajos preses izdevumos, kas dibināti, lai iegūtu politisko popularitāti, saturs ir kombinēts un var atrast atsevišķas tēmas, kas nav pilnīgi neatkarīgas. Tomēr uzskatu, ka prese Latvijā ir vairāk brīva nekā nebrīva – nevajag pārspīlēt atsevišķās nebrīves izpausmes.”

 

Sandra Veinberga, mediju un publisko attiecību pētniece, RISEBA asociētā profesore komunikācijas zinātnē: “Sabiedriskā doma mediju brīvības jautājumā nerāda apmierinošu ainu, un tas ir mediju darba rezultāts. Pirmkārt, prese kļūst arvien dzeltenāka un mediju vadībā ir cilvēki ar biznesa, nevis apgaismotāju orientāciju. Mums mediju vadībā nav bijuši tādi ideālisti, kāds, piemēram, Vācijā bija “Der Spiegel” dibinātājs Rūdolfs Augšteins. Pēc neatkarības atjaunošanas pie preses organizēšanas ķērās biznesmeņi. Loģiski, ka biznesa izpratne ir – lēti pirkt un dārgi pārdot. Līdz ar to krītas kvalitātes standarts, tāpēc cilvēki, kuri vēlas patiesu un interesantu informāciju, pievēršas ārzemju avotiem. Turklāt vēl pie mums ielauzušies krievu mediji, kuri paņem auditoriju, kas vēlas informēties vieglāk un lētāk. Otrkārt, ir liela notikumu interpretāciju atšķirība starp krievu un latviešu medijiem. Latvijas mediji mēģinājuši notikumus iztirzāt atbilstoši brīvas demokrātiskas valsts principiem, kamēr Krievijas mediji vadās pēc Kremļa teiktā un visu interpretē daudz kliedzošāk, skaļāk un interaktīvāk. Līdz ar to iedzīvotājiem rodas sajūta, ka Latvijas mediji viņus nepatiesi informē. Treškārt, skolās nemāca komunikācijas zinātnes un cilvēki nezina, kā mediji funkcionē. Tie 12%, kuri domā, ka Latvijā nav brīvas preses, iespējams, vēl dzīvo Padomju Savienības iespaidā, kad partijas noteica, kas jāpublicē. Pašreizējā situācijā nekas tāds nenotiek. Kopumā Latvijā īpašnieku ietekme uz presi ir pārspīlēta. Mani neinteresē, kam pieder medijs – galvenais, lai tas informē objektīvi un patiesi.”

 

Gunta Līdaka, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore: “Cilvēka viedoklis par preses brīvību ir atkarīgs no tā, kādus medijus viņš lieto. Katram ir savs priekšstats par to, kas ir pareizi un kas – nepareizi. Mēs ļoti labi zinām, ka mums ir komerciāla rakstura mediji, sabiedriskie mediji un aizspriedumi pret tiem vai citiem mediju veidiem. Aptauja arī to parāda. Sabiedrisko mediju atkarība no valsts uzstādījumiem un politikas ir diezgan liela, taču ne tādā veidā, kā visi domā. Sabiedriskie mediji ne tik daudz neobjektīvi atspoguļo notikumus, cik ir izveidojušies stereotipi par katru notikuma situāciju, kas arī tiek apspēlēta. Otra lieta – ir atšķirības starp latviešu un krievu auditoriju. Katrs medijs atspoguļo attiecīgās auditorijas mērķus un gaidas, kas citām auditoriju grupām rada dažādus priekšstatus. Preses vide nav melna vai balta, jo tas ir arī jautājums par sabiedrības noskaņojumu, attieksmi pret medijiem, to lietotprasme utt. Samazinās to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka Latvijā prese ir pilnīgi brīva, jo tā arī nav patiesība – pilnīgi brīvas mediju telpas Latvijā nav.”

 

UZZIŅA

25% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka prese Latvijā ir pilnīgi brīva;

53% uzskata, ka prese ir brīva vien daļēji;

12% uzskata, ka prese nav brīva.

Salīdzinājumā ar 2013. gada aptaujas rezultātiem cilvēku skaits, kuri uzskata, ka prese ir pilnīgi brīva, samazinājies par 2%.

Avots: SKDS

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Kādas vēl šaubas! Manam paziņam ir brīva siena prese, it sevišķi tagad, ziemā.

  2. Vai Latvijā ir … prese?

  3. Nu gan īstās spriedelēs! Atbildēt

    Hi,hi,kas gan te iztirzā par preses brīvību? Kliķes barokļi par kliķes mēdijiem “objektīvi” spriedīs,hi,hi!

  4. Gribu vēlētus radiožurnālistus, sevišķi jau krustpunktā.

  5. Kapēc tik mulķīgs virsraksta jautājums? Katram, kas draudzējas ar galvu, ir pilnīgi skaidrs, ka nekādas brīvības nav un nebūs. Visi “danco” īpašnieku interesēs.

  6. NRA? Cik neatkarīga un neietekmējama tā var būt? Kādēł tautā to sauc par “atkarīgo” rīta avīzi?

  7. Tad diez vai visos laikrakstos vienlaicīgi parādītos un vienlaicīgi nozustu Valda Dombrovska foto ar viņa aforismiem!

Uldis Šmits: Gribi Eiropu, gatavojies Marinai (1)Nesenā pieredze liek būt gataviem jebkādiem pavērsieniem Francijas prezidenta vēlēšanās
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Alkohola promiles budžetā kāps

Finanšu ministrija saskaņošanai nodevusi nodokļu reformas pamatnostādnes. Reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam.

Piemēram, vīna akcīzes nodokli plānots celt par 18% – no pašreizējiem 78 eiro līdz 92 eiro par 100 litriem. Akcīzes nodoklis alum varētu augt par 24% – no 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro.

Premjers Māris Kučinskis rakstā potālā “Delfi” min, ka nodokļu likmju palielinājums galvenokārt skar produktus, “kuri iedzīvotājiem nav vitāli nepieciešami”, proti, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem”. Bet akcīze degvielai tikšot palielināta tikai tādā apmērā, “lai tam nebūtu jūtama ietekme uz tautsaimniecību”.

Vai mērķis likvidēt bērnunamus Latvijā ir sasniedzams?
Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (2)Mūsu dzimtās valodas jēdzienu lietošana kļūst arvien paviršāka
Draugiem Facebook Twitter Google+